Vai gaisā jūtama pīrāga smarža? Spriežot pēc aizvadītās nedēļas notikumiem, valdības gaiteņos jau sāk vēdīt 2020.gada budžeta smarža, lai gan mīkla pat ne uzjaukta, kur nu vēl krāsnī ielikta.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) jau izteikusies, cik lielu gabalu vēlas viņa. Arī Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Patriks Grīva izteicās, cik gribētu padome un cik vajadzētu krīžu vajātajiem sabiedriskajiem medijiem.

Tāpat uz budžetu atsauktos plāni par minimālo algu. Koalīcijas nodokļu politikas komitejā neviens neiebilda pret minimālās algas celšanu līdz 500 eiro. Lēmums gan vēl nav pieņemts, bet Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nedēļas vidū izteicās, ka prātīgāk būtu celt neapliekamo minimumu.

Tikmēr par spīti bažām, ka Krievija šādi ievāc lietotāju datus, cilvēki, izmantojot lietotni FaceApp, gribēja noskaidrot, cik tad krunkaini būs vecumdienās. Drošības eksperti lietotni neuzskata par bīstamāku nekā Facebook, bet iesaka apdomāt, kam nododam savus datus. Kā saka – par brīvu ir tikai siers peļu slazdā!

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Kauna traips, Minimālā alga, Pīrāga dalīšana, Bīstamās spēlītes, Kāzu zvani, Lielās cerības un Finansējums.

KAUNA TRAIPS:

New York Times: Likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu Latvijai ir augstas

ASV laikraksts New York Times (NYT) publicējis rakstu par Latvijas finanšu sistēmas problēmām, atzīstot, ka likmes cīņā pret naudas atmazgāšanu mūsu valstij ir augstas.

«Gadiem ilgi, kā apgalvo Eiropas un ASV varasiestādes, dažas bankas miegainajā Baltijas jūras ostas pilsētā Rīgā specializējās, lai palīdzētu (..) noziedzniekiem noslaucīt savus pirkstu nospiedumus no netīras naudas, pirms tā tiek pārvietota uz ārzonas patvērumiem,» lasāms NYT rakstā.

Kā piemēri tiek minēti investīciju konsultants, kura finanšu piramīda Krievijas iedzīvotājiem nolaupīja 10 miljonus ASV dolāru, Taivānas uzņēmējs, kurš slepeni palīdzējis Ziemeļkorejai iegūt precīzijas instrumentus kodolieroču programmas attīstībai, un korumpēts Ukrainas politiķis, kurš centies legalizēt savai valstij izkrāptos miljonus.

Vairāk uzziniet: šeit.

MINIMĀLĀ ALGA:

Koalīcijas nodokļu attīstības politikas komitejā nav iebildumu par minimālās algas paaugstināšanu līdz 500 eiro

Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā pirmdien, 15.jūlijā, konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2020.gada, nevienam neizsakot iebildumu pret šādu iespēju, žurnālistiem pastāstīja Krišjānis Feldmans (JKP).

Politiķis gan reizē uzsvēra, ka lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts un ka par to vēl gaidāma saruna sadarbības sanāksmē.

Kā pastāstīja attīstības komitejas sēdes vadītājs Ints Dālderis (JV), sanāksmē uzklausīti Finanšu ministrijas scenāriji par minimālās algas celšanu līdz 470, 500 vai 550 eiro, reizē nekādi lēmumi šajā jautājumi vēl nav pieņemti.

Vairāk uzziniet:  šeit.

PĪRĀGA DALĪŠANA:

Labklājības jomas prioritātēm nākamgad nepieciešami papildu 54 miljoni eiro

Labklājības ministre Ramona Petraviča

Labklājības jomas prioritātēm nākamgad nepieciešami papildu 54 miljoni eiro, norāda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Labklājības ministrijas (LM) prioritāšu vidū ir dažādas iniciatīvas, tostarp minimālās pensijas palielināšana, pensiju indeksācijas mehānisma uzlabošana, piemaksu pie pensijas pārskatīšana, valsts atbalsts nenodarbinātajiem, kuru apgādībā ir bērni ar invaliditāti un citas.

Petraviča atzīst, ka, visticamāk, visām LM prioritātēm finansējuma nepietiks, tāpēc viņas pirmā un arī galvenā prioritāte ir minimālās pensijas celšana un valsts minimālā atbalsta sistēmas pilnveide.

Vairāk uzziniet: šeit.

Grīva: Nākamgad sabiedriskajiem medijiem un NEPLP vajadzīgi vairāk nekā seši miljoni

Nākamgad Nacionāli elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vajadzībām papildus nepieciešami vairāk nekā seši miljoni eiro, paudis NEPLP loceklis Patriks Grīva.

Grīva sacīja, ka NEPLP valdībai iesniegusi nākamā gada galvenās prioritātes. Kopumā tika iesniegtas 14 vajadzības, kas ietver gan Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un NEPLP prasības. Kā prioritārā prasība virzīta Latvijas Radio programmu satura veidošana un izplatība, tostarp arī kapacitātes stiprināšana, palielinot Latvijas Radio žurnālistu un citu darbinieku algas.

Viņš piebilda, ka nākamgad Latvijas Radio satura veidošanai un stiprināšanai, tostarp arī darbinieku algu palielināšanai, nepieciešami 989 321 eiro. Turpmākajos gados summa Latvijas Radio stiprināšanai varētu pieaugt.

Vairāk uzziniet: šeit.

BĪSTAMĀS SPĒLĪTES:

NATO StratCom FaceApp neuzskata par bīstamāku nekā Facebook, bet aicina izvērtēt, kam nododam savus datus

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Demokrātu partija zvanījusi trauksmes zvanus par Krievijā tapušo lietotni FaceApp, kas ļauj dažu sekunžu laikā gūt priekšstatu, kā lietotājs izskatīsies vecumdienās. NATO StratCom lietotni gan neuzskata par bīstamāku par citām, kurām lietotāji uztic savus datus, skaidro Latvijas sabiedriskie mediji.

Latvijā bāzētais NATO StratCom LTV raidījumam Panorāma norāda, ka pašlaik nav iespējams noskaidrot, vai FaceApp datus nodod Krievijas valdībai vai citām trešajām personām. Centrs iedzīvotājiem neieteic neizmantot foto apstrādes lietotni, taču aicina izvērtēt, vai vajag nodot savus datus nezināmās rokās.

Atī drošības incidentu novēršanas institūcijā Cert.lv aicina apsvērt riskus, kas nāk līdzi bezmaksas lietotnēm. Tomēr speciālistu ieskatā FaceApp nav bīstamāka kā Facebook.

Vairāk uzziniet: šeit.

KĀZU ZVANI:

Līdz šim 2019.gadā laulības ostā iestūrējuši par 260 pāriem vairāk nekā pērn

Pirmajos sešos mēnešos 2019.gadā reģistrētas 4 730 laulības, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tas ir par 260 laulībām vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati. 

Pēdējos trīs gados laulību skaits ir stabilizējies, un vidēji gadā tiek reģistrēti 13 000 laulību.

Dzīvi dzimušo skaits Latvijā jau ceturto gadu samazinās. 2018.gadā piedzima par pusotru tūkstoti bērnu mazāk nekā 2017.gadā. Arī 2019.gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēti 8 927 bērni, kas ir par 891 jaundzimušo mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Vairāk uzziniet: šeit.

LIELĀS CERĪBAS:

Igaunijā gaida Lidl ar atplēstām rokām, prognozē cenu kritumu

Sīvāka konkurence pārtikas veikalu vidū un zemākas cenas pircējiem – šādus ieguvums no gaidāmās vācu mazumtirdzniedzības ķēdes Lidl ienākšanas Igaunijā paredz valsts konkurences uzraudzības iestāde.

Kā ceturtdien, 18.jūlijā, vēsta raidorganizācija ERR, Katrina Tasa (Katrin Tasa), kura vada Igaunijas Konkurences padomes Uzraudzības departamentu, skaidrojusi intervijā, ka pašlaik 70% no Igaunijas mazumtirdzniecības tirgus kontrolē četras lielās veikalu ķēdes.

«Mazumtirdzniecībā pastāv liela konkurence, un līdz ar Lidl ienākšanu tā kļūs vēl sīvāka,» vērtējusi konkurences uzraugu pārstāve. «Konkurences padome ir priecīga par katru jaunpienācēju. Ņemot vērā Lidl uzņēmējdarbības modeli ar pazeminātām cenām, viņiem vajadzētu radīt arī plašāku cenu lejpslīdes efektu.»

Vairāk uzziniet: šeit.

FINANSĒJUMS:

Valdība apstiprina finansējumu jauno elektrovilcienu iepirkumam

Valdība apstiprinājusi valsts budžeta ilgtermiņa saistības 255 888 753 miljonu eiro apmērā AS Pasažieru vilciens elektrovilcienu iepirkuma finansēšanai, kas nozīmē, ka jau tuvākajā laikā AS Pasažieru vilciens varēs noslēgt līgumu ar Škoda Vagonka, informē Satiksmes ministrijā.

Finansējumu plānots piešķirt no 2019. līdz 2024.gadam, un salīdzinot ar 2018.gada 5.novembra Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināto finansējumu, tas ir par trim miljoniem eiro mazāks. Finansējums tiks izlietots 32 jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādei, kā arī personāla apmācībai, noslēdzot līgumu ar Škoda Vagonka.

Paredzams, ka līgums tiks noslēgts līdz 2019.gada jūlija beigām.

Vairāk uzziniet: šeit.