BNN nedēļas apkopojums: Putina referendums. Ieteicamās maskas. IKP krituma ārzemju prognoze

Pēcjāņu nedēļa Latvijā nav bijusi pavisam klusa un mierīga – vēl mazāk tas tā bijis mūsu kaimiņzemē Krievijā, kur, pēc Vladimira Putina pretinieku vērtējuma, norisinājušās negodīgas vēlēšanas par izmaiņām Konstitūcijā. 

Kamēr ASV un Lielbritānijā, un citviet pasaulē situācija ar COVID-19 izplatību nebūt nav tik pozitīvi vērtējama kā Latvijā, šeit valdība lēmusi atvieglot nosacījumus, kas jāievēro. Vasaras karstumā tomēr nebūs nepieciešamības pēc sejas maskām sabiedriskajā transportā, tādēļ tām šobrīd ir vien ieteicams raksturs. Tāpat valdība devusi zaļo gaismu āra pasākumiem ar 3 000 cilvēku dalību.

Konkurences padome ieteikusi Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) veicināt veselīgu konkurenci, ļaujot arī citiem numurzīmju izgatavotājiem īrēt telpas CSDD ēkā, lai tie arī varētu izpildīt konkursa nosacījumus un dažādot tirgu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service, Inc. izteikusi prognozi, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7,3%, bet nākamajā gadā ekonomika varētu augt par 4,7%.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Attīstībai būtUzvara ar viltu?, KritumsPropagandai nebūt, Izmaiņas, Budžets un Veselīga konkurence.

 

ATTĪSTĪBAI BŪT

Saeima apstiprina Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027.gadam

 

Saeima ceturtdien, 2.jūlijā, apstiprinājusi Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027.gadam (NAP2027), kas nosaka stratēģiskos mērķus, prioritātes un uzdevumus Latvijas ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai nākamajā septiņu gadu plānošanas periodā.

Par balsoja 77 deputāti, pret bija divi, un arī atturējās divi parlamentārieši, bet 11 deputāti nebalsoja.

Lēmuma projekta referents Vjačeslavs Dombrovskis (S), iepazīstinot deputātus ar NAP2027, atzīmēja, ka nacionālais attīstības plāns (NAP) nekad nav pabeigts, taču tā atbalstīšana Saeimā ir uzskatāma par «starta šāvienu». Viņš arī skaidroja, ka, lai arī dokuments ir uzskatāms par ilgtermiņa plānu, tajā iekļauti arī īstermiņa risinājumi COVID-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai.

Vairāk uzziniet šeit.

 

UZVARA AR VILTU?

Krievijā vēsta par Putina uzvaru referendumā

 

Krievija, konstitūcijas grozījumi, Vladimirs Putins, Maskava, pārkāpumi

Krievijā aizvadītajā referendumā par konstitūcijas grozījumiem ar ievērojamu balsu pārsvaru atbalstīti konstitūcijas grozījumi, pavēstījusi Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija. Opozīcijas aktīvisti un neatkarīgi novērotāji tikmēr norāda uz pārkāpumiem balsojuma norisē, vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS un Vācijas sabiedriskais medijs DW.

Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija naktī uz ceturtdienu, 2.jūliju, pavēstījusi, ka brīdī, kad saskaitīti aptuveni 99,02% referenduma biļetenu, 78,03% no tiem pausts atbalsts konstitūcijas grozījumu pieņemšanai. «Pret» balsojuši 21,16% referenduma dalībnieku, un balsstiesīgo iedzīvotāju līdzdalība bijusi 65%, raksta TASS.

Pēc pirmo rezultātu paziņošanas trešdienas, 1.jūlija, vakarā opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs norādījis, ka grozījumu mērķis ir padarīt Vladimiru Putinu par Krievijas prezidentu uz mūžu un ka Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie skaitļi neataino patieso situāciju.

Vairāk uzziniet šeit.

 

KRITUMS

Moody’s: Latvijas IKP šogad samazināsies par 7,3%

Latvijas IKP, IKP, Moody's, prognoze, ekonomiskā krīze, Covid-19, koronavīruss,

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7,3%, bet nākamajā gadā ekonomika augs par 4,7%, norāda starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service, Inc. (Moody’s).

Pēc Moody’s paustā, Latvijas kredītreitingu, kas noteikts A3 līmenī, balsta trīs galvenie faktori – elastīgā un salīdzinoši dažādotā Latvijas ekonomika, Latvijas valdības parāda mērenais līmenis un efektīva politikas veidošana.

Aģentūra prognozē, ka koronavīrusa pandēmija šogad izraisīs strauju Latvijas IKP kritumu – par 7,3%, kas radīs arī būtisku negatīvu ietekmi uz valsts finansiālo stāvokli.

Vairāk uzziniet šeit.

 

PROPAGANDAI NEBŪT

Latvijā aizliedz Kremļa propagandas kanālu RT

Kremļa propaganda, RT, NEPLP, aizliegums, ES sankcijas, ES, TV programmas

 

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), ievērojot ES Padomes noteiktās sankcijas, nolēmusi aizliegt Latvijā izplatīt septiņas RT (iepriekš zināms kā Russia Today) grupas programmas, kas Latvijas drošības iestāžu vērtējumā ir ietekmīgākie Krievijas propagandas kanāli Rietumos, ziņo padomē,

«RTRT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV aizliegtas, jo atrodas ES Padomes noteikto sankciju par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu pakļautas personas – Dmitrija Kiseļeva – faktiskā kontrolē, valdījumā un vienpersoniskā pārziņā,» skaidro NEPLP pārstāvji. 

Vairāk uzziniet šeit.

 

IZMAIŅAS

No 1.jūlija sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā nebūs obligātas

sejas maskas, Covid-19, koronavīruss, vīrusa ierobežošana, elpo, sabiedriskais transports,

No trešdienas, 1.jūlija, sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā nav obligātas, paredz otrdien, 30.jūnijā, Ministru kabineta akceptētie grozījumi noteikumos Epidemioloģiskās drošības pasākumi COVID-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Sejas aizsargmasku nēsāšanai sabiedriskajā transportā tiek saglabāts rekomendējošs raksturs. 

Tāpat valdības apstiprinātie grozījumi paredz, ka no augusta āra pasākumos varēs pulcēties līdz 3 000 cilvēkiem nevis 1 000, kā bija noteikts iepriekš. 

Vairāk uzziniet šeit.

 

BUDŽETS

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūnija sākumā sasniedza 989,2 miljonus eiro

nodokļi, nodokļu parādi, VID, aktuālie parādi, statistika

 

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 989,207 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp visstraujāk pieaudzis sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda apmērs, taču pieauguma temps salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies.

Parādi valsts pamatbudžetam šogad jūnija sākumā bija 519,787 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 2,4% salīdzinājumā ar maija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 284,91 miljonu eiro, kas ir par 3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 184,509 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,4% vairāk.

Vairāk uzziniet šeit.

 

VESELĪGA KONKURENCE

CSDD nepiedāvā nomāt telpas, kas ierobežo konkurenci numurzīmju izgatavošanā

CSDD, Konkurences padome, numurzīmes, numurzīmju izgatavošana, konkurence, pārkāpumi, Latsign,

Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), lai uzlabotu konkurenci, iepirkumā par autotransporta numurzīmju izgatavošanu un piegādi uzvarētājam būtu jānodrošina telpu noma direkcijas ēkā Bauskas ielā 86, otrdien, 30.jūnijā, žurnālistiem sacīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jānis Račko.

KP konstatējusi vairākas konkurenci ierobežojošas prasības iepirkuma nolikumā, kuru dēļ citi pretendenti nepiesakās dalībai konkursā, tostarp iepirkuma konkursā viena no galvenajām prasībām ir numurzīmju izgatavošana 30 minūšu laikā.

Vairāk uzziniet šeit.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas