BNN PĒTA | Lāču skaits Latvijā, to medības, un ko darīt, ja mežā taka krustojas ar ķepaini?

Vasara ir tas laiks, kad labprāt dzīvojamies pa mežiem, taču mēs tur neesam vienīgie. Arī lāčiem tur ir mājvieta, un reizēm cilvēka un lāča takas krustojas. Ko iesākt, kad notiek šāda satikšanās? Un kur šajā lāča un cilvēka attiecību stāstā ir mednieks?

Saziņā ar BNN Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna norāda, ka lācis ir īpaši aizsargājama suga gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā.

Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14.panta pirmajai daļa lāča indivīdu ieguve ir pieļaujama tikai īpašos izņēmuma gadījumos pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas saņemšanas, piemēram, zinātniskā izpētes un sabiedrības drošības interesēs. Lāču medības nav starp Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajiem izņēmuma gadījumiem, līdz ar to lāču medību jautājums nav aktuāls.

Lai plānoto nepieciešamos aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus, tai skaitā mazinātu konfliktsituācijas starp konkrēto sugu un atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, piemēram, biškopību, ir izstrādāts sugas aizsardzības plāns, kas ir spēkā līdz 2022.gadam.

Pēc plāna derīguma termiņa beigām tas tiks atjaunināts, vērtējot, kādi pasākumi ir nepieciešami lāču un cilvēku līdzāspastāvēšanas veicināšanai.

Proti, pagaidām Latvijā ir aizliegts lāčus medīt, taču 2022.gadā tiks vēlreiz vērtēts, vai aizliegums joprojām ir nepieciešams.

Pēdējos gados Latvijā lāča malumedību gadījumi nav pierādīti. Jānorāda, ka par viena lāča indivīda neatļautu ieguvi var tikt piemērota kriminālatbildība, kā arī valstij nodarīto zaudējumu atlīdzināšana 40–120 minimālo mēnešalgu apmērā atkarībā, vai ieguve notikusi aizsargājamā dabas teritorijā vai ārpus tās.

Mežu pētniecības institūta Silava atskaitē par lāču monitoringu norādīts, ka 2020.gadā ar molekulāri ģenētiskajām metodēm Latvijas teritorijā apstiprināti 22 dažādi lāču indivīdi, no kuriem trīs konstatēti arī iepriekšējā pētījuma periodā (2018–2019). Pavisam pierādīti vismaz 37 indivīdi (no tiem ar precīzi noteiktu dzimumu – 18 tēviņi un 3 mātītes), kas laikā no 2018. līdz 2020.gadam uzturējušies Latvijas teritorijā.

Rezultāti apstiprina lāču skaita līdzšinējo vērtējumu Latvijā; 2020.gadā dzīvnieku skaita vērtējums ir 30–60 indivīdi.

Šobrīd lāču skaita pieaugums notiek visā tā sauktajā Baltijas populācijā, tas nozīmē, ka vairāk lāču ienāk Latvijā un, iespējams, daļa no tiem sāk palikt te uz dzīvi. Senāk galvenais iemesls lāču skaita samazinājumam/izzušanai bija medības. Tā kā tagad tās Latvijā nenotiek un Igaunijā ir ierobežotos apjomos, tas ļauj populācijai atjaunoties.

Jāuzsver, ka lielāks ziņojumu skaits par sastaptajiem lāčiem saistīts gan ar to, ka cilvēki biežāk dodas pie dabas un atpūšas prom no labiekārtotām takām, gan arī ar to, ka aizvien plašāk tiek izmantoti dažādi tehniskie līdzekļi, piemēram, novērošanas kameras pie dzīvnieku barotavām, skaidro Dabas aizsardzības pārvalde. 

Nebrīvē Latvijā lāči tiek turēti tikai atsevišķās vietās – Rīgas Zooloģiskajā dārzā un tā filiālē Cīruļos, Ķekavas novada Mežavairogos un Līgatnes dabas takās, kur sastopami trīs lāči – Mikus, Puika un Ilzīte.

Latvijā nav fiksēti gadījumi, kad savvaļas lāči uzbrūk iedzīvotājiem, tomēr pēdējos gados ir bijušas situācijas, kad savvaļas lāči no cilvēkiem nebaidās.

Piemēram, pērn Igaunijas pierobežā novēroti divi droši lācēni, kas bija palaisti savvaļā no audzētavas, bet Latvijas–Krievijas pierobežā sastapti droši lāči, kas apciemoja tālbraucējus šoferus un prašņāja ēdienu.

Lasiet arī: Foto un video: lāči dzīvojas pa Limbažu puses mežiem

Kā norāda DAP, visos šajos gadījumos lāču drosme bija saistīta ar cilvēku rīcību – daļēji pieradinātu dzīvnieku palaišana savvaļā vai lāču regulāru piebarošanu.

Lauku apvidos, kur parādījušies lāči, noteikti jāpiedomā par to, kur un kā tiek novietoti atkritumi – urnām jābūt slēgtām, lai tās nepievilinātu savvaļas dzīvniekus.

Vienlaikus jāuzmanās dravniekiem – lāču radītie postījumi bišu dravām var palielināties, ja savlaicīgi netiek veikti preventīvi pasākumi.

Ko iesākt, sastopot lāci?

Sastopot lāci savvaļā, zvēra uzmanību prognozēt ir grūti, taču, visticamāk, reakcija būs bailes un mēģinājumi izvairīties no cilvēka. Ja tomēr gadās satikt lielo dzīvnieku, jāievēro daži padomi. Lielākoties lācis vispirms cenšas pretinieku izzināt un nobiedēt. Ja cilvēks izturas nosvērti un mierīgi, dzīvnieks parasti atkāpjas.

Lācim nedrīkst skatīties acīs, jo šādu rīcību tas uztver kā izaicinājumu, kas provocē uzbrukumu.

Satiekot dzīvnieku, kas gatavojas uzbrukt, jācenšas mierīgi atkāpties, nepagriežot dzīvniekam muguru. Noteikti nedrīkst pagriezties ar muguru pret zvēru un skriet projām, jo tas var izsaukt plēsēja instinktu, ka tam jāķer bēgošs medījums.

Lai izvairītos no sastapšanās ar lāci:

  • Pastaigas laikā turies uz meža takām un ceļiem;
  • Ar savu uzvedību netraucē citus dabas baudītājus un meža iemītniekus, bet laiku pa laikam uzkāp uz kāda zara, ierunājies vai iedziedies;
  • Rūpīgi vēro dabu sev apkārt, lai dzīvnieka klātbūtni varētu laikus pamanīt;
  • Ja mežā šķērso nepārredzamu vietu, tad pastiprināti liec par savu klātbūtni manīt;

Ja esi pamanījis lāci:

  • Netuvojies lācim, nemēģini to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus;
  • Iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas;
  • Negriez lācim muguru – atkāpies atmuguriski;
  • Neskaties lācim acīs – dzīvnieks var to uztvert kā izaicinājumu;
  • Uzvedies klusi, līdz dzīvnieks dodas savās gaitās;

Vairāk uzzināt par šo dzīvnieku var, noskatoties video un iepazīstoties ar vizītkarti Līgatnes dabas taku tīmekļa vietnē.

Saistītie raksti

1 komentārs

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas