BNN PĒTA | ASV sankcijām «jubileja». Lembergs atkal met aci uz brīvostas kontroli

Ir pagājis tieši gads, kopš Aivaram Lembergam kā pirmajam no Baltijas valstīm izdevās iekļūt ASV OFAC melnajā sarakstā jeb tā dēvētajā Magņitska sankciju sarakstā.

Lai izvairītos no ASV noteikto sankciju ietekmes Ventspils brīvostā, valdība izveidoja valsts akciju sabiedrību Ventas osta Ventspils brīvostas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Tomēr jau pēc nepilna gada Lembergs nolemj ventspilniekiem «kā dāvanu» izveidot iestādi Ventspils osta, lai dome atkal varētu iesaistīties Ventspils brīvostas darbībā. Satiksmes ministrija apgalvo, ka tas nebūs legāli, brīvosta – ka tas ir joks.

BNN sniedz viedokļu apkopojumu par ekspertu prognozēm, kādas sekas var būt Lemberga jaunveidojumam, ko saka «Lemberga pārraudzībā» ievēlētais Imants Sarmulis un kāpēc Satiksmes ministrija apgalvo, ka jaunveidojumam Ventspils osta nav tiesiska pamata nodrošināt ostu pakalpojumus Ventspils brīvostas teritorijā.

«Par to, cik šis prieks izmaksās pašvaldībai, vispār netiek domāts»

Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka pašvaldības uzņēmuma Ventspils osta veidošana ir absolūta Lemberga kaprīze, pašvaldības līdzekļu izšķērdēšana un «labi skanoša», taču bezjēdzīga amata piemeklēšana ilgstošajam izpalīgam Ventspils brīvostā, tās pārvaldes bijušajam vadītājam Imantam Sarmulim.

«Par to, cik šis prieks izmaksās pašvaldībai, vispār netiek domāts. Galvenais ir radīt skanīgu instrumentu, ar kuru censties iespaidot Ventspils brīvostas darbu. Ventspils pilsētas domes vairākums lēmumu pieņēma bez pievienota izmaksu aprēķina. Tā ir liecība, ka pašvaldības uzņēmuma Ventspils osta veidošana ir acīmredzama izšķērdība. Būs interesanti redzēt, cik izmaksās Sarmuļa un viņam pakļauto darbinieku aparāta atalgošana un kas reāli tiks paveikts un sasniegts. Varu prognozēt, ka čiks vien būs. Turklāt ir vērts uzsvērt, ka ar šiem pienākumiem visu laiku spēja tikt galā Ventspils pilsētas domes Kapitālpārvaldības nodaļa. Tagad būs divas institūcijas, kas dublēs viena otru.

Tas parāda acīmredzamu šāda pašvaldības uzņēmuma Ventspils osta bezjēdzību un vietējā intriganta Lemberga ļaunprātīgos nodomus savu ieceru  realizācijā,» situāciju komentē Kristovskis.

Deputāta ieskatā, par nekādu labu pārvaldību te nav runa. «Taču varētu teikt, ka tā ir Ventspils pilsētas domes problēma. Ventspils Brīvostas pārvalde turpinās darboties saskaņā ar likumu un pildīs tās funkcijas, kuras sagaida valdība un satiksmes ministrs. Ventspils pašvaldības uzņēmums Ventspils osta savas intereses un tikumus Ventspils Brīvostas pārvaldei nespēs uzspiest. Taču traucēt tās darbību, visticamāk, mēģinās. Tāda ir no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumiem atstādinātas un par smagiem ietekmes un finanšu noziegumiem tiesāšanā esošas personas loģika.»  

Tāpat Kristovska ieskatā Satiksmes ministrijai ir citām atbildīgajām institūcijām ir un būs rūpīgi jāvērtē katrs solis, kādu pašvaldības uzņēmums Ventspils osta veiks.

«Kamēr tas nav noticis, nav iemesla pašvaldībai aizliegt rīkoties saskaņā ar tās ieskatiem. Taču tikko sāksies reāla darbība, tie nevis veicinās, bet negatīvi ietekmēs Ventspils brīvostas darbību, graus reputāciju, Satiksmes ministrijai un valdībai būs jārīkojas stingri un apņēmīgi. Esmu par to pārliecināts. Pretējā gadījumā jau tā grūtā ASV OFAC un citu ģeopolitisku problēmu eskalētā situācijā nokļuvušās Ventspils ostas darbība un drošība būs apdraudēta. Taču skatīsimies. Varbūt, ka pašvaldības uzņēmums Ventspils osta mēģinās sevi apliecināt, no pašvaldības viedokļa kā lietderīgu, kaut arī nevajadzīgu uzņēmumu, kas vērsts uz sadarbību pašvaldības likumīgo interešu nodrošināšanai. Uz to gan cerību ir maz,» uzskata Kristovskis.

