bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 20.09.2018 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra

BNN nedēļas apkopojums: Nākamā gada budžets Latvijā. Sieviešu zemā dalība politikā. Palīdzība Valteram Frīdenbergam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viens no svarīgākajiem lēmumiem Latvijā ir pieņemtais nākamā gada valsts budžets, kurā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, tikmēr aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no IKP. Vēl viens pavisam īpašs notikums Latvijā iezīmējās ar to, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja atņēmusi Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu kļuvis Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs. Savukārt jau ilgāku laiku Latvijas fani ir nobažījušies par populārā pašmāju mūziķa Valtera Frīdenberga veselības stāvokli. Šonedēļ portālā Ziedot.lv ievietots aicinājums ziedot – mūziķis cīnās ar vēzi un ārstēšanos nepieciešams turpināt Vācijā. Tikmēr parlamentārā izmeklēšanas komisija pavēstīja, ka decembrī uz «oligarhu lietas» izmeklēšanas komisijas sēdi aicinās ekspolitiķi Andri Šķēli, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku. Šonedēļ arī noskaidrots, ka vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Starp Baltijas valstīm finansiāli visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Ticība; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne. 

 

PĀRMAIŅAS: Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot būtiski vairāk līdzekļu veselībai un aizsardzībai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima ceturtdien, 23.novembrī, pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 deputāti, bet pret balsoja 37 parlamentārieši.

Saeima ar budžetu saistītos likumus sāka vērtēt trešdien, bet turpināja šodien. Politiķi jau iepriekš bija vienojušies, ka budžeta izskatīšana neturpināsies vēlā vakarā, kā tas noticis iepriekšējos gados. Līdz ar to budžeta izskatīšanai jau iepriekš bija ieplānotas divas dienas.

Veidojot nākamā gada budžetu, politiķi bija apņēmušies atteikties no tā dēvētajām «deputātu kvotām» un vienojušies, ka nebūs paredzēts papildu finansējums parlamentāriešu ierosinājumiem. Saeima galvenokārt pieturējās pie šī solījuma un atbalstīja vien dažus priekšlikumus par papildu līdzekļu piešķiršanu. Iesniedzot priekšlikumus budžetam, deputāti piedāvāja līdzekļu pārdali 223 miljonu eiro apmērā, tomēr gandrīz visi šie ierosinājumi tika noraidīti.

Starp deputātu atbalstītajiem ierosinājumiem ir 2,4 miljonu eiro piešķiršana internātskolu darbības nodrošināšanai. Tāpat atbalstīts priekšlikums piešķirt 302 250 eiro no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem augstākajai izglītībai, ņemot vērā sociālo iemaksu pieaugumu. Latvijas Studentu apvienības pārstāvji iepriekš skaidroja, ka valdība apņēmusies nesamazināt finansējumu budžeta vietām augstskolās.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/saeima-pienem-nakama-gada-budzetu-paredzot-butiski-vairak-lidzeklu-veselibai-aizsardzibai-255794

TICĪBA: Lai mūsu sirdis ir kā tilts, kas dos cerību Valteram Frīdenbergam

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Dziedātājs Valters Frīdenbergs

Valters Frīdenbergs ir Latvijā iemīļots mūziķis. Viņš ir dziedājis grupās Dzeguzīte, Putnu balle, Tumsa, nesis Latvijas vārdu pasaulē, startējot Eirovīzijas dziesmu konkursā. Daudzu gadu garumā ar vārdiem Sirds ir kā tilts labdarības akcijās aicinājis palīdzēt smagi slimiem bērniem. Šobrīd palīdzība nepieciešama Valteram pašam, vēsta portāls ziedot.lv.

Pirms gada veicot veselības pārbaudes, Valters saņēmis ziņu, kas stindzina ikvienu – vēzis. Dzīve sagriezās kājām gaisā, bet Valters nepadevās. Tika veikta operācija un trīs ķīmijterapijas kursi. Rezultāti bija labi un bija cerība, ka slimību izdosies uzveikt.

Tomēr šovasar slimība atgriezusies, tika atklātas metastāzes limfvados un saslimšana strauji progresēja, kas ārstiem atkal lika pieņemt lēmumu uzsākt ķīmijterapiju. Kopš tā laika ir izieti vēl pieci ķīmijterapijas kursi, kas kopā gada laikā sastāda jau astoņus ķīmijterapijas kursus un operāciju. Ar Latvijā pieejamajām ārstēšanas metodēm un medikamentiem izdodas tikai stabilizēt esošo situāciju, bet vēža šūnas ārstēšanai nepadodas, liecina portāla publicētā informācija.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/i-ziedot-lv-i-lai-musu-sirdis-ir-ka-tilts-kas-dos-ceribu-valteram-fridenbergam-255465

TAISNĪBA: Tretjakovam atņem Sočos izcīnīto zelta medaļu, par čempionu kļūst Martins Dukurs

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Martins Dukurs un Aleksandrs Tretjakovs

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) trešdien, 22.novembrī, atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu kļuvis Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienākas bronzas godalga.

