bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.10.2018 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis

BNN nedēļas apkopojums: Priekšvēlēšanu karstumā. Tiesiskums Latvijā. Baltijas valstu gatavošanās pāvestam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Baltijas valstis gatavojas pāvesta Franciska vizītei. Liela sabiedrības daļa ir neapmierināta, ka šai vizītei valdība vienojusies atvēlēt vairāk nekā 800 000 eiro. Tostarp 360 000 paredzēti vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem Aglonas bazilikā. Savukārt ticīgie izzina pāvesta atziņas un vizītei gatavojas ar lūgšanām.

Tikmēr trīs nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām partijas priekšvēlēšanu aģitācijai ir iztērējušas 1 638 393 eiro, un tēriņu ziņā līdere joprojām ir partija Saskaņa.

Savukārt Latvijā no 1.oktobra cenu par 20% samazinās 83 dārgajiem kompensējamajiem medikamentiem, bet divi pametīs valsts kompensējamo zāļu sarakstu.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Izaugsme; Saeimas Vēlēšanas; Nākotne; Stagnācija.

Saeimas vēlēšanas:

Priekšvēlēšanu karstumā partijas aģitācijai iztērējušas jau 1,64 miljonus eiro

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Trīs nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām partijas priekšvēlēšanu aģitācijai ir iztērējušas 1 638 393 eiro, bet tēriņu ziņā līdere joprojām ir partija Saskaņa, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija (KNAB).

Līdz 14.septembrim partija Saskaņa deklarējusi 461 873 eiro lielas aģitācijas pasākumu līgumsaistības, ZZS – 406 372 eiro, partija Attīstībai/Par! – 250 794 eiro, bet Jaunā Vienotība – 216 540 eiro saistības.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deklarējusi 79 401 eiro tēriņus, partija KPV LV – 69 140 eiro, Jaunā konservatīvā partija – 45 858 eiro, bet Latvijas Krievu savienība –44 638 eiro.

Pārējo partiju deklarētās saistības nav lielākas par 24 000 eiro. Divas sīkpartijas – Latvijas centriskā partija un Par Alternatīvu – aģitācijas tēriņus nav uzrādījušas.

Partijas oficiālajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pārsvarā reklāmas izvieto vidē, sociālajos tīklos, radio un presē. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, ļoti minimāla aģitācija bijusi televīzijā, jo jau no 6.septembra stājās spēka aizliegums izvietot Saeimas vēlēšanu aģitācijas materiālus televīzijā.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ilgst no 9.jūnija līdz 6.oktobrim.

Partijai startējot visos vēlēšanu apgabalos, priekšvēlēšanu izdevumu apmērs drīkst sasniegt 533 347 eiro. Ar partijām nesaistīta persona savā vārdā priekšvēlēšanu aģitācijai var izmantot līdzekļus, kas nepārsniedz 6 450 eiro.

Vairāk uzziniet: šeit.

PĀRMAIŅAS:

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Iepriekš valdības vadītājs nāca klajā ar pasākumu plānu, kas paredzēja mazināt lielo tirgus dalībnieku īpatsvaru pārtikas mazumtridzniecībā, piedāvājot tiem īpašu pieeju attiecībā uz tirdzniecības vietām, kā arī rosinot samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai.

Trešdien, 19.septembrī, Skvernelis, kurš pārstāv Lietuvas Zemnieku un zaļo savienībuticies ar veikalu ķēžu vadītājiem.

Pēc tikšanās viņš skaidrojis presei, ka Lietuvas lielie pārtikas mazumtirgotāji noliedzot faktu, ka «pēdējos septiņos gados pārtikas cenas kāpušas straujāk nekā izejvielu un importa cenas».

Žurnālisti viņam jautājuši, kādas ir iespējas cenu kāpumu nobremzēt. Uz to premjerministrs atbildējis, ka jāpastiprina mazo un vidējo pārtikas tirgotāju darbība, nozarē jāpastiprina konkurence un jāpiesaista vietējam tirgum vairāk ārvalstu uzņēmumu.

