BNN PĒTA | Lietuva apsver komandantstundu, vīrusa uzliesmojums nepāriet

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvā kopš trešdienas papildus karantīnai, kas ir spēkā kopš novembra sākuma, ieviesti pārvietošanās ierobežojumi. Arī epidemioloģiskā situācija saglabājas drūma. Straujo vīrusa izplatību valsti pamanījis arī ASV medijs The New York Times, kur Lietuva šonedēļ nodēvēta par «koronavīrusa vissmagāk skarto pasaules valsti», rēķinot pēc infekcijas izplatības pēdējā nedēļā. Tātad, ko vēl Lietuva var darīt, lai savaldītu straujo vīrusa izplatību?

Analīžu iespējas. Vai Lietuva testē pietiekami daudz?

Lietuvā decembrī pie varas nāca jauna valdība ar iepriekšējā krīzē rūdīto Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė) priekšgalā. Ceturtdien, 17.decembrī, jaunā premjerministre, kura pārstāv konservatīvo Tēvzemes savienību–Lietuvas kristīgos demokrātus, pauda uzskatu, ka valstī tiek veikti pārāk maz COVID-19 izmeklējumi, lai apzinātos vīrusa izplatības patieso apmēru. Pēc Šimonītes domām, īstais inficēto lietuviešu skaits varētu būt ievērojami lielāks. «(..) Šķiet, ka ir vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, kuri ir inficējušies ar koronavīrusu. Ņemot vērā mūsu pašreizējo izmeklējumu daudzumu un to, ka līdz 20% izmeklējumiem rezultāti ir pozitīvi, mēs varam atzīt, ka izmeklējumu veikšana vairs neataino patieso situāciju,» tā Lietuvas premjerministre.

Ceturtdienas dati no Lietuvas liecina par 103 028 savas valsts iedzīvotājiem, kas kopš vīrusa sākšanās saslimuši ar koronavīrusu, diennakts laikā nākot klāt 3 159 inficētajiem. Lietuvā mirušo skaits vīrusa izraisīto komplikāciju dēļ sasniedzis 937, bet atveseļojušies ir 45 113. Valstī atsevišķi tiek uzskaitīti ar COVID-19 inficēto iedzīvotāju nāves gadījumi, kuri nomiruši no citiem nāves cēloņiem. To skaits trešdien, 16.decembrī, sasniedzis 464.

Šimonīte brīdināja, ka viņas līdzpilsoņiem ir vai nu jāievēro valsts mēroga karantīnas un pārvietošanās ierobežojumu noteikumi, vai arī jaunā gada sākumā jāsaskaras ar vēl stingrākiem ierobežojumiem, iespējams, komandantstundu. Pēdējo nosaukto Lietuvā var ieviest ar nosacījumu, ja Seims izsludina ārkārtas stāvokli. Komandantstunda šajā gadījumā nozīmētu nepieciešamību saņemt īpašu atļauju tam, lai izietu no dzīvesvietas.

No trešdienas valstī ir ieviesti jauni ierobežojumi, no kuriem būtiskākais ir aizliegums pārvietoties starp pašvaldībām, ja iedzīvotājs nepārvietojas neatceļamu iemeslu, piemēram, darba uzdevumu veikšanas vai veselības pakalpojumu saņemšanas dēļ. Lai panāktu aizlieguma ievērošanu, policija ir izveidojusi 250 kontrolposteņus. Pārvietošanās ierobežojumi paliks spēkā līdz 3.janvārim, savukārt pārējie pasākumi paliks spēkā līdz 31.janvārim.

Veselības aprūpes sistēmas iespējas – izsmeltas

Saskaņā ar Šimonītes pausto, ja vairums iedzīvotāju ievēros jaunos ierobežojumus, Lietuva var gaidīt, ka janvāra beigās dienas jauno inficēto skaits pakāpeniski samazināsies līdz 500-700 jauniem gadījumiem. «Tas būtu liels atvieglojums arī mūsu veselības sistēmai,» uzsvēra jaunā premjerministre.

Tēvzemes savienības–Lietuvas kristīgo demokrātu priekšsēdētājs un jaunais ārlietu ministrs Gabrielis Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) arī norādīja, ka Seims varētu izsludināt ārkārtas situāciju, ja iedzīvotāji neievēros jaunos ierobežojumus.

«Ārkārtas stāvoklis dod mums vairāk instrumentu. (..) Mūsu veselības aprūpes sistēma jau pašlaik praktiski ir uz «pārkaršanas» robežas,» tā Landsberģis. Veselības ministrs Arūns Dulks (Arūnas Dulkys) šonedēļ brīdināja, ka valsts veselības aprūpes sistēma zem jaunā koronavīrusa sloga vairāku nedēļu laikā varētu «sabrukt», ja iedzīvotāji neievēros karantīnas ierobežojumus. «Gribu pateikt ļoti atklāti: «Ja vien mēs visi neievērosim noteikumus un nebeigsim meklēt iespējas tos apiet, tad sistēma var «sabrukt» aptuveni divu nedēļu laikā,» tā veselības ministrs.

Ceturtdien Lietuvas slimnīcās ārstējās 2 307 COVID-19 pacienti, ieskaitot 184 intensīvās aprūpes nodaļas. Atsevišķi speciālisti kā, piemēram, Vaidots Zemlis-Balevičs (Vaidotas Zemlys-Balevičius) brīdinājis, ka Lietuva, iespējams, vēl nav sasniegusi COVID-19 pandēmijas augstāko punktu.

Ievērojams ārsts liek cerības uz kolektīvo imunitāti

Kā situācija ar COVID-19 Lietuvā izskatās vietējā mērogā un vietējo veselības speciālistu skatījumā?

«Patiesi, šī ir bezprecedenta situācija. Laimīgā kārtā, mūsu Klaipēdas rajons COVID-19 kopainā izskatās labāk. Es uzskatu, ka tad, kad būs pieejama vakcīna, mēs agri vai vēlu spēsim sasniegt kolektīvo imunitāti pret vīrusu,» tā sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja Jons Sāliga (Jonas Sąlyga), Lietuvas trešās lielākās pilsētas Klaipēdas Jūrininkų slimnīcas ģenerāldirektors. Viņš vērtēja, ka ar pienācīgu vakcināciju un atbilstošu iedzīvotāju attieksmi lipīgo vīrusu varētu izdoties apturēt jau nākamajā vasarā.

«Tomēr 70% [vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars, kas nodrošina sabiedrības kolektīvo imunitāti] ir slieksnis, kas šobrīd šķiet ļoti augsts. Bet mēs noteikti ejam uz to, lai to pārvarētu – nav citas iespējas,» sacīja vadošais ārsts. Klaipēdas Jūrininkai slimnīca pirmo potenciālās Pfizer vakcīnas sūtījumu plāno saņemt janvāra sākumā, tomēr tās dozu skaits nebūs liels.

«Mūsu prioritāte ir vakcinēt mūsu ārstus, māsiņas un citu medicīnas personālu. Mēs jau esam iegādājušies vidēja izmēra saldētavu, lai pienācīgi uzglabātu vakcīnu, un esam gatavi rīkoties,» tā Sāliga no lielās Klaipēdas medicīnas iestādes.

Mazākas ārstniecības iestādes meklē saldētavas

Mazāka izmēra veselības aprūpes centriem Lietuvā ir mazāk labo ziņu. Atbildot uz BNN jautājumiem, kūrortpilsētas Palangas poliklīnikas vadītāja Jūrate Mikutiene (Jūratė Mikutienė) sacīja, ka, lai arī pirmās vakcīnas dozas varētu nonākt pilsētā dažu nedēļu laikā, nav skaidrs, kad tās saņems poliklīnika. «Kā es saprotu, Palanga saņems ļoti maz vakcīnu. Es runāju par vairākiem desmitiem, un, visdrīzāk, pirmās potes saņems seniori, riska grupu pacienti un medicīniskais personāls, kas strādā ar viņiem,» norādīja Mikutiene.

Viņa arī atzina BNN, ka līdzīgi, kā citur, poliklīnika saskaras ar dažām tehniskām problēmām. «Piemēram, mums vēl nav īpašas saldētavas, kur vakcīnu uzglabāt. Tās šobrīd maksā ļoti dārgi, bet, galvenais, šķiet, ka piegādātājiem lielā pieprasījuma dēļ to vairs nav,» sacīja Palangas poliklīnikas vadītāja.

Pēc Jūrates Mikutienes teiktā, no visiem pilsētā konstatētajiem COVID-19 inficēšanās gadījumiem ceturtdaļa bijuši asimptomātiski. Atšķirībā no pavasara šobrīd lielāka iespēja inficēties ar jauno koronavīrusu ir gados jaunhiem cilvēkiem. «Mūsu jaunākais koronavīrusa pacients ir tikai divus gadus vecs, un arī viņa vecāki tiek ārstēti no COVID-19,» skaidroja Palangas poliklīnikas vadītāja.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit
This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Do NOT follow this link or you will be banned from the site!