Ventspils pilsētas opozīcijas deputāta ieskatā, to arī apliecinot Lemberga retorika. «Nevarēs iejaukties šajā procesā ne supergudrā Kariņa valdība, ne brīvostas valde ar Kristovski priekšgalā, ne pārvalde, ne kas. Tā ir mūsu teritorija, mūsu īpašums,» Lemberga pausto citē Kristovskis.

Kristovska ieskatā, šādi agresīvi Lemberga izteicieni uzskatāmi atklāj Lemberga izpratni par valsts pārvaldi.

«Tā nav laba pārvalde. Tāpat kā tas, ka Ventspils ostas izveide, tās mērķi netiek saskaņoti ar Ventspils Brīvostas pārvaldi  un valdību, kam saskaņā ar likumu ir vadošā loma. Tas, neapšaubāmi, ir izaicinājums valsts varai,» uzskata deputāts.

Uz BNN jautājumu, kā Kristovskis vērtē, ja ar Lembergu saistītas personas atkal iesaistās Ventspils brīvostas darbībā, vai tiek radīti draudi ostas atkārtotai iekļaušanai sankcijās, deputāts uzsver, ka, viņaprāt, ASV OFAC sankciju piemērotājiem ir viss pamats izvērtēt tieši Lemberga darbības.

«Šajā gadījumā Ventspils brīvosta turpina būt cietēja. Tāpēc sankcijas pret brīvostu nebūtu vietā. Tomēr Lemberga darbības ir tādas, lai sankcijas neatceltu viņam personīgi. Tas nozīmē, ka sankciju priekšmets varētu būt tās personas un institūcijas, kas Lembergu kā sankcionēto personu turpina atbalstīt. Vērts atgādināt, ka ASV OFAC sankciju mērķis ir panākt, ka sankcionētā persona tiešām ir ierobežota rīcībā, ka tā nevar rīkoties ar publiskiem līdzekļiem, lai ar to palīdzību realizētu un ļaunprātīgi ietekmētu tiesiskas un demokrātiskas sabiedrības pārvaldi. Skatīsimies, kā tas viss attīstīsies turpmāk,» situāciju vērtē Kristovskis.

Lembergs apsveic ventspilniekus ar Ventspils ostas «atkārtotu dzimšanu»

Jānorāda, ka no pienākumiem atstādinātais Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs sevis rīkotajā 27.novembra konferencē uzsver, ka Ventspils osta ir dibināta ar domes lēmumu.

Viņš uzskata, ka valdība likvidēja Ventspils ostu kā šķiru, un, lai tās vārds, brends neietu zudībā, lemts izveidot pašvaldības iestādi Ventspils osta.

Lembergs konferencē apsveica ventspilniekus ar Ventspils ostas «atkārtotu dzimšanu».

Runājot par uzdevumiem, kādi tad būs pašvaldības iestādei Ventspils osta, domes lēmumprojektā ir rakstīts, ka jaundibinājuma Ventspils osta mērķis ir pārraudzīt Ventspils pilsētas pašvaldībai piederošo un piekrītošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un pašvaldības interesēm atbilstošu izmantošanu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldei valdījumā nodotās mantas pārraudzību pašvaldības interesēs. Lēmumprojektā arī norādīts, ka jaundibinājums ir tieši pakļauts domes izpilddirektoram.

Iestāde, kā apgalvo Lembergs, esot izveidota, un tās darbinieki sāks strādāt no nākamā gada 1.janvāra.

Ventspils Brīvostas pārvaldes priekšsēdētājs: «Mēs to mēģinām uztvert kā joku»

Ventspils Brīvostas pārvaldes (VBP) priekšsēdētājs Andris Purmalis telefonsarunā ar BNN sacīja: «Šobrīd mēs to mēģinām uztvert kā joku – kā [domes] mēģinājumu parādīt kaut kādu ietekmi Ventspilī. Taču es domāju, ka šobrīd mums tas netraucēs ostas darbu tik daudz, cik tas ietekmēs atpazīstamību, mārketingu, un jauc prātu cilvēkiem, kuri vēlēsies nākt ostā iekšā, atvērt jaunas ražotnes, slēgt zemes nomas līgumus.»