«Šonedēļ parakstīšu vēstuli, kur aicināšu 12 tādus lielus investorus no ES valstīm, kuri vada mazumtirdzniecības ķēdes, nākt un ieguldīt Lietuvā, jo valdības lēmumi tagad ir  pieņemti lēmumi par labu investīciju ienākšanai, drošiem ieguldījumiem un labiem ieņēmumiem no ieguldītā,» izklāstīja Sauļus Skvernelis.

Vairāk uzziniet: šeit.

STAGNĀCIJA:

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

Pēdējo desmit gadu laikā situācija uz ceļiem bija būtiski uzlabojusies, taču pagājušais gads un šis gads liecina par to, ka iestājusies «tāda kā stagnācija», jo apdraudēts Eiropā uzstādītais mērķis, proti, līdz 2020.gadam Latvijā reģistrēts par 50% mazāk bojāgājušo un smagi cietušo negadījumos, salīdzinot ar 2010.gadu, norāda Krapsis.

Šogad kopumā dzīvību uz ceļiem zaudējis 91 cilvēks, kas ir par diviem mirušajiem vairāk, salīdzinot ar pagājušo gadu. 2016.gadā līdz septembrim dzīvību zaudējuši 110 cilvēki. Šis gads iestājās cerīgi, taču vasaras mēnešos situācija būtiski pasliktinājās, jo, piemēram, augustā gāja bojā 17 cilvēki, skaidro Krapsis.

Galvenie riska faktori smagiem negadījumiem ir nihilistiskā attieksme pret satiksmes noteikumiem, transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un ceļu infrastruktūra. Nihilismu pret satiksmes noteikumiem arī apliecinot septembra statistika, kad no sešiem mirušiem gājējiem četri notriekti tumšajā laikā, nevienam nav bijis atstarotājs.

Tāpat Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA:

Vitol Grupa satraukta par tiesiskumu Latvijā; vēršas pie augstākajām amatpersonām

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viens no lielākajiem energoresursu tirgotājiem pasaulē Vitol Grupa nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot satraukumu par tiesisko principu un normatīvo aktu piemērošanu tiesvedībā starp LatRosTrans un Polocktransneft Druzba par 66 miljonu eiro vērto tehnoloģisko naftu.

Vitol Grupa pastarpināti pieder 66% LatRosTrans akciju.

Kā BNN norādīja uzņēmuma pārstāvji, Vitol Grupa vēstulē Latvijas valsts augstākajām amatpersonām lūgusi nodrošināt kompetentu, profesionālu un caurspīdīgu šīs tiesvedības izskatīšanu Latvijas Republikas (LR) tiesu sistēmā, lai nepieļautu investīciju aizsardzības principu pārkāpumus, kā arī iespējamus nacionālās drošības apdraudējumus.

«Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas gan cauruļvads, gan tehnoloģiskā nafta, kas atradās valsts teritorijā, saskaņā ar LR likumdošanu kļuva par valsts īpašumu. Pēc LatRosTrans nodibināšanas likumdošana noteica, ka šie aktīvi ir daļa no uzņēmuma akciju kapitāla kā uzņēmuma īpašums. Lemjot par tehnoloģiskās naftas piederību, Latgales apgabaltiesa nav ņēmusi vērā Augstākās Padomes lēmumu, kas nosaka, ka visi uzņēmumi un civilie objekti, kas formāli atradās PSRS pakļautībā un bija reģistrēti vai izvietoti Latvijas Republikas teritorijā, kļuva par tās īpašumu, ja vien starptautiskie līgumi nenosaka citādi. Tā vietā, lemjot par tehnoloģiskās naftas piederību, tiesa atsaucas uz ierakstiem PSRS uzņēmuma grāmatvedības bilancēs,» uzsver Vitol Grupa pārstāvis un LatRosTrans padomes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

Vairāk uzziniet: šeit.

NĀKOTNE:

Par 20% samazinātas cenas 83 dārgajiem medikamentiem; divi pametīs kompensējamo zāļu sarakstu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No 1.oktobra cenu par 20% samazinās 83 dārgajiem kompensējamajiem medikamentiem, bet divi pametīs valsts kompensējamo zāļu sarakstu, stāsta veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Šogad ieviests kompensējamo zāļu cenu «koridors» jeb maksimāli pieļaujamā cena līdzvērtīgas efektivitātes zālēm līdz 100% virs lētāko zāļu cenas. Kopumā kompensējamo zāļu sarakstā atrodas 116 medikamenti, kuru cena pārsniedz šo robežu.

Kā skaidro ministre, ražotāji 83 medikamentiem gatavi samazināt savu cenu, divi medikamenti pametīs kompensējamo zāļu sarakstu, bet ar pārējo medikamentu ražotājiem patlaban notiek sarunas, kuru rezultātā taps skaidrs, vai medikamenta cena tiks samazināta, vai arī tas pametīs kompensējamo zāļu sarakstu.

Čakša stāsta, ka zāļu cenu samazinājums pozitīvi ietekmēs apmēram 250 000 hronisko pacientus ar sirds un asinsvadu slimībām, diabētu, kā arī nieru slimībām. Šo pacientu maciņos kopumā palikšot apmēram 2,5 miljoni eiro, sacīja ministre.

Pēc politiķes paustā, patlaban Veselības ministrijai pieejami divi mehānismi, kā samazināt pacientu cenas – finansējuma palielināšana kompensējamajiem medikamentiem, kā arī jau pieminētais zāļu cenu «koridors».

Kā žurnālistiem norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors Valters Bolēvics, asociācija ir apmierināta ar iznākumu, jo, kaut arī divi medikamenti pametīs kompensējamo zāļu sarakstu, lielākā daļa pakļāvusies ministrijas nosacījumiem.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIZĪTE:

Pāvesta vizīte Baltijā pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas gadījumiem baznīcā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pāvests Francisks (Franciscus)

Laiks, kad Baltiju apmeklē Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, ievērojami atšķiras no 1993.gada, kad reģionā viesojās viņa priekštecis Sv. Jānis Pāvils II. Daļā sabiedrības neizpratni raisa miljoni eiro, ko tērē pāvesta uzņemšanai, tikmēr pasaulē nerimst pārmetumi par seksuālas izmantošanas gadījumiem no šīs konfesijas garīdznieku puses.

Kā piektdien, 20.septembrī, vēsta franču ziņu aģentūra AFP, Katoļu baznīca visā pasaulē ir pakļauta pieaugošai uzmanībai no tiesībsargājošo iestāžu puses.

Tas tādēļ, ka Eiropā, Austrālijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā tiek izmeklētas seksuālas izmantošanas upuru sūdzības par garīdznieku un klaju uzmākšanos, seksuālu vardarbību un šādu gadījumu piesegšanu.

Izņēmums nav arī Baltija, raksta AFP, jo 2018.gada pavasarī Lietuvas katoļu baznīca pēc divus gadus ilgas iekšējas izmeklēšanas atzina, ka 1970.gados baznīcas sistēmā ir notikusi seksuāla izmantošana.

Vairāk uzziniet: šeit.

ATKĀPŠANĀS:

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Danske Bank izpilddirektors Tomass Borgens

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Britu raidsabiedrība BBC vēsta, ka trešdien, 19.septembrī, paziņoti ilgi gaidītie izmeklēšanas rezultāti.

Bankas vadība norādījusi, ka, izvērtējot pārskaitījumus no 2007. līdz 2015.gadam ar kopējo vērtību ap 200 miljardiem eiro secināts, ka daudzi no tiem bijuši aizdomīgi.

«Lai arī izmeklēšanā, ko veica firma no ārpuses, konstatēts, ka esmu izpildījis savus juridiskos pienākumus, uzskatu, ka visām pusēm būs labāk, ja es atkāpšos,» tā Danske Bank izpilddirektors Tomass Borgens (Thomas Borgen)

Pēc Borgena paziņojuma Danske Bank akciju vērtība Kopenhāgenas fondu biržā sarukusi par septiņiem procentiem.


