BNN PĒTA | Atskats uz Lietuvu 2020: Vīruss padarīja sabiedrību stiprāku, varas cīņā uzvarēja liberāļi-konservatīvie

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Mājot atvadas drūmajam 2020.gadam, mēs ceram, ka nākamais gads būs daudz drošāks un ļaus vairāk vai mazāk atgriezties pie iepriekšējās dzīve rituma. Atskatoties uz piedzīvoto, apsveram, kādus vēl būtiskus notikumus bez pandēmijas ir nesis šis gads. BNN vērsās pie Lietuvā pazīstamiem cilvēkiem, kuri sniedza ieskatu, viņuprāt, gada lielākajās norisēs politikā, ekonomikā un sabiedrībā kopumā.

Ekspremjera skatījums

Bijušais Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs (Algirdas Butkevičius), kurš rudenī kā deputāts tika pārvēlēts arī jaunajā Seima sasaukumā, sarunā ar BNN sacīja, ka ir patīkami pārsteigts par Lietuvas ekonomikas sīkstumu un spēju ātri atgūties no satricinājuma: «Par spīti kaitējumam, ko nodarīja COVID-19, ekonomika 2020.gadā ir augusi. Jā, izaugsmes temps ir bijis lēnāks, un gada beigās ir notikusi apstāšanās pandēmijas otrā viļņa iespaidā.»

«Nākamgad tas ļaus jaunajai valdībai paaugstināt pensijas, sociālā nodrošinājuma maksājumus un minimālo algu,» prognozēja bezpartejiskais Seima deputāts, kurš šobrīd strādā parlamenta opozīcijā. «Man aizejošais gads ir zīmīgs ar vienu vislielākajiem izaicinājumiem manā mūžā– kandidēšanu uz vietu parlamentā no viena mandāta vēlēšanu apgabala, pārstāvot nepopulāru partiju. Partija «avarēja un sadega», bet es izkļuvu no situācijas kā ieguvējs,» tā tēlaini savu ceļu uz 2020.-2024.gada sasaukumu pārstāstīja Butkevičs. Ar sešu Seima sasaukumu pieredzi viņš jaunajā parlamenta sastāvā ir viens no politiķiem ar vislielāko briedumu.

Butkevičs šī brīža politiskajā situācijā atrodas novērotāja pozīcijā un gaida, kādi augļi būs Lietuvas jaunās konservatīvi-liberālās valdības darbam. «Vairums ministru kabineta locekļu ir nepieredzējuši vai maz pieredzējuši. Godīgi sakot, tas var atspēlēties,» uzmanīgi valdības darba potenciālu ieskicēja bijušais Lietuvas premjerministrs.

Politologu acīm

Viļņas Universitātes politoloģijas profesors Toms Janeļūns (Tomas Janeliūnas) savukārt sacīja, ka, domājot par atmiņā paliekošiem notikumiem, prātā nāk valdības pavasara paziņojums par pirmās valsts mēroga karantīnas ieviešanu.

«Tagad mēs tai esam labāk sagatavojušies. No citām lietām es izceltu piesārņojuma nodokļa ieviešanu piesārņojošām automašīnām šogad,» tā politologs.

Lietuvā no 2020.gada ieviesta nodeva, kas jāmaksā ikreiz, kad tiek reģistrēta vai pārreģistrēta automašīna, kas rada gaisa piesārņojumu. Nodevas apmērs var būt no vairākiem desmitiem eiro līdz 1 400 eiro.

Profesora Janeļūna uzmanību pievērsusi arī jaunas atomelektrostacijas ekspluatācijas uzsākšana Baltkrievijā, vien 50 kilometru attālumā no Viļņas. «Tāpat arī Baltkrievijas politiskais satricinājums, kas Lietuvā izraisīja skaļu rezonansi,» viņš piebilda.

«Jaunie notikumi Baltkrievijā 2021.gadā būs ļoti svarīgi mums, iespējams, uz vēl gadiem ilgu laiku. Baltkrievijas sabiedrība ir skaidri pateikusi, ka vēlas pārmaiņas – prezidentam [Lukašenko] nav nekādu iespēju atgūt to nosacīto stabilitāti, kāda viņam bija līdz 2020.gada rudenim,» ziņu portālam BNN sacīja Janeļūns. Viņš pauda uzskatu, ka 2021.gadā ir visai iespējama Lukašenko režīma nomaiņa.

Kauņā, Vītauta Lielā Universitātē politoloģiju pasniedz Andžejs Pukšto (Andžej Pukšto). Par aizejošo gadu viņš vēlējās izcelt, ka pandēmija ir daudziem cilvēkiem nodarījusi lielu kaitējumu. Ārpolitikā lektors arī izceļ baltkrievu nācijas atmodu un Lietuvas parlamenta vēlēšanas.

«Man pārsteigums bija jaunā valdošā koalīcija, jo sevišķi liberālās partijas Brīvība uznāciens. Tā vienkārši uzradās no zila gaisa,» vērtēja Kauņas Vītauta Lielā Universitātes lektors Andžejs Pukšto.

Ārsta vērtējums par pieredzēto

Klaipēdā strādā un savu klīniku vada ļoti cienījams ārsts Alberts Albertjans (Albert Albertjan), kurš ir dzimis Armēnijā. Viņš aizvadītajam gadam deva «apmierinošu» vērtējumu.

«Lai arī cik liels optimists es nebūtu, šogad manā dzīvē visvairāk apspriestie notikumi bija koronavīrusa pandēmija un traģiskā karadarbība Kalnu Karabahā, kas prasīja turpat trīs tūkstošu armēņu dzīvības,» īsā intervijā BNN sacīja Albertjans. Jautāts, kas ārstam palīdzēja izturēt šī gada trauksmainos notikumus, viņš atbildēja: «Esmu ticīgs cilvēks, tāpēc man grūtības pārvarēt palīdzēja ticība.»

Ko izceļ ekonomists?

Ievērojamam lietuviešu ekonomistam Sigitam Besagirskam (Sigitas Besagirskas), kurš ir Viļņas Rūpniecības un uzņēmējdarbības asociācijas priekšsēdētājs, 2020.gads bijis COVID-19, parlamenta vēlēšanu, Seima sastāva zvērestu došanas un jaunās valdības veidošanas gads.

«Uzņēmumi, kuri vienmēr vēlējušies liberāli noskaņotu valdību, nevarēja vēlēties vēl liberālāku valdības sastāvu. Taču man, no ekonomikas viedokļa, kā kaut kas ārkārtējs izceļas arī Lietuvas valsts parāda pieaugums kā lieta, kas nekavējoties ir jārisina jaunajai valdībai,» tā sarunā ar BNN sacīja Sigits Besagirsks.

Lietuvas valsts parāds, kas 2020.gada septembrī bija no 21,9 miljardi eiro, oktobrī sasniedza 22 miljardus eiro.

Vērtē žurnālisti

Ko no pagājušā gada notikumiem vēlētos aizmirst Klaipēdas laikraksta un žurnāla izdevējs Gintars Tomks (Gintaras Tomkus)?

«Noteikti daudziem COVID-19 bija murgs, taču mums gads izrādījās ļoti veiksmīgs – mēs esam palielinājuši tirdzniecības apjomu. Man atmiņā iespiedīsies lietuviešu spēja būt vienotiem šāda mēroga krīzes laikā. Bija neticami redzēt to milzīgo uzupurēšanos, ko pandēmijas laikā rādīja gan mūsu mediķi, gan ierindas cilvēki. Mēs kļūstam par nobriedušu pilsonisku sabiedrību,» vērtēja Gintars Tomks.

Biznesa žurnālistam Eduardam Eigirdam (Eduardas Eigirdas) 2020.gada atslēgas notikums Lietuvā bija oktobrī notikušās parlamenta vēlēšanas, kā arī jaunās valdošās koalīcijas un valdības izveide. «Bet īpaši aizkustinoša man bija pilsoniskās apziņas izaugsme pandēmijas laikā. Cilvēki sanāca kopā, pauda rūpes viens par otru, palīdzēja viens otram un sociālajos tīklos kliedēja mītus par slimību un vakcināciju,» labo izcēla biznesa žurnālists. «Mēs noteikti virzījāmies uz stiprākas, vienotākas valsts pusi.»

Valdošās koalīcijas deputāts uzteic baltkrievu un lietuviešu pilsoniskumu

Šajā rakstā ir pārstāvēta arī Lietuvas parlamenta valdošā koalīcija. Ieskatu tās noskaņojumā deva īsa saruna ar Emanuelu Zinger (Emanuelis Zingeris) ebreju izcelsmes politiķi no valdošās partijas Tēvzemes Savienība – Lietuvas Kristīgie demokrāti.

«Pie varas nu ir jauni, proeiropeiski spēki un jaunajā valdībā ir rekordliels sieviešu skaits,» tā ziņu portālam BNN sacīja likumdevējs. «Tomēr, manā skatījumā, vismīļākais gada notikums bija mūsu tuvāko kaimiņu, baltkrievu, patiesā politiskā un sabiedriskā atmoda. Viņi izplūda ielās, skaļi protestējot pret pašieceltā prezidenta režīmu un prasīja sarīkot brīvas vēlēšanas,» uzsvēra Zingers.

Pēc koalīcijas likumdevēja domām, notikumi otrpus robežai pierādīja, ka lietuvieši, kuri atbrīvojās no Padomju važām deviņdesmito gadu sākumā jūt līdzi citiem un palīdz citiem to cīņā par brīvību.

«Kā sabiedrība mēs gada laikā esam nobrieduši. Briedumu ir radījusi ne tikai mūsu kopīgā atbilde uz Baltkrievijas notikumiem, bet arī uz jaunā koronavīrusa uzliesmojumu, kas garīgā ziņā ir ļoti pacilājoši, jo nozīmē, ka mēs izturēsim vēl gadsimtiem ilgi,» tāda pēcgarša par 2020.gadu ir Lietuvas Seima deputātam Emanuelam Zingeram.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit
This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Do NOT follow this link or you will be banned from the site!