Purmalis arī uzsver, ka VBP grib, lai Ventspils pilsētas dome nāk un skaidro ostas pārvaldei, kas tas ir par jaundibinājumu, jo šobrīd no domes puses neesot pilnīgi nekādas reakcijas un skaidrojuma. «Normāli sadarbības principi tiek veidoti, pamatojoties uz informācijas apmaiņu, konsultācijām, lai, izveidojot ko jaunu, kas kaut kādā veidā būs saistīts ar ostas darbu, nepārklājas pienākumi, atbildības.» Purmalis velk paralēles ar to, ka to, ka «mēs taču neesam izveidojuši, piemēram, iestādi Komunālais serviss, jo, kā zinām, Ventspilī ir Komunālais serviss». «Mēs neradām tādu pašu iestādi pretim un pēc tam gaidām reakciju. Mēs kā valsts iestāde nevaram katram pamestam kokam skriet pakaļ un riet.»

Brīvostas pārvaldes priekšsēdētājs arī uzsver, ka jaundibinājums Ventspils osta brīvostas darbā šobrīd nemaz nevar iesaistīties, jo zeme ir nodota Ventspils Brīvostas pārvaldes valdījumā un ostas robežas ir apstiprinātas likumā noteiktā kārtībā. Viņš skaidro, ka ostas robežas pašvaldība nevar tik viegli mainīt, pēkšņi izveidojot šādu pašvaldības iestādi. «Mēs esam likumā Par ostām un Ventspils brīvostas likumā noteikts subjekts, kuram ir savi pienākumi un sava atbildība. Šī ostas atbildība nav nekādā veidā no valsts puses deleģēta jaunizveidotajai Ventspils ostai

Kā lielu mīnusu jaundibinājuma esamībai Purmalis norāda maldināšanu, kas saistīta ar nosaukumiem.

Proti, bieži vien Ventspils ostu min dažādos juridiskos aktos – Ventspils ostas teritorijā notiek tas un tas. «Tad šajā gadījumā Ventspils ostā nenotiek tas, jo tagad ir «divas ostas». Tagad pēkšņi Ventspils osta vairs nav Ventspils osta. Tas tagad ir kaut kas cits. Tāpēc šī, es uzskatu, ir nedaudz ņirgāšanās par Ventspils ostu.»

Purmalis arī stāsta, ka ir vairāki investori, kuri vēlas attīstīt darbību ekonomiskajā zonā, bet šis apstāklis ir tas, kā dēļ viņi nenāks un neinvestēs šajās teritorijās. Proti, šobrīd nav skaidrības, ar ko būs jāsaskaņo zemes nomas līgumi, kurš un kā pieņems lēmumus. «Ja tik viegli var mainīties biznesa vide ostā, tas ir viens no nestabilitātes pamatiem, lai cilvēks nebūtu gatavs investēt šeit, jo viņam vajag stabilitāti, ilgtermiņa plānus. Arī bankām vajag investīciju atmaksāšanās plānus.»

«VBP strikti pieturas pie katra punkta koplīgumā, kas 2014.gadā tika parakstīts ar pilsētas domi.» Brīvostas priekšsēdētājs uzsver: «Koplīgumā ir teikts, ka mēs saskaņojam nomas līgumus ar pašvaldību.

Ja tā nenāks pretī, tad, domāju, mēs arī būsim spiesti atkāpties no šī dokumenta.»

Uz jautājumu, vai pastāv bažas, ka osta atkal varētu nonākt sankciju sarakstā, Purmalis atbild, ka sankcijas ir konkrēti vērstas pret personām un viņu lēmumi tiek izvērtēti. «Ja mēs runājam par korupcijas riskiem, tad tie palielinās.» Runājot par brīvostu, Purmalis skaidro: «Mēs kā valsts iestāde, ja uzņēmējs vēlas ar savu biznesa plānu nākt šeit attīstīt savu ražošanu, neradīsim nekādus šķēršļus, lai uzņēmējs varētu atvērt savu biznesu, sākt investēt, būvēt. Ja tas viss ir jādara caur vēl kaut kādu mehānismu, jāiet saskaņot vēl ar kaut ko, tad tas ir tiešā veidā risks, kas varētu atkārtot iepriekšējos laikus. Tagad veidojas ļoti līdzīga situācija, kāda bija tranzīta karu priekšvakarā, kad uzņēmējiem būs vēl viena mākslīgi radīta institūcija, kur būs jāiet un jālūdzas. Tas ir vistiešākais korupcijas risks. Ar labas pārvaldības principiem un rīkoties kā saimniekam, te nav ne mazākā sakara.»