Pievienot komentāru

Gobzems: Premjera nominācija pienākas KPV LV

Ministru prezidenta amata nominācija pienākas partijai KPV LV, intervijā Latvijas Radio šādu pārliecību pauž partijas KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Apšauba Latvijas slimnīcu gatavību reaģēt katastrofu gadījumā

Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā, pausts Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētījumā, kas veikts kopā ar Latvijas slimnīcu biedrību.

Lāčplēsis apstiprina koalīcijas izjukšanu Daugavpils domē

Latgales partija izstājas no koalīcijas ar Daugavpils mēra Riharda Eigima pārstāvēto Mūsu partiju, tādējādi koalīcija pilsētas domē vairs nedarbojas, sasauktajā preses konferencē paziņoja domes deputāts, Latgales partijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Virza noteikumus par finanšu noziegumu apkarošanu nebanku kreditēšanas jomā

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 22.oktobrī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Latvija turpina sniegt medicīnisku atbalstu Ukrainas krīzē cietušajiem

Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari pirmdien, 22.oktobrī, 18 dienu ilgu ārstēšanas kursu uzsāks astoņi Ukrainas krīzē cietušie.

Par sievas slepkavību notiesātais Ivanovs no Latvijas vēlas piedzīt 54 miljonus eiro

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

VID: Auto tirgotāji sāk iznākt no ēnu ekonomikas

Par vairāk nekā 9,7 miljoniem eiro ir pieauguši kopbudžeta ieņēmumi automašīnu tirdzniecības nozarē, sasniedzot 119,6 miljonus eiro, tā liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati par šī gada deviņiem mēnešiem.

Pabriks uzskata, ka Rinkēvičam vajadzētu saglabāt ārlietu ministra amatu

Edgars Rinkēvičs pagaidām ir labākais pieejamais kandidāts uz ārlietu ministra amatu neatkarīgi no tā, vai jaunā valdība tiks veidota no piecām vai sešām partijām, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāsta 13.Saeimā ievēlētais apvienības Attīstībai/Par! premjera amata kandidāts Artis Pabriks.

Bankā: Reģionos pieaug nekustamā īpašuma iegādes darījumi

Šogad teju par piektdaļu pieaudzis nekustamo īpašumu darījumu skaits reģionos par summu līdz 20 000 eiro bez pirmās iemaksas, liecina Swedbank apkopotie dati.

Finanšu un Veselības ministrijas aprēķini par veselībai iztērēto budžetu atšķiras

Apmulsumu starp Finanšu un Veselības ministrijām radījis 2019.gada budžeta plāna projektā norādītais finansējums veselības nozarei, jo, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, veselības aprūpes budžets šogad veido 4% no iekšzemes kopprodukta, kamēr, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, tas ir tikai 3,5% no IKP.

Ievērībai: No rīta redzamību var apgrūtināt migla un lietus; mitri ceļi var būt slideni

Iestājoties rudenīgiem laika apstākļiem, aicina autovadītājus ņemt vērā to, ka rīta un vakara stundās kļūst arvien tumšāks, redzamību var pasliktināt arī migla. Lietus un kritušo lapu dēļ ceļi var kļūt slideni.

Bordāns: Panāksim, ka Zaļo un zemnieku savienība paliek opozīcijā

Mēs panāksim, ka Zaļo un zemnieku savienības valdībā nav, tik kategoriski intervijā Latvijas Radio izteicās Jaunās konservatīvās partijas premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

ASV izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju

Amerikas Savienotās Valstis vienpusēji izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju,  paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, apsūdzot Krieviju šī līguma pārkāpšanā.

Gaidāms lietus un brāzmains vējš, iespējams arī slapjš sniegs

Nedēļas sākumā Latvijas teritoriju šķērsos dziļš ciklons, tādēļ tuvākās nedēļas laikā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts. Gaisa temperatūrai pazeminoties zem 0 grādiem pēc Celsija, iespējams arī slapjš sniegs.

Nedēļa Lietuvā. Dubultpilsonības jautājumu izšķirs referendumā

Lietuvā ilgi apspriestais jautājums par dubultpilsonības regulējuma paplašināšanu tiks izlemts tautas nobalsošanā 2019.gada maijā, vienlaikus ar prezidenta vēlēšanām, tā ceturtdien 18.oktobrī, nolēmis Lietuvas Seims.

BNN nedēļas apkopojums: Apstiprinātā Saeima. Atklāts prezidents.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Prezidenta vēlēšanas; Konkurence; Reputācija; Pārmaiņas; Izglītība; Valdība; Cerība; Apstiprinājums.

Vējonis turpinās izvērtēt Gobzema, Bordāna un Pabrika kandidatūras premjera amatam

Pēc notikušajām konsultācijām ar politiskajām partijām Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpinās izvērtēt Alda Gobzema, Jāņa Bordāna, Arta Pabrika kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Igaunijas premjers tiekas ar filantropu, Microsoft dibinātāju Bilu Geitsu

Tikšanos ar programmatūras ražotāja Microsoft bijušo izpilddirektoru, filantropu Bilu Geitsu aizvadījis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Rosina noteikt izmaiņas elektroenerģijas samaksas aprēķinā

Ekonomikas ministrija rosina Enerģētikas tirgus likumā noteikt, ka koģenerācijas stacijās ar jaudu lielāku par četriem megavatiem izmaksas par uzstādīto elektrisko jaudu segs visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, nevis tās tiks sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām.

Brīvdienās iespējami uzduļķojumi Rīgas ūdensvadā

Sakarā ar liela diametra pieslēguma izbūvi ūdensvadam Krasta ielā un ar to saistītajām ūdens plūsmu pārmaiņām Rīgas ūdensvada tīklā, nedēļās nogalē un nākamās nedēļas sākumā iespējami uzduļķojumi pilsētas centrā Pļavniekos, Purvciemā, Maskavas priekšpilsētā, Ķengaragā, Teikā un Juglā, informē SIA Rīgas ūdens.

Saeimas komisija pabeidz darbu pie Diasporas likumprojekta

Saeimas Ārlietu komisijas piektdien, 19.oktobrī, panāca vienošanos par Diasporas likumprojektā ietverto diasporas definīciju, papildinot jau 2.lasījumā atbalstīto definīciju, kā arī vienbalsīgi virzot likumprojektu pēdējam lasījumam Saeimā.

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu; iedzīvotāji kategoriski iebilst

Igaunijas banka AS Coop Pank Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem. Tikmēr vietējie iedzīvotāji un biedrības Zolitūde 21 11 pārstāvji izsaka kategoriskus iebildumus šiem plāniem.

CVK apstiprina 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus

Centrālā vēlēšanu komisija piektdien, 19.oktobrī, apstiprinājusi 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus. Saskaņa ieguva 19,8% vēlētāju atbalstu, KPV LV – 14,25%, Jaunā konservatīvā partija – 13,59%, Attīstībai/Par – 12,04%, Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – 11,01%, Zaļo un zemnieku savienība  – 9,91%, bet Jaunā Vienotība – 6,69% balsu.

Latvijas Radio paredz nākotnē sev 35,7% radio tirgus daļas

Tuvāko piecu gadu laikā Latvijas Radio paredz, ka tam piederēs 35,7% radio tirgus daļas, tostarp tiks būtiski palielināts sasniegtais auditorijas apjoms internetā un sociālajos tīklos. «Astoņi no desmit klausītājiem pilnībā uzticēsies sabiedriskā medija radītajam saturam,» pauž Latvijas Radio pārstāve Ieva Aile.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā Latvijā gada griezumā samazinājās par 5%

Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā gada griezumā ir pieaudzis par 5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 6,6%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2018.gada septembri.

Jaunākie komentāri