Tretjakovs, tāpat kā virkne citu Krievijas sportistu, tika turēti aizdomās par dopinga provju viltošanu Soču Olimpiādes laikā. Šīs lietas izskatīja speciāla SOK komisija Denisa Osvalda vadībā, pēc kuras rekomendācijām, SOK arī pieņēmusi lēmumu atņemt Tretjakovam medaļu.

Tāpat krievu skeletonistam uz mūžu aizliegts piedalīties olimpiskajās spēlēs, tāpēc viņš februārī nevarēs startēt 2018.gada Phjončhanas Olimpiādē.

Līdzīgas sankcijas skārušas arī Krievijas skeletonisti Jeļenu Ņikitinu, kura Sočos tika pie bronzas dāmu sacensībās.

Līdz ar to Martins Dukurs kļuvis par pirmo Latvijas sportistu kopš neatkarības atgūšanas, kurš ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījis čempiona titulu, bet Tomass Dukurs, kurš Sočos palika uzreiz aiz goda pjedestāla, nu pelnījis bronzas medaļu.

Latvijas Bobsleja un federācijas viceprezidents Zintis Ekmanis sarunā ar LMT Straumi norādīja: «Taisnība ir uzvarējusi. Zini, man bija pārliecibā, ka taisnība uzvarēs, ka meli nāks gaismā.» Ekmanis norādīja, ka zelta medaļa tiks pasniegta Dukuram, tomēr oficiālas informācijas no Starptautiskās Bobsleja un Skeletona federācijas (IBSF) pagaidām nav.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/tretjakovam-atnem-socos-izcinito-zelta-medalu-par-cempionu-klust-martins-dukurs-255623

IZMEKLĒŠANA: Decembrī uz «oligarhu lietas» izmeklēšanu aicinās Šķēli, Dūklavu un Ameriku

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Decembrī uz «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi aicināts ekspolitiķis Andris Šķēle, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (S/GKR).

Attiecīgās personas iepriekš aicināja iztaujāt deputāts Andrejs Judins (Par!/V).

Dūklavs, eksprezidents Valdis Zatlers un Dainis Liepiņš aicināti uz sēdi 4.decembrī, bet Ameriks, uzņēmēji Ivars Gulbis un Ralfs Kļaviņš un bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Jānis Maršāns – 11.decembrī.

Savukārt Šķēle, uzņēmējs Viesturs Koziols un bijušais AS Diena padomes vadītājs Aleksandrs Tralmaks ir aicināti uz sēdi 18.decembrī.

Pirms tam 27.novembra sēdē plānots iztaujāt politiķi Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij), uzņēmēju Juri Gulbi un Jāni Straumi. Lai spriestu par iespējamo mediju ietekmēšanu, uz sēdi aicināts žurnālists, kādreizējais Dienas galvenā redaktora pienākumu izpildītājs Guntis Bojārs.

Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/decembri-uz-oligarhu-lietas-izmeklesanu-aicinas-skeli-duklavu-ameriku-255318

KRITUMS: Latvijas iedzīvotāji finansiāli vismazāk aizsargātie Baltijā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā. Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

Aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības.

Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā – 27%.

«Neskatoties uz to, ka gada laikā vidējā darba samaksā visā Baltijā ir pieaugusi (Latvijā pat par 8,7%), Latvijas iedzīvotāju neapmierinātība ar savu finansiālo situāciju šogad pieaugusi (no 41% 2016. gadā līdz 46% 2017. gadā). Vairāk apmierinātas ar savu pašreizējo finansiālo situāciju sievietes, iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie, ar augstiem ienākumiem, Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie,»  skaidro SEB bakas valdes loceklis Arnis Škapars.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/aptauja-latvijas-iedzivotaji-finansiali-vismazak-aizsargatie-baltija-255550

NĀKOTNE: Sāremā pēta interesi par prāmju satiksmi ar Latviju

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kuresāres pils Sāremā

Igaunijas lielākās salas pašvaldība vērsusies pie pieciem kuģniecības uzņēmumiem, vai tie nebūtu ieinteresēti uzsākt prāmju satiksmi starp Sāremā un Latviju.