Satiksmes ministrija: Ventspils ostai nav tiesiska pamata darboties brīvostā

Saziņā ar BNN Satiksmes ministrija norāda, ka saskaņā ar likuma Par ostām regulējumu, ostas darbību Ventspilī nodrošina Ventspils Brīvostas pārvalde, bet ne pašvaldības uzņēmums Ventspils osta.

Ministrijā uzsver, ka pašvaldības uzņēmumam Ventspils osta nav tiesiska pamata nodrošināt ar ostu pakalpojumus Ventspils brīvostas teritorijā.

«Ventspils Brīvostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona ar izpildaparātu un augstāko lēmējinstitūciju valdi, kurā saskaņā ar likumā Par ostām noteikto regulējumu ir pārstāvētas četras ministrijas – Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ņemot vērā iepriekš minēto, Satiksmes ministrijas vērtējumā pašvaldības uzņēmuma Ventspils osta dibināšana neietekmē likumā Par ostām plānotās izmaiņas, kas saistītas ar labas pārvaldības principu ieviešanu,» skaidro ministrijā.

Savukārt bijušais VBP pārvaldnieks Imants Sarmulis BNN uzsver, ka Ventspils osta būs iestāde. «Tas nav ne nodibinājums, ne uzņēmums.»

Viņš uzsver, ka Ventspils brīvostas rīcībā ir 170 miljoni eiro. «Tā kā domes pārstāvji vairs valdē nedarbojas, principā viņi savu mantu nekādi pārraudzīt nevar. Un tāpēc pieņemts lēmums izveidot tādu iestādi,» komentē Sarmulis.

«Mani izvirzīja nevis cilvēks, bet gan dome. Es mazliet padomāju un pēc tam piekritu. Argumenti bija tādi, ka sākotnēji man vajadzētu to lietu vadīt, jo man ir milzīga pieredze – visi termināli ir uzbūvēti manā vadībā.»

«Tas bija ilgstošs process, ar visām iesaistītajām nodaļām, nodaļu vadītājiem un deputātiem.» Sarmulis stāsta, ka procesa gaitā arī radās saraksts ar visu, kas jaunajai iestādei būtu jādara.

Uz jautājumu, kāpēc nebija komunikācijas un pārrunu ar VBP, Sarmulis norāda: «Kādēļ pārvaldei ir jāskaidro? Es neesmu lietas kursā, bet tā principā ir domes manta – dome izvēlas metodi, kā to pārvaldīt.

Cik es zinu, neoficiāli saruna ir bijusi un principā viss tika skaidrots.»

Pašreizējais brīvostas pārvaldnieks Purmalis BNN teica, ka joprojām gaida skaidrojumu no domes un ka līdz šim nav bijis nekādas komunikācijas no pašvaldības puses.

Runājot par zemēm, kas atrodas brīvostas teritorijā, Sarmulis stāsta, ka jaundibinājums, ja brīvosta nav atradusi īrniekus zemēm, neaizliedz šo zemi iznomāt komersantiem, ko dome pati ir sameklējusi. Viņš gan pieļauj, ka «varbūt tur ir kādi ierobežojumi».

Purmalis šo apgalvojumu komentē šādi: «Nav bijis tādu precedentu, ka nevarētu atrast, kam iznomāt zemes. Tieši pretēji – brīvostas pārvalde ir vērsusies pie domes ar investoru piedāvājumiem, taču jau vairāku mēnešu garumā nevar apstiprināt līgumu vienam milzīgam Lietuvas uzņēmumam. Dome arī tikmēr pārslēgusi četrus nomas līgumus ar jau esošiem uzņēmējiem uz gadu, kas ir ļoti īss laiks ostā strādājošiem uzņēmumiem.»

BNN sazinājās arī ASV Valsts kases preses pārstāvi Zakariju Īzakovicu (Zachary Isakowitz), kurš uzsver:

«Aivars Lembergs šobrīd ir (ASV Finanšu ministrijas) Īpaši apzīmēto pavalstnieku un bloķēto personu sarakstā.»

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit
This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Do NOT follow this link or you will be banned from the site!