bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Pirmdiena 20.05.2019 | Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta

BNN nedēļas apkopojums: Priekšvēlēšanu karstumā. Tiesiskums Latvijā. Baltijas valstu gatavošanās pāvestam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Baltijas valstis gatavojas pāvesta Franciska vizītei. Liela sabiedrības daļa ir neapmierināta, ka šai vizītei valdība vienojusies atvēlēt vairāk nekā 800 000 eiro. Tostarp 360 000 paredzēti vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem Aglonas bazilikā. Savukārt ticīgie izzina pāvesta atziņas un vizītei gatavojas ar lūgšanām.

Tikmēr trīs nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām partijas priekšvēlēšanu aģitācijai ir iztērējušas 1 638 393 eiro, un tēriņu ziņā līdere joprojām ir partija Saskaņa.

Savukārt Latvijā no 1.oktobra cenu par 20% samazinās 83 dārgajiem kompensējamajiem medikamentiem, bet divi pametīs valsts kompensējamo zāļu sarakstu.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Izaugsme; Saeimas Vēlēšanas; Nākotne; Stagnācija.

Saeimas vēlēšanas:

Priekšvēlēšanu karstumā partijas aģitācijai iztērējušas jau 1,64 miljonus eiro

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Trīs nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām partijas priekšvēlēšanu aģitācijai ir iztērējušas 1 638 393 eiro, bet tēriņu ziņā līdere joprojām ir partija Saskaņa, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija (KNAB).

Līdz 14.septembrim partija Saskaņa deklarējusi 461 873 eiro lielas aģitācijas pasākumu līgumsaistības, ZZS – 406 372 eiro, partija Attīstībai/Par! – 250 794 eiro, bet Jaunā Vienotība – 216 540 eiro saistības.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deklarējusi 79 401 eiro tēriņus, partija KPV LV – 69 140 eiro, Jaunā konservatīvā partija – 45 858 eiro, bet Latvijas Krievu savienība –44 638 eiro.

Pārējo partiju deklarētās saistības nav lielākas par 24 000 eiro. Divas sīkpartijas – Latvijas centriskā partija un Par Alternatīvu – aģitācijas tēriņus nav uzrādījušas.

Partijas oficiālajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pārsvarā reklāmas izvieto vidē, sociālajos tīklos, radio un presē. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, ļoti minimāla aģitācija bijusi televīzijā, jo jau no 6.septembra stājās spēka aizliegums izvietot Saeimas vēlēšanu aģitācijas materiālus televīzijā.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ilgst no 9.jūnija līdz 6.oktobrim.

Partijai startējot visos vēlēšanu apgabalos, priekšvēlēšanu izdevumu apmērs drīkst sasniegt 533 347 eiro. Ar partijām nesaistīta persona savā vārdā priekšvēlēšanu aģitācijai var izmantot līdzekļus, kas nepārsniedz 6 450 eiro.

Vairāk uzziniet: šeit.

PĀRMAIŅAS:

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Iepriekš valdības vadītājs nāca klajā ar pasākumu plānu, kas paredzēja mazināt lielo tirgus dalībnieku īpatsvaru pārtikas mazumtridzniecībā, piedāvājot tiem īpašu pieeju attiecībā uz tirdzniecības vietām, kā arī rosinot samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai.

Trešdien, 19.septembrī, Skvernelis, kurš pārstāv Lietuvas Zemnieku un zaļo savienībuticies ar veikalu ķēžu vadītājiem.

Pēc tikšanās viņš skaidrojis presei, ka Lietuvas lielie pārtikas mazumtirgotāji noliedzot faktu, ka «pēdējos septiņos gados pārtikas cenas kāpušas straujāk nekā izejvielu un importa cenas».

Žurnālisti viņam jautājuši, kādas ir iespējas cenu kāpumu nobremzēt. Uz to premjerministrs atbildējis, ka jāpastiprina mazo un vidējo pārtikas tirgotāju darbība, nozarē jāpastiprina konkurence un jāpiesaista vietējam tirgum vairāk ārvalstu uzņēmumu.

«Šonedēļ parakstīšu vēstuli, kur aicināšu 12 tādus lielus investorus no ES valstīm, kuri vada mazumtirdzniecības ķēdes, nākt un ieguldīt Lietuvā, jo valdības lēmumi tagad ir  pieņemti lēmumi par labu investīciju ienākšanai, drošiem ieguldījumiem un labiem ieņēmumiem no ieguldītā,» izklāstīja Sauļus Skvernelis.

Vairāk uzziniet: šeit.

STAGNĀCIJA:

Policija norāda uz stagnāciju satiksmes drošības jomā; Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija.

Pēdējo desmit gadu laikā situācija uz ceļiem bija būtiski uzlabojusies, taču pagājušais gads un šis gads liecina par to, ka iestājusies «tāda kā stagnācija», jo apdraudēts Eiropā uzstādītais mērķis, proti, līdz 2020.gadam Latvijā reģistrēts par 50% mazāk bojāgājušo un smagi cietušo negadījumos, salīdzinot ar 2010.gadu, norāda Krapsis.

Šogad kopumā dzīvību uz ceļiem zaudējis 91 cilvēks, kas ir par diviem mirušajiem vairāk, salīdzinot ar pagājušo gadu. 2016.gadā līdz septembrim dzīvību zaudējuši 110 cilvēki. Šis gads iestājās cerīgi, taču vasaras mēnešos situācija būtiski pasliktinājās, jo, piemēram, augustā gāja bojā 17 cilvēki, skaidro Krapsis.

Galvenie riska faktori smagiem negadījumiem ir nihilistiskā attieksme pret satiksmes noteikumiem, transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un ceļu infrastruktūra. Nihilismu pret satiksmes noteikumiem arī apliecinot septembra statistika, kad no sešiem mirušiem gājējiem četri notriekti tumšajā laikā, nevienam nav bijis atstarotājs.

Tāpat Latvijā nav būtiski samazinājies dzērājšoferu skaits.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA:

Vitol Grupa satraukta par tiesiskumu Latvijā; vēršas pie augstākajām amatpersonām

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viens no lielākajiem energoresursu tirgotājiem pasaulē Vitol Grupa nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot satraukumu par tiesisko principu un normatīvo aktu piemērošanu tiesvedībā starp LatRosTrans un Polocktransneft Druzba par 66 miljonu eiro vērto tehnoloģisko naftu.

Vitol Grupa pastarpināti pieder 66% LatRosTrans akciju.

Kā BNN norādīja uzņēmuma pārstāvji, Vitol Grupa vēstulē Latvijas valsts augstākajām amatpersonām lūgusi nodrošināt kompetentu, profesionālu un caurspīdīgu šīs tiesvedības izskatīšanu Latvijas Republikas (LR) tiesu sistēmā, lai nepieļautu investīciju aizsardzības principu pārkāpumus, kā arī iespējamus nacionālās drošības apdraudējumus.

«Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas gan cauruļvads, gan tehnoloģiskā nafta, kas atradās valsts teritorijā, saskaņā ar LR likumdošanu kļuva par valsts īpašumu. Pēc LatRosTrans nodibināšanas likumdošana noteica, ka šie aktīvi ir daļa no uzņēmuma akciju kapitāla kā uzņēmuma īpašums. Lemjot par tehnoloģiskās naftas piederību, Latgales apgabaltiesa nav ņēmusi vērā Augstākās Padomes lēmumu, kas nosaka, ka visi uzņēmumi un civilie objekti, kas formāli atradās PSRS pakļautībā un bija reģistrēti vai izvietoti Latvijas Republikas teritorijā, kļuva par tās īpašumu, ja vien starptautiskie līgumi nenosaka citādi. Tā vietā, lemjot par tehnoloģiskās naftas piederību, tiesa atsaucas uz ierakstiem PSRS uzņēmuma grāmatvedības bilancēs,» uzsver Vitol Grupa pārstāvis un LatRosTrans padomes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

Vairāk uzziniet: šeit.

NĀKOTNE:

Par 20% samazinātas cenas 83 dārgajiem medikamentiem; divi pametīs kompensējamo zāļu sarakstu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No 1.oktobra cenu par 20% samazinās 83 dārgajiem kompensējamajiem medikamentiem, bet divi pametīs valsts kompensējamo zāļu sarakstu, stāsta veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Šogad ieviests kompensējamo zāļu cenu «koridors» jeb maksimāli pieļaujamā cena līdzvērtīgas efektivitātes zālēm līdz 100% virs lētāko zāļu cenas. Kopumā kompensējamo zāļu sarakstā atrodas 116 medikamenti, kuru cena pārsniedz šo robežu.

Kā skaidro ministre, ražotāji 83 medikamentiem gatavi samazināt savu cenu, divi medikamenti pametīs kompensējamo zāļu sarakstu, bet ar pārējo medikamentu ražotājiem patlaban notiek sarunas, kuru rezultātā taps skaidrs, vai medikamenta cena tiks samazināta, vai arī tas pametīs kompensējamo zāļu sarakstu.

Čakša stāsta, ka zāļu cenu samazinājums pozitīvi ietekmēs apmēram 250 000 hronisko pacientus ar sirds un asinsvadu slimībām, diabētu, kā arī nieru slimībām. Šo pacientu maciņos kopumā palikšot apmēram 2,5 miljoni eiro, sacīja ministre.

Pēc politiķes paustā, patlaban Veselības ministrijai pieejami divi mehānismi, kā samazināt pacientu cenas – finansējuma palielināšana kompensējamajiem medikamentiem, kā arī jau pieminētais zāļu cenu «koridors».

Kā žurnālistiem norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors Valters Bolēvics, asociācija ir apmierināta ar iznākumu, jo, kaut arī divi medikamenti pametīs kompensējamo zāļu sarakstu, lielākā daļa pakļāvusies ministrijas nosacījumiem.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIZĪTE:

Pāvesta vizīte Baltijā pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas gadījumiem baznīcā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pāvests Francisks (Franciscus)

Laiks, kad Baltiju apmeklē Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, ievērojami atšķiras no 1993.gada, kad reģionā viesojās viņa priekštecis Sv. Jānis Pāvils II. Daļā sabiedrības neizpratni raisa miljoni eiro, ko tērē pāvesta uzņemšanai, tikmēr pasaulē nerimst pārmetumi par seksuālas izmantošanas gadījumiem no šīs konfesijas garīdznieku puses.

Kā piektdien, 20.septembrī, vēsta franču ziņu aģentūra AFP, Katoļu baznīca visā pasaulē ir pakļauta pieaugošai uzmanībai no tiesībsargājošo iestāžu puses.

Tas tādēļ, ka Eiropā, Austrālijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā tiek izmeklētas seksuālas izmantošanas upuru sūdzības par garīdznieku un klaju uzmākšanos, seksuālu vardarbību un šādu gadījumu piesegšanu.

Izņēmums nav arī Baltija, raksta AFP, jo 2018.gada pavasarī Lietuvas katoļu baznīca pēc divus gadus ilgas iekšējas izmeklēšanas atzina, ka 1970.gados baznīcas sistēmā ir notikusi seksuāla izmantošana.

Vairāk uzziniet: šeit.

ATKĀPŠANĀS:

Igaunijas skandāla ēnā atkāpjas Danske Bank galva

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Danske Bank izpilddirektors Tomass Borgens

Dānijas lielākās kredītsabiedrības Danske Bank izpilddirektors atkāpies no amata pēc tam, kad iekšējā izmeklēšanā izdevies noteikt, cik daudz naudas nelikumīgi legalizēts caur tās atzaru Igaunijā.

Britu raidsabiedrība BBC vēsta, ka trešdien, 19.septembrī, paziņoti ilgi gaidītie izmeklēšanas rezultāti.

Bankas vadība norādījusi, ka, izvērtējot pārskaitījumus no 2007. līdz 2015.gadam ar kopējo vērtību ap 200 miljardiem eiro secināts, ka daudzi no tiem bijuši aizdomīgi.

«Lai arī izmeklēšanā, ko veica firma no ārpuses, konstatēts, ka esmu izpildījis savus juridiskos pienākumus, uzskatu, ka visām pusēm būs labāk, ja es atkāpšos,» tā Danske Bank izpilddirektors Tomass Borgens (Thomas Borgen)

Pēc Borgena paziņojuma Danske Bank akciju vērtība Kopenhāgenas fondu biržā sarukusi par septiņiem procentiem.


Pievienot komentāru

Privatizācijas aģentūra: Rodas bažas, kādēļ LDz vispār spekulē ar kaut kādu privatizāciju

«No Latvijas dzelzceļa priekšsēdētaja Edvīna Bērziņa puses dzirdams daudz spekulāciju un nekorektu izteikumu, piesaucot vārdu «privatizācija». Savā korporatīvajā konfliktā viņš cenšas novērst uzmanību no sarunas par to, kā veidojas uzņēmuma valdes attiecības ar akcionāriem,» BNN intervijā savu viedokli pauž Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Nedēļa Lietuvā: Valdošie pārkāpj konstitūciju, ES atklāj konkurences pārkāpumus, Krievijas sliktā nafta

Aizvadītajā nedēļā tiesa Lietuvā secinājusi, ka valdošā partija pārkāpj konstitūciju, izmeklējot medijus, bet Briselē konstatēta Lietuvas tirgus ietekmēšana. Politikā premjerministrs izturējis neuzticības balsojumu.

BNN nedēļas apkopojums: Vēl «garāka» ekonomikas ēna. Kalnmeiers zem lupas

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pelēkā zona, Neizpratne, Atbilstība, Cīņa par prezidentu, Revīzija, NoplūdeKrāpniecība un Tiesvedības izdevumi.

Populārākie vārdi – Eduards un Emīlija

PMLP Iedzīvotāju reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem nedēļā no 20. līdz 26.maijam vispopulārākais vārds ir Eduards, savukārt no sieviešu vārdiem – Emīlija.

Liepājas ostā nakts reidā atklāj teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas

Valsts vides dienesta Zvejas kontroles departamenta inspektori naktī no 16. uz 17.maiju, veicot zvejas kuģa pārbaudi Liepājas ostā, atklāja teju 19 tonnas nereģistrētas nozvejas.

Igauņu lidsabiedrībai Nordica divu miljonu zaudējumi gadā

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica 2018.gadā strādājusi ar zaudējumiem 2,3 miljonu eiro apmērā, tā liecina uzņēmuma finanšu rezultāti.

Satversmes tiesa ļauj Rīgas domei pilsētas vēsturiskajā centrā ierobežot «spēļu elles»

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā.

No Ušakova piedzen 1 000 eiro par labu Ķirsim

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši.

Ventas Balss redaktore sodīta par nepatiesu ziņu izplatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzinusi Ventas Balss redaktori Gundegu Mertenu vainīgu par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bezmaksas sabiedriskais transports reģionos un dzelzceļš «kā mugurkauls» – sabiedriskā transporta koncepcija nākamajiem gadiem

Komerciālo maršrutu ieviešana, dzelzceļš kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un bezmaksas sabiedriskais transports reģionos – to paredz ATD un SM izstrādātā sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gadam.

ASV apžēloto trauksmes cēlēju Meningu nosūta atpakaļ cietumā

Tiesa Amerikas Savienotajās Valstīs nosūtījusi atpakaļ cietumā Čelsiju Meningu, kura savulaik nopludinājusi valsts noslēpumus publicēšanai vietnē Wikileaks, bet no ieslodzījuma atbrīvota ar ASV eksprezidenta Baraka Obamas lēmumu.

Viedoklis: VK revīzijā Rīgā atklātais izgaismo arī Ventspils problēmas

Rīgas dome pēdējos gados caur dažādām biedrībām un nodibinājumiem izšķērdējusi 20 miljonus. Dažādas par pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzekļiem «barotas» biedrības nav svešas arī Ventspilij un tās saimniekam.

Starptautiskā policijas operācijā noķer GozNym kiberzagļu grupējumu

Mēģinājuši no vairāk nekā 41 000 upuru banku kontiem izzagt ap 100 miljoniem ASV dolāru – aizdomās par šādu noziegumu Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu policijas dienesti notvēruši kibernoziedznieku grupējumu GozNym.

Bordāns rosina vērtēt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam

Tieslietu ministrija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai.

ACEA: Latvija starp 12 Eiropas valstīm ar jaunu auto reģistrācijas kāpumu

Latvijā šā gada janvārī – aprīlī jaunu vieglo automašīnu reģistrācija salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 8,1%, tai esot starp 12 Eiropas valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kāpums.

Polijā bargāki sodi par pedofiliju pēc katoļu baznīcas skandāliem

Polija ir paaugstinājusi sodus par bērnu seksuālu izmantošanu līdz 30 gadiem cietumā pēc tam, kad katoļticīgajā valstī bērnu izmantošanas skandālu pastiprinājusi dokumentālā filma par pedofiliju dievnamos.

Prognoze: 15 gadu laikā Nacionālā akustiskā koncertzāle atgūtu ieguldīto un nopelnītu vēl 17,6 miljonus

Pirmo 15 gadu laikā pēc Nacionālās akustiskās koncertzāles uzcelšanas tā Latvija tautsaimniecībā ienestu 107,6 miljonus eiro, pilnībā kompensējot koncertzāles izveidē ieguldīto un radot vēl 17,6 miljonu ieņēmumus.

ASV uzņēmumu peļņa pieaug – biržu indeksi arī pakāpjas

Pasaules biržu indeksi 16.maijā lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Eirovīzijas finālā no Baltijas valstīm iekļuvusi tikai Igaunija

Latvijas grupa Carousel ar dziesmu That Night neiekļuva Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kurš notiks Izraēlas pilsētā Telavivā.

Nedēļas nogalē sinoptiķi sola līdz +26 grādiem

Piektdien, 17.maijā, saule mīsies ar mākoņiem un  vietām valsts rietumu rajonos gaidāms neliels lietus. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš, Kurzemē pastiprinoties brāzmās līdz 13 m/s.

Bordāns rosina Saeimā lemt par Ķezberes atstādināšanu no NEPLP

Bordāns rosina Saeimā lemt par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekles amata.

Vējonis aicina atbalstīt Nacionālās akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā

Piedaloties starptautiskajā forumā Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstība, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja visplašākajā mērā atbalstīt jaunas un modernas akustiskās koncertzāles tapšanu Rīgā.

Ierēdņiem prēmijās iedala bērnu aizsardzībai domāto naudu

Labklājības ministrijai papildus piešķirtais valsts budžeta finansējums 619 000 eiro apmērā cita starpā izmaksāts ierēdņiem piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem.

EK par karteļa izveidi no piecām bankām pieprasa miljardu

Eiropas Komisija piecām bankām noteikusi naudassodus vairāk nekā viena miljarda eiro kopsummā saistībā ar slepenu vienošanos ārvalstu valūtu tirdzniecībā.

Zviedrijā lems par Islāma valsts eiropiešu kaujinieku tribunālu

Starptautiskais sabiedrībai plānojot kara tribunālu, lai tiesātu teroristiskā grupējuma Islāma valsts kaujiniekus, no kuriem daudzi karot Sīrijā un Irākā savulaik devās no Eiropas valstīm, Zviedrija gatavo augsta līmeņa sanāksmi Stokholmā.