BNN nedēļas apkopojums: Valdība izveidota. Cerības no jaunajiem ministriem. Gatvošanās Eiroparlamentam

Šonedēļ Latvijā pēc pārrunām, kas bija garas kā ziemas naktis, jeb pēc pilnām 15 nedēļām kopš 13.Saeimas vēlēšanām tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa (JV) piedāvātā valdība. Kāda tā būs un kādu izaugsmi tā nesīs Latvijai – tam tagad jāseko ikvienam atbildīgam Latvijas iedzīvotājam.

Tikmēr par it kā valsts noslēpuma izpaušanu tiek tramdīts Jaunās konservatīvās partijas līderis Juris Jurašs. Ģenerālprokuratūra tā vietā, lai pastiprināti cīnītos ar oligarhu nodarītajiem kaitējumiem, meklē vainīgo, kurš oligarhus  ir «nosūdzējis».

Savukārt nākamais politiskais solis ir gatavošanās Eiropas Parlamenta vēlēšanām, uz kurām partijas jau paspējušas izvirzīt savus kandidātus – Jaunā Vienotība pieteikusi rekordlielu cilvēku skaitu.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Valdība; Cerība; Cīņa; Viedoklis; Eiroparlaments; Vienošanas; Vaina.

VALDĪBA:

Kariņš vadīs četrdesmito valdību Latvijas vēsturē

Jaunais Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

Pēc trīs ar pusi mēnešiem jeb pilnām 15 nedēļām pēc Saeimas vēlēšanām parlaments ar balsojumu 61 balss «par» un 39 «pret» atbalstījis Krišjāņa Kariņa piedāvāto valdību, kurā pārstāvētas piecas partijas: Jaunā Vienotība (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), KPV LV, Attīstībai/Par! (AP) un Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK).

Tas nozīmē, ka opozīcijā paliek Zaļo un zemnieku savienība, kā arī politiskais spēks Saskaņa.

JV valdībā pārstāvēs premjers, kā arī finanšu ministrs Jānis Reirs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Savukārt JKP valdībā pārstāvēs tieslietu ministrs, premjera biedrs Jānis Bordāns, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

AP būs atbildīga par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuru vadīs Juris Pūce, Aizsardzības ministriju, par kuru būs atbildīgs Artis Pabriks, kā arī Veselības ministriju, kuru vadīs Ilze Viņķele. Pabriks būs arī premjera biedrs. VL–TB/LNNK valdībā pārstāvēs kultūras ministre Dace Melbārde un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, bet KPV LV – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča.

Lai arī JV vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā, tās politiķis vadīs 40.valdību Latvijas vēsturē.

Iepriekš Kariņš lēsa, ka valdību varētu atbalstīt 61 deputāts – tātad stabils labēji centrisks vairākums.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA:

Juraša advokāts: Nokavēta termiņa dēļ apsūdzības celšana Jurašam nav iespējama

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Jaunās konservatīvās partijas Saeimas deputāts Juris Jurašs

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām, prokuroram ir jāuzsāk kriminālvajāšana desmit dienu laikā pēc tam, kad tas ir saņēmis krimināllietas materiālus no izmeklēšanas iestādes – šajā gadījumā Valsts drošības dienesta (VDD) –, taču Jura Juraša (JKP) lietas gadījumā prokurors materiālus ir saņēmis jau 8.janvārī, tādēļ šis termiņš ir nokavēts, skaidro Juraša advokāts Aleksandrs Berezins.

Viņš norāda, ka, pat ja Saeima lems par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, prokurors nemaz nevar pieņemt lēmumu par Juraša saukšanu pie atbildības, jo likumā paredzētais termiņš jau būs iztecējis.

Advokāts skaidroja, ka viņam nav saprotama prokurora rīcība «ja viņš zina, ka likumā melns uz balta ir uzrakstīts, ka viņam tas ir jādara desmit dienu laikā, bet viņš desmit dienu laikā šo jautājumu nevirza uz komisiju. Tad, kad šis termiņš jau ir nokavēts, viņš [prokurors] sāk kaut ko darīt. Tas man īsti nav saprotams,» uzsvēra Berezins.

Arī VDD apstiprināja, ka kriminālprocess prokuratūrai tika nodots šī gada 8.janvārī.

Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien vēl nelēma par piekrišanu deputāta Jura Juraša (JKP) izdošanu kriminālvajāšanai, jo plāno turpināt diskusijas nākamnedēļ.

Vairāk uzziniet: šeit.

CERĪBA:

Vai līdz ar jauno satiksmes ministru trekno gadu dzīres ostu pārvaldēs būs beigušās?

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Biedrības Baltijas asociācija – Tranzīts un loģistika (BATL) valdes loceklis Ivars Landmanis norāda, ka nozare no jaunā satiksmes ministra sagaida rīcību tranzīta nozares sakārtošanā ar mērķi veicināt tās konkurētspēju starptautiskā mērogā. «Tas sevī ietver pietiekami daudz drosmīgu reformu gan dzelzceļa pārvadājumos, gan ostu darbības pārvaldībā, kas līdz šim nozarē ir izpalikušas vai veiktas ķeksim.»

Ņemot vērā jaunā satiksmes ministra apņemšanos realizēt valdības deklarācijā izvirzītos uzdevumus, kā arī viņa līdzšinējo profesionālo darbību satiksmes jomā, biedrība uzskata, ka to veikšana ir satiksmes ministram pa spēkam.

BATL uzsver, ka pirmkārt jaunam ministram svarīgi savā darbībā ir izveidot konstruktīvu dialogu ar visiem nozares dalībnieku pārstāvjiem pēc būtības, nevis piekopjot līdzšinējo praksi «suņi rej, bet karavāna iet tālāk». «Nevaru komentēt citas satiksmes nozares, bet tranzītā, privāto uzņēmumu pārstāvjos, tajos, kas piesaista kravas plūsmas un nodrošina Latvijas dzelzceļš un ostu pārvaldēm ienākumus, praktiski neieklausījās un neņēma vērā. Līdzšinējie politikas veidotāji, ostu pārvaldes un valsts kapitālsabiedrības pārsvarā virzīja tikai savu redzējumu un to vēl lobēja caur dažādām, viņu pārstāvētām biedrībām un asociācijām.»

BATL kā pašreiz aktuālākos darbības virzienus min Latvijas dzelzceļa kā koncerna darbības izvērtēšanu, jo pēdējo gadu rādītāji apliecina, ka resursu izmantošana un ieguldītās investīcijas nav efektīvas un atstāj negatīvu ietekmi uz dzelzceļa pārvadājumu izmaksām. «Būtu svarīgi optimizēt koncerna uzņēmumu izmaksas, pirmkārt jau atsakoties no ar uzņēmumu darbību tieši nesaistītām izmaksām, piemēram, būtiski samazinot sponsoringa un reklāmas projektus. Jāatgādina, ka Latvijas dzelzceļš primārais uzdevums ir nodarboties ar modernas un efektīvas infrastruktūras nodrošināšanu un uzturēšanu, nevis kravu pārvadājumiem.»

Vairāk uzziniet: šeit.

EIROPARLAMENTS:

Saskaņas pirmais numurs Eiroparlamenta vēlēšanās būs Vjačeslavs Dombrovskis

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Vjačeslavs Dombrovskis

Partijas Saskaņa pirmais numurs Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāsta partijas līderis Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Viņš pastāstīja, ka tas esot bijis vienbalsīgs partijas valdes lēmums, bet par pārējiem kandidātiem partijas valdes vēl lems.

«Domāju, ka tā ir pareiza izvēle, jo viņš ir politiķis ar lielu pieredzi un sabiedrībā plaši zināms, kuru atbalsta,» piebilda Ušakovs.

Jau ziņots, ka kandidātu sarakstu iesniegšana Eiroparlamenta vēlēšanām notiks no 6.marta līdz 21.martam.

Iepriekš jau ziņots, LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka minētajās vēlēšanās varētu kandidēt vairāki līdzšinējās valdības ministri.

Partiju apvienības Jaunā vienotība saraksta līderis varētu būt Eiropas Komisijas viceprezidents, kādreizējais Latvijas premjers Valdis Dombrovskis. Tāpat sarakstā varētu tikt iekļauta pašreizējā eiroparlamentāriete Inese Vaidere un Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. Vēlmi kandidēt EP vēlēšanās no Jaunās Vienotības pieteicis rekordliels cilvēku skaits.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS:

Lembergam nevajadzētu būt apbalvotam ar 1991.gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Joprojām nav skaidrs, kur 1991.gada janvāra barikāžu laikā uzturējās tā laika Ventspils izpildkomitejas priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Arī viņš pats nav mācējis sniegt skaidru atbildi, tomēr, neskatoties uz to, Lembergs nekautrējas savā biogrāfijā minēt, ka ir apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi,» BNN viedokli pauž Ventspils domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. 

Ģirts Valdis Kristovskis, Ventspils domes opozīcijas deputāts:  

«Kā katru gadu, arī šogad daudzviet Latvijā tika organizēti Latvijas 1991.gada barikāžu piemiņas pasākumi. Diemžēl Ventspilī tādi nenotika, lai gan 1991.gada janvāra barikāžu laikā arī šajā pilsētā tika izveidota Apvienotās pašaizsardzības un koordinācijas padome, kas organizēja un koordinēja simtiem ventspilnieku dalību Latvijas valsts neatkarības nosargāšanas pasākumos Rīgā.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIENOŠANĀS:

Latvija un Lielbritānija panākušas vienošanos saistībā ar pirms «Brexit» ieceļojušo pilsoņu statusu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Latvija un Lielbritānija ir panākušas divpusēju vienošanos, ka arī gadījumā, ja Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) izstāsies bez vienošanās, tad līdz 29.martam likumīgi ieceļojušo otras valsts pilsoņu tiesības un statuss faktiskajā mītnes zemē arī pēc Brexit nemainīsies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma paziņo ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš informē, ka šāda divpusēja vienošanās panākta pirmdien, 21.janvārī, taču par to vēl gaidāms Lielbritānijas valdības paziņojums un Latvijas Saeimas lēmums. «Pie tā šobrīd strādā mūsu Saeimas Ārlietu komisija. Pēc tam, protams, mums ir ļoti daudz darba citos jautājumos, lai grozītu likumus, lai piemērotos. Es nedomāju, ka viss būs gludi. Būsim godīgi: tas ir tāds process, kuru neviens nevar noprognozēt,» atzina Rinkēvičs.

Vairāk uzziniet: šeit.

VAINA:

Maxima traģēdijas krimināllietā apsūdzētie turpina noliegt vainu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Zolitūdes jeb Maxima traģēdijas krimināllietā apsūdzētie arī pēc grozītās apsūdzības saņemšanas trešdien, 23.janvārī, tiesā noliedza savu vainu, kā arī lūdza tiesu atkārtoti nopratināt trīs, jau iepriekš pratinātus, lieciniekus – ekspertus.

Tiesas sēdes laikā tika uzklausītas vairāku apsūdzēto papildus liecības par mainītās apsūdzības apstākļiem. Šajās liecībās apsūdzētie pārsvarā akcentēja mainītās apsūdzības trūkumus, kas saistīti ar, viņu ieskatā, neizprotamiem apsūdzības punktiem, kuros neesot skaidri normatīvo aktu punkti, kas uzliktu viņiem par pienākumu veikt darbības, kuras, prokuratūras ieskatā, viņiem bija jāveic.

Attiecīgi gan savās papildinātajās liecībās, gan attieksmēs pret apsūdzību, apsūdzētie norādīja uz trūkumiem mainītajā apsūdzībā.

Tiesa arī apmierināja aizstāvības lūgumu atkārtoti uzaicināt trīs būvekspertus, kas jau agrāk snieguši liecības – Arti Dzirkalu, Gati Vilku un Kasparu Kurtišu. Aizstāvības pārstāvji tiesai uzsvēra, ka nav paredzēts, ka ekspertu pratināšana varētu ieilgt, tādēļ lūdza tiesu, lai tā visus ekspertus aicina uz vienu tiesas sēdi.

Aizstāvība savu lūgumu tiesai pamatoja ar to, ka grozītajā apsūdzībā ir vairāki jauni faktiskie apstākļi, tādēļ būtu nepieciešams uzklausīt ekspertu liecības.

Savukārt pēc tiesas sēdes prokurors Kaspars Cakuls norādīja, ka šāda apsūdzēto un viņu aizstāvju reakcija ir skaidrojama vienkārši kā aizstāvības stratēģija. Viņš arī norādīja, ka atkārtota liecinieku pratināšana pārlieku nepaildzinās tiesas procesu.

Vairāk uzziniet: šeit.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas