bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Piektdiena 10.04.2020 | Vārda dienas: Anita, Anitra, Annika, Zīle
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Veselības pakalpojumu cena. Vējonis atkārtoti? Vidējā darba samaksa Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Latvijā paziņoja, ka, lai nākamgad saņemtu visus valsts veselības pakalpojumus, nodokļu nemaksātājiem līdz gada beigām jāiemaksā 206 eiro. 

Tikmēr Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis atturējās atbildēt uz jautājumu, vai viņš plāno atkārtoti kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, bet savu lēmumu varētu paziņot nākamā gada sākumā. Pēc Vējoņa teiktā, izvēli ietekmēs koalīcijas sastāvs pēc Saeimas vēlēšanām.

Savukārt bruto alga Latvijā 2.ceturksnī ir pārsniegusi psiholoģiski nozīmīgo 1 000 eiro atzīmi. Ekonomisti to vērtē nevienozīmīgi, taču prognozē arī turpmāk algu pieaugumu. Kā iemeslu šim kāpumam ekonomisti min darbaspēka trūkumu, minimālās algas celšanu un ēnu ekonomikas mazināšanos.

 

PĀRMAIŅAS:

Lai nākamgad saņemtu visus valsts veselības pakalpojumus, nodokļu nemaksātājiem šogad jāiemaksā 206 eiro

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Veselības ministre Anda Čakša

Lai no nākamā gada 1.janvāra saņemtu visus valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumus, personām, kuras valsts nav automātiski apdrošinājusi, būs jāveic iemaksa 206,40 eiro apmērā, ceturtdien, 30.augustā, žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc politiķes paustā, lai persona jau ar 1.janvāri saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu, iemaksa jāveic gan par 2018.gadu, gan par 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro.

Ministre aicināja iedzīvotājus, kuri neveic sociālās iemaksas un neiekļaujas nevienā no valsts aizsargātajām grupām, brīvprātīgās iemaksas veselības aprūpes saņemšanai veikt par abiem gadiem uzreiz.

Čakša atgādināja – lai saņemtu pakalpojumu pilno grozu, turpmāk iemaksām būs jābūt veiktām par diviem iepriekšējiem gadiem, proti, ja cilvēks vēlēsies saņemt visus valsts veselības aprūpes pakalpojumus 2020.gadā, iemaksas būs jāveic ne tikai par 2020.gadu, bet arī par 2018. un 2019.gadu.

Tāpat Čakša vēlreiz teica, ka visi valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi no nākamā gada pienāksies tikai apdrošinātām personām. Valsts automātiski apdrošinās visus legālā darba ņēmējus, kuri sociālās iemaksas veikuši vismaz deviņus mēnešus, kā arī 21 valsts pasargāto grupu, tostarp pensionārus, skolēnus, pilna laika studentus, mūkus un mūķenes, kā arī citas iedzīvotāju grupas.

Vairāk uzziniet: šeit.

APGALVOJUMS:

Vējoņa lēmums par atkārtotu kandidēšanu uz prezidenta amatu būšot atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts prezidents Raimonds Vējonis

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmumu par atkārtotu kandidēšanu uz prezidenta amatu ietekmēs Saeimas vēlēšanu rezultāti, ceturtdien, 30.augustā, intervijā portālam Delfi paziņojis Vējonis.

Vējonis atturējās atbildēt uz jautājumu, vai viņš plāno atkārtoti kandidēt uz valsts prezidenta amatu, bet viņš savu lēmumu varētu paziņot nākamā gada sākumā. Pēc Vējoņa teiktā, viņa lēmumu ietekmēs koalīcijas sastāvs pēc Saeimas vēlēšanām.

«Patlaban svarīgākās ir Saeimas vēlēšanas. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka koalīcijas veidošanas sarunas nebūs vieglas, tāpēc par atkārtotu kandidēšanu uz prezidenta amatu varēšu runāt tad, kad būs skaidra koalīcija,» sacīja Vējonis.

