BNN PĒTA | Baltijas jūras piesārņojuma mazināšanai akūti vajadzīga valstu sadarbība

 

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Baltijas jūrā, pie Kuršu kāpas šovasar pamanīti piesārņojuma plankumi, par kuriem Lietuva vērsusies pie Krievijas iestādēm, saskatot iespējamu saistību ar naftas platformu jūrā. Maskava nepārsteidz, atsaucība no Krievijas piesārņojuma mazināšanā izpalikusi, taču ir ļoti nepieciešama.

Akūta problēma

«Kad runa ir par kopīgu Baltijas jūras vides jautājumu risināšanu, noteikti problēma ir sakaru trūkums vai to ierobežotais apjoms. Diemžēl Krievija nav tik atsaucīga, cik mēs vēlētos to redzēt, tomēr es negribētu rādīt ar pirkstu — visām valstīm piejūras valstīm ir jādod sava artava un jāuzlabo jūras vides aizsardzība,» tā sarunā ar ziņu portālu BNN Baltijas reģiona valstu pienākumus ieskicē Lietuvas parlamentārietis un valstī pazīstams vides aktīvists Lins Balšis (Linas Balsys).

Lietuva, saņēmusi brīdinājumu par iespējamu naftas noplūdi no D-6 jūras platformas, kas atrodas Baltijas jūras kontinentālajā šelfā, ātri reaģēja un izteica mutisku notu Krievijas Vēstniecībai Viļņā, paužot dziļu satraukumu par kaitējumu videi.

Lietuvas ārlietu ministrija arī lūdza sniegt sīkas ziņas un paskaidrojumu par izmeklēšanu, ko veicis Krievijas Federālais Dabas resursu pārvaldības dienests, kā arī par iespējamiem negadījumiem jūras platformā, kas varētu būt radījuši kaitējumu Baltijas jūras un tās piekrastes ekosistēmām.

D-6 Kravtsovskojes naftas platforma tika uzcelta un nodota ekspluatācijā 2004.gadā. Tā atrodas Baltijas jūras Krievijas teritoriālos ūdeņos vien piecu kilometru attālumā no Lietuvas-Krievijas robežas un 22,5 kilometru attālumā no Kuršu kāpas. Kuršu kāpa kā aizsargājama dabas teritorija ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Diemžēl informācija par piesārņojuma gadījumiem Krievijas ūdeņos reti nonāk starptautiskajās jūras vides aizsardzības organizācijas. «Ne [Krievijas naftas uzņēmums — L. J.] LUKOIL, ne Eiropas Jūras drošības aģentūra [EJDA] neziņo mums par noplūdēm Krievijas teritoriālos ūdeņos,» portālam BNN pavēstīja Lietuvas Vides ministrijas un Vides aizsardzības pārvaldes (VAP) pārstāve Jurgita Jasjūniene (Jurgita Jasiūnienė).

Palmu eļļas noplūde Latvijas un Lietuvas piekrastē

To, cik apdraudēta ir Baltijas jūra, apliecina vēl kāds nesens negadījums. 55 kilometru attālumā no Latvijas krasta tika pamanīts aptuveni piecus kvadrātkilometrus liels eļļains traips, vēstīja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT. VAP noskaidroja, ka plankumu jūrā atstājis tankkuģis IOM M. Trešdaļa plankuma atradās Lietuvas teritoriālos ūdeņos. Piesārņojumu pamanīja EJDA vadīts zemes mākslīgais pavadonis Sentinel. Latvijas Valsts vides dienests pavēstīja, ka jūrā izplūdusi palmu eļļa. Par laimi šis piesārņojums uzskatāms par tādu, kas nav kaitīgs jūras videi.

«Baltijas jūras piesārņojuma līmeni rada jūras seklums, īsa robeža ar okeānu, maza ūdens apmaiņa, zema gaisa temperatūra un cilvēka rīcības sekas, tostarp no pārmērīgas mēslojuma lietošanas lauksaimniecībā, piesārņojošām vielām, jūras gultnes ekspluatācijas un, protams, arī atkritumi,» rezumē Lietuvas Seima deputāts L. Balšis.

Bažas par neatrastu munīciju un ķimiskiem ieročiem

Baltijas jūras piesārņojumu rada gan naftas produkti, gan to izstrādājumi, taču. Jūras dzelmē guļ vēl bīstamākas lietas, proti, nesprāgusi munīcija. Tiek izteikti pieņēmumi arī par nogrimušiem ķīmiskiem ieročiem.