Igaunijas sabiedriskais medijs ERR ziņo, citējot reģionālo laikrakstu Saarte Hääl, ka pašvaldība ar šādu jautājumu vērsusies pie Igaunijā strādājošiem Lindaliin, TS Laevad, Tallink Grupp, Kihnu Veeteed un Saaremaa Shipping Company, kā arī lūgusi tos sniegt atbildi līdz decembra sākumam.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/sarema-peta-interesi-par-pramju-satiksmi-ar-latviju-255467

VIEDOKLIS: Sieviešu zemā dalība politikā saistīta ar sabiedrības attieksmi pret sievieti

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

Sievietes arvien mazāk izvēlas piedalīties politikā, un šī tendence ir saistīta ar to, kā sabiedrība kopumā attiecas pret sievietēm, Briselē notiekošās Eiropas» komisijas (EK) ikgadējās konferences par pamattiesībām noslēgumā sacīja Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid).

Viņa uzver, ka sievietēm politiķēm nesalīdzinoši biežāk nekā vīriešiem tiek uzdoti jautājumi, kas saistīti ar ģimeni un bērnu audzināšanu. «Cik bieži vīrietim politiķim tiek jautāts par to, kas bērnam tiek dots pusdienās? Man jāsaka, ka šo jautājumu dzirdu ļoti bieži. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi uztraukties par to, kā politiķi rūpējas par savu ģimeni, taču šis jautājums būtu jāuzdod arī vīriešiem politiķiem, teica Igaunijas prezidente.

Viņa norāda, ka liela uzmanība dzimumu līdztiesības veicināšanā ir tieši izglītībai, jo izglītības trūkums sabiedrībā rada lielu problēmu sieviešu tiesību atzīšanā. Izglītības trūkums var kavēt izpratni par to, ka sievietes ir vienlīdzīgas ar vīriešiem, turklāt izglītības trūkums var traucēt saskatīt arī to, ka ikvienam līdztiesība sabiedrībā ir nozīmīgs jautājums.

Pēc Kaljulaidas paustā, Eiropas Savienības (ES) atbalsts un pieeja motivējusi Igauniju virzīties uz tolerantāku un vienlīdzīgāku sabiedrību. «Pateicoties Eiropas sabiedrībai, Igaunijas sievietēm pret diskrimināciju nav jācīnās vienām, viņas cīnās kopā,» saka Kaljulaida.

Vairāk uzziniet: https://bnn.lv/igaunijas-prezidente-sieviesu-zema-daliba-politika-ir-saistita-ar-sabiedribas-attieksmi-pret-sievieti-kopuma-255404

Ref:224.000.103.2907


Pievienot komentāru

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Vēlas pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu

Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.

Datu aizsardzības regulas pirmajās 100 piemērošanas dienās saņemtas 20 sūdzības

Eiropas Savienības Vispārējās datu aizsardzības regulas piemērošanas pirmajās 100 dienās Datu valsts inspekcija saņēmusi 20 datu aizsardzības pārkāpumu paziņojumus, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē informē DVI direktore Daiga Avdejanova.

EM: Nebanku kredītu devējiem rūpīgāk jāveic klientu maksātspējas vērtēšana

Lai arī nozares darbībā esot vērojami uzlabojumi, Ekonomikas Ministrijas aicina veikt grozījumus, kas liktu nebanku kredīta izsniedzējus veikt rūpīgāku klientu maksātspējas izvērtēšanu un ļautu kreditētājiem apmainīties ar informāciju.                                           

Pieprasa 6,4 miljonus eiro sociālās aprūpes darbinieku algām; pieteikts 8 stundu badastreiks

Labklājības ministrija nākamgad budžeta ir pieprasījusi papildu 6,4 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem.

Saeimā plūcas par pieprasījumu vērtēt centienus atcelt «tikumības grozījumus»

Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izcēlās spraiga vārdu apmaiņa starp atsevišķiem deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par biedrības Papardes zieds interešu aizstāvības pasākumiem tā dēvēto «tikumības grozījumu» atcelšanai.

Interneta lietotāju īpatsvars Igaunijā visstraujāk aug senioru vidū

Interneta lietotāju skaits Igaunijā ir sasniedzis 89% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Interesanti, ka no vecuma grupām straujākais pieaugums pēdējo triju mēnešu laikā novērots 65-74 gadu veco igauņu vidū, tā liecina oficiālā statistika.

Nākamo trīs gadu periodam ES fondu vadībai pieejami 56 miljoni

Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas uzturēšanai un darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība ietvaros īstenoto projektu administrēšanas nodrošināšanai no 2019.gada līdz 2021.gada nogalei būs pieejami gandrīz 56 miljoni eiro.

Aicina Regulatoru izvērtēt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu aprēķinu

Valsts kontroles revīzijas secinājumi par akciju sabiedrības Sadales tīkls sadales pakalpojumu tarifiem apliecina, ka jau pirms pāris gadiem saņemtās OECD rekomendācijas sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanā rūpīgi jāizvērtē un jāievieš, lai nodrošinātu un līdzsvarotu gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan lietotāju intereses.

Ķīna ASV ievedmuitai atbild ar tarifu paaugstināšanu 51 miljarda eiro vērtībā

Pekina paziņojusi par atbildes ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importa precēm no Amerikas Savienotajām Valstīm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā. Solis sekojis Vašingtonas šīs nedēļas paziņojumam, ka ASV attiecinās ievedmuitu uz precēm no Ķīnas, kuru vērtība ir 200 miljardi ASV dolāru.

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauju, publicētu astoņus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka vairākās jomās nepieciešama lielāka ES iesaiste. Prioritātes – terorisma draudi, bezdarbs un apkārtējās vides aizsardzība.

Pauž atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē otrdien, 18.septembrī, pauda atbalstu advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanai likumā un rosināja atbildīgās institūcijas turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Latgales degradēto teritoriju atjaunošanai plāno piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstījis Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam, kas paredz degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē papildus piesaistīt vēl 29,5 miljonus eiro.

Polija lūdz valstī izveidot pastāvīgu ASV karabāzi – «Trampa Cietoksni»

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona nopietni attiecas pret Polijas aicinājumu valstī izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi, ar ko Varšava vēlas nodrošināties pret Krievijas agresiju.

Latvijā izvietotajam NATO bataljonam plāno pievienoties arī Melnkalne

Latvijā izvietotajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai plāno pievienoties arī Melnkalne, paziņo NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks, ģenerālis Džeimss Everards.

Krievijas lidmašīnu pie Sīrijas notriekuši sabiedrotie, mērķējot uz izraēliešiem

Noskaidrojies, ka Krievijas lidmašīna, kura pirmdien pazudusi bez vēsts Vidusjūrā pie Sīrijas tikusi, tikusi notriekta ar pretgaisa raķeti, kļūdoties Sīrijas spēkiem, kad tie savukārt tēmējuši uz Izraēlas iznīcinātāju lidmašīnām. Tā pavēstījis Krievijas aizsardzības resors un norādījis, ka lidaparātā atradušies 15, nevis 14 karavīri, kā ziņots iepriekš, un incidentā visi gājuši bojā.

Pretrunīgi vērtēto Laika priekškaru pie Nacionālā teātra šogad tomēr nebūvēs

Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu Laika priekškars Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā, vēsta Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Plāno paplašināt personu loku, kas ir tiesīgs iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas

Sabiedrības informēšanas nolūkā žurnālisti būs tiesīgi iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Robežsargi automašīnā atrod vairāk nekā 140 kg hašiša

Grebņevas robežkontroles punktā šā gada 16.septembrī tika aizturēts 1991.gadā dzimis vīrietis un viņa automašīnā speciāli ierīkotā slēpnī konstatēts pēdējos gados lielākais narkotisko vielu daudzums – 145,3 kilogrami.

Daimler, BMW un VW tur aizdomās par ekotehnoloģiju izstrādes ierobežošanu

Eiropas Komisija ir sākusi izmeklēšanu pret vācu autobūves milžiem, BMW, Daimler un Volkswagen Group uz aizdomu pamata, ka tie varētu būt vienojušies ierobežot tīru izplūdes gāzu tehnoloģiju izstrādi.

Latvija nākamo piecu gadu laikā bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai iemaksās teju 1,8 miljonus eiro

Latvija nākamo piecu gadu laikā Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijai kopumā iemaksās 1 776 117 miljonus eiro, lēma valdība.

Brīvo darbvietu skaits 2.ceturksnī pieaug par 7,8 tūkstošiem jeb 46,6%

Brīvo darbvietu skaits šī gada 2.ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. un, salīdzinot ar 2017.gada 2.ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6%. Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 17,3 tūkst. gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9%, savukārt sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb 16,8%.

Veicinās lauksaimnieku iesaistīšanos apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanā

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai.

Turpina meklēt risinājumus nolietoto riepu krājumiem

Valdība atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par nolietoto riepu apsaimniekošanu. Ziņojumā iekļautās turpmākās rīcības paredz dažādus pasākumus, lai risinātu jautājumu attiecībā uz pārstrādes un reģenerācijas jaudu attīstību, kā arī ne mazāk svarīgi ir nodrošināt jau uzkrāto nolietoto riepu apsaimniekošanu.