Valsts prezidenta uzstādījums ir, ka nākamajam Ministru prezidentam ir «jātur Rietumu ģeopolitiskais kurss», kā arī jāveicina ciešāka integrācija Eiropas Savienībā un NATO.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME:

Kursēs jauns pasažieru vilciens Kijeva–Minska–Viļņa–Rīga

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

28.septembrī no Kijevas caur Minsku un Viļņu uz Rīgu sāks kursēt Ukrainas dzelzceļa formējuma starptautiskais pasažieru vilciens. Pirmo reizi vilciens no Kijevas izbrauks 28.septembrī, Rīgā tas pienāks 29.septembrī un tajā pašā dienā dosies atpakaļ uz Kijevu, informē Latvijas dzelzceļš (LDz).

Jaunais vilciena maršruts tapis, sadarbojoties Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas un Latvijas dzelzceļa uzņēmumiem, un līdz gada beigām tas kursēs kā pilotprojekts. Latvijas teritorijā tā operators būs SIA LDz Cargo, atzīmē LDz pārstāvji.

No Kijevas vilciens aties 28.septembrī, 4., 12.,18. un 26.oktobrī, 2., 8., 16., 22. un 30.novembrī un 6.decembrī.

No Rīgas vilciens aties 29.septembrī, 5., 13., 19. un 27.oktobrī, 3., 9., 17., un 23.novembrī, 1. un 7.decembrī.

Vairāk uzziniet: šeit.

AIZŅĒMUMS:

RD nolemj no Valsts kases aizņemties 41 miljonu eiro Mežaparka estrādes pārbūvei

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pēc vairāku stundu garām debatēm Rīgas dome nobalsoja par 41 miljona eiro aizņēmuma ņemšanu no Valsts kases, lai īstenotu Mežaparka Lielās estrādes nākamos pārbūves posmus.

Šajā summā iekļautas visas estrādes daļas būvniecības, autoruzraudzības, kā arī būvuzraudzības izmaksas. Aizņēmuma atmaksas termiņš ir plānots līdz 30 gadiem, un tas ir bezprocentu aizdevums.

Kā ziņotājs šajā jautājumā uzstājās deputāts Oļegs Burovs (GKR), un viņš kolēģus informēja, ka otrā posma būvniecība paredz atjaunot skatuves korpusu un kora tribīni. Patlaban tribīnē ietilpst 7 510 koristi un tās atvērums ir 85 metri. Būvniecības laikā to plānots paplašināt līdz 100 metriem un 2020.gadā tur varētu ietilpt 12 874 koristi.

Otrās kārtas otrais posms paredz pašas estrādes atjaunošanu, kā arī estrādē izbūvēt vairākas telpas. 1.stāvā plānots izveidot ekspozīcijas zāli, biroja telpas, kā arī koristu mākslas telpu, bet no 2.stāva līdz 4.stāvam – biroja telpas. Otrajā kārtā paredzēta arī estrādes membrānas izbūve, kas gan būs pabeigta tikai otrā posma otrajā daļā – 2023.gadā.

Kopumā estrādē paredzēts izvietot aptuveni 300 akustiskos vairogus, no tiem lielākajam svars ir aptuveni tonna un izmērs 3,5 reiz 4,5 metri. Kā skaidroja Burovs, visi akustiskie risinājumi ir pārbaudīti vairākos modeļos un veidos un akustiskās pārbaudes ir veiktas gan Latvijā, gan Vācijā.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA:

Augstākā tiesa apturējusi Rīgas satiksmesmikroautobusu pakalpojumu iepirkumu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Augstākā tiesa (AT) ir apmierinājusi AS Liepājas autobusu parks un AS Nordeka blakussūdzības lietā par SIA Rīgas satiksme (RS) rīkoto mikroautobusu pakalpojumu iepirkumu un nolēmusi aizliegt RS turpināt iepirkuma procedūru bez grozījumu izdarīšanas.

AT lēmumā norādīts, ka RS tiesai skaidrojusi, ka Rīgas pilsētas pašvaldība tai ir piešķīrusi ekskluzīvas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, un tai kā vienīgajai pakalpojumu sniedzējai nav tiesību neatkarīgi noteikt pakalpojumu cenu, bet tai ir saistošs pašvaldības domes noteiktais pamattarifs. AT ieskatā no tā izriet, ka RS šādas tiesības nevar piešķirt arī savam apakšuzņēmumam un no tā pirmšķietami var secināt, ka šajā iepirkumā iespēja piedāvāt zemāku cenu nekā pamattarifs ir vienīgi iluzora.

AT lēmumā rezumēts, ka «līguma nosacījumi pirmšķietami liek secināt, ka sarunu procedūras rezultātā slēdzamajam līgumam ir koncesijas līguma, nevis pakalpojumu iepirkuma līguma pazīmes».

Jau vēstīts, ka AT uzdevusi no nākamā gada apturēt RS un SIA Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) starpā noslēgto papildvienošanos par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu līguma termiņa pagarināšanu. AT atzinusi, ka lietā apstrīdētā papildu vienošanās ir «pirmšķietami prettiesiska», un noteikusi, ka šīs vienošanās darbība ir apturama no 2019.gada 1.janvāra.

Konkrētais iepirkums ilgst jau no 2016.gada, kad RS izsludināja sarunu procedūru mikroautobusu satiksmes pakalpojuma sniegšanai no 2018.gada 1.maija. Patlaban tajā sarunu procedūras laikā ir izvēlēti divi pretendenti – RMS un personu apvienība, kuras sastāvā ir Liepājas autobusu parks un AS Nordeka.

Vairāk uzziniet: šeit.

REKOMENDĀCIJA:

Tieslietu padome rekomendējusi ziņojumā minētajiem tiesnešiem vairs neuzticēt maksātnespējas lietu skatīšanu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tieslietu padome Rīgas rajona tiesas un Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājiem rekomendējusi maksātnespējas procesa lietu problēmu ziņojumā minētajiem tiesnešiem vairs neizdalīt skatīšanai maksātnespējas lietas, pavēstīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL–TB/LNNK).

BNN iepriekš vēstīja, ka Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Bērziņš norādīja, ka Tieslietu padome attiecīgos secinājumus ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai, vai par kādiem no konstatētajiem gadījumiem ir iespējams piemērot kriminālsodu.

Politiķis vērsa uzmanību, ka Juridiskā komisija ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā likuma grozījumus, kas paredz iespēju lemt par ārkārtas kvalifikācijas pārbaudes nozīmēšanu tiesnešiem.

 

Vairāk uzziniet: šeit.

PĀRMAIŅAS:

Vidējā darba samaksa Latvijā pārsniegusi 1’000 eiro robežu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bruto alga Latvijā 2.ceturksnī ir pārsniegusi psiholoģiski nozīmīgo 1 000 eiro atzīmi. Līdz šim tas bija noticis vienā atsevišķā mēnesī – pērnā gada decembrī, bet ne vidēji ceturksnī. Darba samaksas pieaugums bija gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā, attiecīgi par 8,4% un 8,5%. Banku ekonomisti kā iemeslus min darbaspēka trūkumu, minimālās algas celšanu un ēnu ekonomikas mazināšanos.

Visstraujākais darbu algu kāpums otrajā ceturksnī fiksēts veselības aprūpē, kā arī viesnīcu un restorānu nozarēs, kur vidējā alga augusi par attiecīgi 15,3% un 11,8%. Papildus tam darba algu kāpums otrajā ceturksnī pārsniedzis 10% arī rūpniecībā un lauksaimniecībā, savukārt vislēnāk algas augušas finanšu nozarē, atzīmē Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Savukārt Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka daļu no statistikā redzamā algu kāpuma, ļoti iespējams, veido ienākumu legalizācija. «Tas nozīmē – uzņēmumos, kuri jau iepriekš maksājuši visus nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas, algas aug lēnāk. Taču nav šaubu, ka algu kāpums paātrinās, pērnā gada statistikā vidēji tas bija 7,9%, bet vēl pirms gada: 5%.»

Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece atzīmē, ka atalgojuma kāpumu šogad galvenokārt veicina augošais darbaspēka trūkums un minimālās algas celšana par 50 eiro.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Vecāku pabalsta izmaksai COVID-19 krīzes laikā LM piešķir 6,3 miljonus eiro

Sakarā ar grozījumiem likumā, kas paredz turpināt nodrošināt vecāku pabalsta izmaksu tiem, kuriem pabalsta izmaksas termiņš būs beidzies ārkārtas situācijas laikā.

Centralizētais eksāmens svešvalodās maijā nenotiks. Apsver jūniju

Ja ir zināms eksāmenu kārtotāju skaits konkrētajā iestādē un ja ir ievērota prasība «divi un divi», tad eksāmenus sarīkot neesot problēma.

Viļņa sāk ņemt analīzes visiem medicīnas darbiniekiem

Viļņas pilsētas pašvaldība ceturtdien, 9.aprīlī, paziņojusi, ka sāks pārbaudīt visus medicīnas darbiniekus pret COVID-19 infekcijas klātbūtni organismā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Ārkārtējās situācijas laikā auto īpašnieks varēs pārtraukt OCTA polises darbību

Auto īpašnieks varēs pārtraukt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises darbību, ja auto netiek izmantots.

Latvijā cūkgaļas vidējā cena mēneša laikā samazinājusies par 5,7%

Cūkgaļas vidējā cena Latvijā šogad februārī bija par 5,7% zemāka nekā pirms mēnesi, savukārt gada laikā tā pakāpusies par 45,3%.

Valdība atbalsta ideju palīdzēt krīzē cietušām pašvaldību kapitālsabiedrībām

Uz atbalstu varēs pretendēt, ja krīzes skartās kapitālsabiedrības apgrozījums būs samazinājies ne mazāk kā par 50% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu.

Baznīcai ir jāpielāgojas situācijai tāpat kā citiem, vērtē igauņu arhibīskaps

Lieldienām Igaunijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir izsūtījusi draudzēm norādes, kā sarīkot dievkalpojumus mājās. Šāds risinājums atbilst arhibīskapa Urmasa Vīlmas (Urmas Viilma) uzskatam, ka baznīcai ir jāpielāgojas ārkārtas situācijai, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plāno pārcelt uz 29.augustu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tomēr plānots pārcelt uz 29.augustu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izskatīšanai valdībā iesniegtie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā.

Ziemeļu Investīciju banka aizdevusi Latvijai 500 miljonus eiro COVID-19 seku likvidēšanai

Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus koronavīrusa COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai.

ES Tiesa: Polijai ir jāatceļ tiesnešu disciplīnas palāta

ES Tiesa ir aicinājusi Poliju apturēt Polijas Augstākās tiesas Disciplinārās palātas darbību un nodalīt to no parlamenta un valdības ietekmes, ziņo britu raidorganizācija BBC.

Par spīti pierādījumiem KNAB joprojām nesaskata korupciju Ventspils domē

Par sabiedriskajiem līdzekļiem tiek īstenota Aivara Lemberga propagandas kampaņa arī pēc ASV sankciju piemērošanas, kas apliecina, ka sankcijas Ventspils pilsētas dome neievēro un tās tiek rupji ignorētas.

SPRK izsaka brīdinājumu Conexus par sertificēšanās prasību neizpildi termiņā

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izteikusi brīdinājumu Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid.

ASV prezidenta vēlēšanās gaidāma cīņa starp Baidenu un Trampu

ASV no cīņas par Demokrātiskās partijas prezidenta amata nomināciju ir izstājies Bērnijs Sanderss. Viņš ir piekāpies kandidāta Džo Baidena priekšā, kurš atlicis vienīgais sāncensis iepretim republikāņu prezidentam Donaldam Trampam.

COVID-19 inficēšanās gadījumi Baltijā. Latvijā – 589, Lietuvā – 955, Igaunijā – 1 207

Cilvēki ir aicināti pēc iespējas organizēt darbu no mājām, iepirkties retāk un pēc iespējas neuzturēties tur, kur ir daudz cilvēku.

Rīgas administratori COVID-19 seku likvidēšanai rezervē 13,87 miljonus eiro

Pieņemot pilsētas 2020.gada budžetu, Rīgas pagaidu administratori palielinājuši Rīgas rezerves fonda apjomu līdz 13,87 miljoniem eiro.

Volstrītā akciju cenas kāpj pēc jaunām ziņām par COVID-19, Eiropā tās pārsvarā krītas

Volstrītā trešdien, 8.aprīlī, akciju cenas pieaugušas pēc jauniem datiem, ka koronavīrusa pandēmija var būt sasniegusi virsotni Ņujorkā un citos karstajos punktos, bet Eiropas akciju cenas pārsvarā kritās.

Pasaulē ar COVID-19 saslimušo skaits pārsniedz 1,5 miljonus

Pasaulē jaunā koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits ir pārsniedzis 1,5 miljonus, bet atveseļojušies ir 329 tūkstoši cilvēku. Lielākā mirstība no slimības ir Itālijā, bet lielākais saslimušo skaits ir ASV, ziņo vācu raidorganizācija DW un ASV Džona Hopkinsa Universitāte.

Atgādinājums: Lieldienu brīvdienās nekādas ciemošanās

Svinības vai ciemošanās pie radiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp tuvojošos Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Lietuvas uzņēmēji karantīnā: Latvijas atbalsts biznesam bijis straujāks

Lietuva ir pagarinājusi valstī spēkā esošo karantīnu līdz 27.aprīlim. Kamēr epidemiologi brīdina par COVID-19 uzliesmojuma augstāko punktu, uzņēmēji pēc jau aizvadītajām karantīnas nedēļām lūdz iespēju atvērt uzņēmumus un salīdzina Viļņas lēmumus ekonomikas ierobežošanā un atbalstā ar tiem, kas pieņemti Rīgā.

Aprīlī bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 4 415

Patlaban NVA ir reģistrētas 17 923 brīvas vakances. Lai gan aprīlī parādījusies 1 061 jauna vakance, kopš 1.aprīļa, kad NVA bija reģistrēta 26 971 vakance, novērojams kritums par 9 048 aģentūrā pieejamām darbavietām.

Lauksaimniecības atbalstam novirzīs 45,5 miljonus eiro

No plānotā atbalsta 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt kā atbalstu primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijā mājokļu cenu kāpums ceturtajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Straujāks mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā, Slovākijā un Horvātijā, bet Polijā pieaugums bijis identisks kā Latvijā. Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,5%, bet Igaunijā – par 8,2%.

Igaunija meklē iespējas izstāties no ES CO2 tirdzniecības programmas

Igaunijas valdībā dots uzdevums vides ministram Renē Kokam noskaidrot, vai Igaunija var izstāties no ES sistēmas, kur dalībvalstis tirgojas siltumnīcefekta gāzu emisijām. ES komentējusi, ka tas nav iespējams, ziņo raidorganizācija ERR.

CSDD ļauj autoskolām organizēt teorijas apmācības tiešsaistē

Apmācībām jānotiek tiešsaistes režīmā, pasniedzējam atrodoties mācību telpā, kurā ir izsniegta mācību karte un reģistrēta attiecīgā mācību grupa.

Pirmās instances tiesa noraida Ušakova sūdzību par atstādināšanu no Rīgas mēra amata, atzīstot vairākus pārkāpumus

Tiesa vērsa uzmanību, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību.

Top 5 Video

    Jaunākie komentāri


    Do NOT follow this link or you will be banned from the site!