BNN PĒTA | Kas gaida Lietuvas tranzītu, kad ES gatavo sankcijas pret baltkrievu lieluzņēmumiem?

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Klaipēdas Osta Lietuvā ir lielā mērā atkarīga no Baltkrievijas uzņēmumu sūtīto kravu aprites. ES šobrīd gatavo sankcijas pret Aleksandram Lukašenko pietuvinātiem uzņēmumiem. Tās ieviest aicinājusi arī Viļņā dzīvojošā baltkrievu opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska. BNN centās noskaidrot, kāda varētu būt ietekme uz ostas darbu, kas ir svarīgs visai Lietuvas ekonomikai.

Ziņu portāls BNN pēc viedokļa vērsās pie bijušā Klaipēdas mēra, tagadējā Klaipēdas Universitātes rektora Benedikta Petrauska (Benediktas Petrauskas). Viņaprāt, sankcijas pret Baltkrievijas valsts minerālmēslojuma ražotāju Belaruskali un citiem baltkrievu uzņēmumiem atstātu būtisku iespaidu uz Klaipēdu.

«Tas ir jāatzīst, ka sankcijas pret Belaruskali un citiem Baltkrievijas uzņēmumiem būtu liels un sāpīgs trieciens Klaipēdai un Lietuvas ekonomikai. Tomēr Baltkrievijā notiekošais ir kas ievērojams, ar tālejošām ģeopolitiskām sekām. Es nedomāju, ka būtu sevišķi gudri mums vieniem pašiem virzīt sankcijas pret Baltkrievijas uzņēmumiem, bet, ja tās parādīsies kā ES iniciatīva, kas jau ir skaidrs, tad baidos, ka mēs vienkārši nevarēsim iestāties pret tām un sēdēt pa vidu.».

Klaipēdas Osta, kuras pārstāvji to raksturo kā Baltijas jūras austrumu krastā vistālāk uz ziemeļiem esošo neaizsalstošo ostu, ir Lietuvas vissvarīgākais un lielākais transporta mezgls. Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums Lietuvos geležinkeliai ik gadu pārvadā Baltkrievijas preces 100 miljonu eiro vērtībā. Tas apliecina, cik būtiski Lietuvas ekonomikai ir, lai netiktu pārtraukta ir kaimiņvalsts kravu plūsma. Minskas režīma nepiekāpīgais galva, Aleksandrs Lukašenko, jau iepriekš ir norādījis uz viņam nepieņemamu Lietuvas jaukšanos Baltkrievijas lietās un draudējis pārvirzīt Baltkrievijas kravas no Klaipēdas uz Krieviju.

Opozīcijas līdere gaida vairāk no Lietuvas jaunās valdības

Lai arī iepriekšējā Lietuvas valdība, ko vadīja Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība, uzsvērusi, ka atbalsta sankcijas pret Lukašenko režīmu, tā tomēr ir atturējusies runāt par jelkādām sankcijām pret Baltkrievijas uzņēmumiem. Tā kā jaunajā Lietuvas valdībā, kā gaidāms, būs vairāki kareivīgi noskaņoti konservatīvā spārna politiķi, kuri pauduši stingrāku nostāju pret Lukašenko, tad Viļņas pozīcija var mainīties.

Iespējams, zināmu politiskā klimata maiņu ir sajutusi arī baltkrievu opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska, kura augusta sākumā devās trimdā uz Viļņu pēc kandidēšanas negodīgās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās. Pēc tām amatu uz kārtējo pilnvaru termiņu paturēja Lukašenko. Tihanoska jau ir aicinājusi nākamo Lietuvas valdību apsvērt sankciju pieņemšanu konkrēti pret Belaruskali.

Šonedēļ sarunā ar Lietuvas medijiem Tihanovska apliecinājusi šādu ierosinājumu, norādot, ka minētais uzņēmums, kas ir viens no pasaulē lielākajiem potašas ražotājiem, ir Lukašenko finansiālais balsts, kura vadība šogad ir atlaidusi darbiniekus par pilsoniskas nostājas paušanu.

ES plāno sankcijas pret Baltkrievijas uzņēmumiem

Klaipēdas Ostā darbojas berkravu terminālis Birių kroviniu terminalas (BKT). Tajā 30% daļu pieder jau minētajam Belaruskali, kura kravu apgrozījums veido aptuveni vienu trešdaļu no visas Klaipēdas Ostas kravu apgrozījuma. Pasaulē pieprasītie baltkrievu minerālmēsli no BKT tiek sūtīti uz vairāk nekā 100 valstīm.

BKT jau vairākus mēnešus darbojies pastiprinātas spriedzes apstākļos. Tā vadība ir norādījusi, ka bez kravām no Saļihorskas – pilsētas, kur darbojas Belaruskali – tas varētu nostrādāt divas līdz trīs dienas un tad apturēt darbību. 2019.gadā Klaipēdas Ostā tika pārkrautas 14,1 miljons tonnu Baltkrievijas kravu, kas veidoja vairāk nekā 30% no ostas kopējā pārkrauto kravu apjoma. Klaipēdas Ostas daudzpusīgā saimnieciskā darbība savukārt veido sešus procentus no Lietuvas iekšzemes kopprodukta. Nodarbinātības jomā ar ostu ir saistītas 60 000 darbavietas.

ES ārlietu ministri šonedēļ vienojušies virzīties uz priekšu ar ieceri ieviest jaunu sankciju kopumu pret Baltkrieviju, tostarp pret Baltkrievijas uzņēmumiem. Gaidāms, ka jaunie ierobežojošie pasākumi tiks vērsti pret augstākām amatpersonām un pret juridiskām personām, kuras finansē Lukašenko un viņa valdību, tā pavēstījis ES augstais ārlietu un drošības politikas pārstāvis Žuzeps Borels (Josep Borrell). Viņš norādījis, ka ierosināt uzņēmumus, pret kuriem vērsties, – tas ir ES valstu valdību ziņā.

Lietuvai – daudz ko zaudēt

Seima parlamentārās Ekonomikas komisijas loceklis Mindaugs Skritulsks (Mindaugas Skritulskas) (konservatīvā Tēvzemes SavienībaLietuvas Kristīgie demokrāti) sarunā ar ziņu portālu BNN vērtēja, kāda varētu būt ES sankciju ietekme uz Baltkrievijas uzņēmumu sadarbību ar Lietuvu.

«Iespējams, ir vieglāk prognozēt, ka, tām stājoties spēkā, Baltkrievija ar nezibēgami lielu sadārdzinājumu pārvirzītu Baltkrievijas valsts uzņēmumu kravas no Klaipēdas uz citām jūras ostām, pirmkārt, uz tām, kuras pieder Krievijai,» lēsa Skritulsks.

«Ja Baltkrievija pārvirzītu savas kravas prom no Klaipēdas, [dzelzceļa uzņēmums] Lietuvos geležinkeliai gadā zaudētu vairāk nekā 100 miljonus eiro lielus ienākumus, un Klaipēdas Osta piedzīvotu kravu apjoma kritumu vairāk nekā 30% apmērā. Bez tam ciestu arī citu uzņēmumi, kas strādā Klaipēdas Ostā. (..) Uzskatu, ka attiecībā uz jaunām sankcijām lēmumu saskaņoti pieņems ES, nevis viena dalībvalsts atsevišķi,» uzsvēra Seima deputāts.

Ostas izpilddirektors: Apjoms nav sarucis

Klaipēdas Ostas izpilddirektors Aļģis Lataks (Algis Latakas) sarunā ar ziņu portālu BNN nesniedza tiešas atbildes jautājumiem par iespējamu jaunu situāciju, kādā varētu nonākt osta. Viņš arī sacīja, ka Baltkrievijas kravu apjoms ir saglabājies 2019.gada līmenī, veidojot aptuveni 30% no visa kravu apjoma. «Skaitliski tās ir aptuveni 12 miljoni tonnu Baltkrievijas kravu,» norādīja Lataks.

Tikmēr raksta sākumā minētais Benedikts Petrausks, kurš ir strādājis arī Klaipēdas Ostā kā augsta līmeņa vadītājs, izteica filozofisku brīdinājumu, ka brīvība vienmēr kaut ko maksā. «Mūsu un citu. (..) Osta ir dzīva, un pēdējos 30 gados tā ir gājusi cauri lielām pārmaiņām. Lai arī cik smagi osta neciestu no jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, tā noteikti pielāgosies jaunai situācijai, kaut gan būs jāiziet cauri ļoti saspringtam brīdim,» vērtēja Klaipēdas Universitātes rektors Benedikts Petrausks.

Nobeigumā atliek secināt, ka Lietuvai kaimiņos nav citas valsts, kas varētu līdzināties Baltkrievijai un kravu apjomam, ko tā nodrošina. Lietuva, iespējams, ir nonākusi situācijā, kad ir jāizvēlas – uz kura krēsla sēdēt.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit
This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Do NOT follow this link or you will be banned from the site!