Tīmekļa vietnē MarineSpecies.org tiek lēsts, ka jūras dzelmē atrodas vairāk nekā 100 000 tonnas munīcijas, kuras liela daļa ir šaujamieroču munīcija. Attiecībā uz ķīmisko ieroču īpatsvaru vietnē norādīts, ka laika posmā no 1935. līdz 1945.gadam Vācijā vien tika saražots ap 65 000 tonnas ķīmisko ieroču, no kuriem daļa, iespējams, guļ Baltijas jūras dzelmē.

«Jūras gultnē guļ daudz un dažādi priekšmeti,» sarunā ar BNN saka Klaipēdas Universitātes Baltijas reģiona vēstures un arheoloģijas institūta profesors Vlads Žulks (Vladas Žulkus). «Mani pētījumi ir parādījuši, ka lielākā daļa no tiem ir nozaudēti zvejas tīkli un nogrimuši jūras transportlīdzekļi. Vairums kuģu nogrima Otrā pasaules kara laikā, daži — pirms tā. Līdz šim brīdim dažādos pētījumos Lietuvas teritoriālo ūdeņu jūras gultnē esam atklājuši 104 jūras transportlīdzekļu vrakus,» skaidroja Žulks.

Saskaņā ar viņa teikto jūras arheologi dzelmē joprojām uzduras uz torpēdām un citām sprāgstvielām. «Turpina notikt jūras atmīnēšanas operācijas. Nav atrasti pierādījumi par ķīmisko ieroču arsenālu jūras gultnē, taču ir izteikts daudz pieņēmumu, ka pie Latvijas un Zviedrijas krastiem jūra ir piesārņota ar ķīmiskiem [ieročiem],» tā zinātnieks. «Varbūt tie guļ dziļāk. Līdz šim ar militāriem, lielākoties NATO, sonāriem ir izpētīta aptuveni puse Lietuvas teritoriālo ūdeņu, taču nav atrastas liecības par karadarbību ar ķīmiskiem ieročiem,» sacīja profesors Žulks. Sarunā viņš pauda nožēlu, ka Baltijas jūra joprojām ir viena no pasaules vispiesārņotākajām jūrām. Viņš brīdināja, ka gan jūras vēja ģeneratoru parku projekti, kādi ir iecerēti, gan naftas urbumu veikšana, kas arī tiek apsvērta, apdraudētu Baltijas jūrā mītošas sugas un pakļautu jūru daudz lielākam vides apdraudējumam nekā tas ir pašlaik.

Lauksaimniecības nitrātu ietekme

Tikmēr likumdevējs L. Balšis uzskata, ka Lietuvai ir jāuzlabo pašreizējā prakse attiecībā uz piesārņojumu, ko rada lauksaimniecības nitrāti. «Ir skumji, ka šī tipa piesārņojums Lietuvā netiek savākts. Lietuva par to ir saņēmusi rājienu no starptautiskām vides aizsardzības organizācijām. Lietuvas Seimam būtu jāpieņem stingrāka kārtība par lauksamniecības pesticīdu izmantošanu,» norāda deputāts.

Pievēršot uzmanību akūtiem Baltijas jūras vides jautājumiem, Lietuvas pārstāvis Eiropas Komisijā, Virginijs Sinkevičs (Virginijus Sinkevičius), kura atbildības jomas ES ir vides, okeānu un zivsaimniecības politika, jūlija sākumā nāca klajā ar ierosinājumu Baltijas reģiona valstīm pieņemt kopīgu deklarāciju par piesārņojuma mazināšanu Baltijas jūrā.

Saskaņā ar komisāra pausto deklarāciju varētu parakstīt septembrī, un starp tās parakstītājām-valstīm varētu būt Lietuva, Latvija, Igaunija, Polija, Vācija, Dānija, Zviedrija un Somija.

Jūras robežas strīdi

Visbeidzot, starp Baltijas jūras reģiona valstīm pastāv neatrisināti jūras robežas strīdi. Piemēram, lai arī Lietuva un Latvija līgumu par savstarpējo Baltijas jūras robežu parakstīja pirms 20 gadiem, parlamenta līmenī to ir ratificējusi tikai Lietuva. Latvija pirms līguma parakstīšanas vēlas izpētīt naftas krājumus robežas apvidū. Tiek lēsts, ka tur atrodas aptuveni astoņi miljoni tonnu naftas, no kuriem derīgā izrakteņa iegūstamais apjoms varētu būtu no diviem līdz trim miljoniem tonnu naftas.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas