BNN PĒTA | Lietuvā cilvēki Baltkrievijas pierobežas pagastos saglabā mieru, bet rēķinās ar ļaunāko

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuva šonedēļ izsludinājusi ārkārtas situāciju pierobežas zonā gar nepilnus 680 kilometrus garo robežu ar Baltkrieviju. Ārkārtas regulējums ieviests arī migrantu izmitināšanas centros, kas atrodas Viļņā un vēl četrās pašvaldībās.

Lietuvas valdība un citas Rietumvalstis vaino Minskas režīmu ievērojamas migrantu plūsmas organizēšanā uz ES dalībvalstu robežām, saucot to par «hibrīdagresiju», kuras rezultātā pie Baltkrievijas-Polijas robežas sapulcināti tūkstošiem migrantu.

Otrdien, 9.novembrī, Lietuvas parlaments ar lielu balsu pārsvaru atbalstīja ārkārtas situācijas izsludināšanu. Tā pēc valdības priekšlikuma tikusi ieviesta pirmo reizi neatkarīgās Lietuvas vēsturē.

Kā jūtas pierobežā?

Par noskaņojumu pierobežā ziņu portālam BNN pastāstīja Eišišķu pagasta pārvaldnieks pārvaldnieks. Eišišķi atrodas pie robežas Baltkrieviju, pašos Lietuvas dienvidaustrumos.

«Šeit situācija ir diezgan mierīga, un mēs neesam novērojuši nekādas būtiskas pārmaiņas. Personīgi es neredzu, ka pagastā būtu pastiprināta robežsardzes vai bruņoto spēku klātbūtne. Tikko man teica, ka vietējiem vairāk tiek pārbaudīti personu apliecinoši dokumenti un vairāk iedzīvotāju lūdz izziņu, ka viņu dzīvesvieta ir pašvaldības teritorijā. Cilvēki vēlas nodrošināties, ka pēc izbraukšanas no pagasta varēs atgriezties mājās,» sacīja Eišišķu pagasta pārvaldnieks Miroslavs Bogdjuns (Miroslav Bogdiun).

«Robežsargi, ar kuriem es runāju, man teica, ka mūsu pagasts ir viens no mierīgākajiem. Paldies Dievam!» viņš teica.

Ārkārtas situācijā pierobežas zonā bez robežsargu atļaujas ir ierobežota transportlīdzekļu kustība un aizliegta iebraukšana šajā piecus kilometrus platajā teritorijā. Izņēmums attiecināts uz vietējiem iedzīvotājiem, kā arī uz tiem, kuriem šajā teritorijā ir nekustamais īpašums un nepieciešamie dokumenti šī fakta apliecināšanai.

Druskininku pašvaldībā, kas atrodas pie Baltkrievijas robežas, Marcinkonu pagasta pārvaldnieks Viļus Petraška (Vilius Petraška) pastāstīja, ka minētais temats šonedēļ ir pārrunāts ar lielu daļu vietējo iedzīvotāju.

«Lai kur tu ietu – vai tie būtu ciema veikali vai autobusa pietura – cilvēki runā tikai par ārkārtas situāciju un par pandēmiju. Es teiktu, ka tas ir saprotami. Tā kā vairums mūsu iedzīvotāju ir seniori, situācija viņu dzīves sevišķi neietekmē, bet nedrošību var just. Iepriekš daudzi veci cilvēki pat neslēdza ārdurvis, vienkārši pielika slotu, atspiežot rokturi. Tagad lietas ir pilnīgi mainījušās,» portālam BNN sacīja Viļus Patraška. Pēc viņa teiktā, uz vairuma pagasta ceļu ir redzams vairāk robežsargu un ir izveidoti jauni kontrolposteņi.

Baltkrievijas pierobežas zonās atbildīgajiem dienestiem dotas tiesības ne tikai pārbaudīt transportlīdzekļus un personas, viņu mantas, bet arī atņemt nelikumīgi glabātus ieročus, munīciju, sprāgstvielas un citus bīstamus priekšmetus, kā arī aizturēt likumpārkāpējus.

Marcinkonu pagasta pārvaldnieks atzina, ka daļa iedzīvotāju ir nobažījušies, ka viņu radinieki, pat tuvākie ģimenes locekļi nevarēs viņus apciemot, jo, lai iekļūtu pašvaldībā, ir nepieciešama tās teritorijā deklarēta dzīvesvieta.

«Dabīgi, daži ir nobijušies, ka migranti [uz robežas] var mēģināt nojaukt robežas konstrukcijas un sasniegt vietējos ciemus, taču, kā vēsta lietuviešu teiciens: «Bailēm ir lielas acis». Mums ir jāpaļaujas uz mūsu dienestiem, kuri lieliski dara savu darbu.»

Jautāts komentēt medijos izskanējušo, ka daži migranti jau nokļuvuši pāri robežai, Petraška portālam BNN apstiprināja, ka ir bijuši vairāki šādi gadījumi.

«Daži no viņiem klīda apkārt, pirms viņus aizturēja robežsargi. Ārkārtas situācijā vietējie iedzīvotāji ir ļoti modri, un jebkura svešāda izskata persona piesaista vietējo uzmanību. Bet migranti [kuri nokļuva pagastā] nebija ļauni. Kopumā sakot, daudzi cilvēki tagad jūtas drošāk. Daudziem ir vietējo robežsargu tālruņa numuri un viņi brīdina par visu, kas ir aizdomīgs. Mēs īpaši paļaujamies uz robežsardzes dienestu – policija Druskininkos atrodas 40 kilometru attālumā. Tāpat kā citi šejienieši, es ceru, ka situācija nepasliktināsies,» sacīja Marcinkonu pagasta pārvaldnieks.

Bažas par militāra konflikta iespējamību gan vietējā, gan valdības līmenī

Marcinkonu pagasta iedzīvotājs Antans (Antanas) tikmēr ir citās domās. Sarunā ar BNN viņš sacīja, ka ir ļoti nobažījies, jo, viņaprāt, situācija uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas ir sprādzienbīstama. «Kari parasti sākas negaidīti. Vai jūs varat būt pārliecināti, ka diktatoram starp viņa kārtīm nav arī šāda iespēja? Paredzu, ka sliktākais ir vēl priekšā» savās pārdomās dalījās Antans.

Ārkārtas situācijā migrantiem, kuri iekļuvuši Lietuvā un izmitināti valstī, tiks atņemtas tiesības sazināties ar citiem rakstiski, izmantojot e-pastu vai mobilos tālruņus. Būs iespēja tikai sazināties ar valsts iestādēm.

Pirmdien, 8.novembrī, arī Lietuva pie Baltkrievijas robežas izvietoja karavīrus, nosakot tiem paaugstinātu gatavību, savukārt robežsargi paziņoja, ka gatavojas visiem «iespējamiem scenārijiem».

«Uzskatām, ka šis lēmums ir proporcionāls šā brīža situācijai,» skaidrojusi iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė).

«Pirmkārt, jāteic, ka situācija uz mūsu robežas ir stabila un tiek kontrolēta. Bet, vērojot, kas notiek uz Baltkrievijas un Polijas robežas, mums jābūt gataviem dažādiem scenārijiem,» sacīja ministre.

Pēc Bilotaites paustā, ja pie Lietuvas robežas nonāktu līdzīgs migrantu skaits kā pie Polijas robežas, tas būtu «drauds Lietuvas nacionālajai drošībai un sabiedriskajai kārtībai».

Eiropas Komisijas dažādie redzējumi

Valstīm pie ES robežas ar Baltkrieviju saskaroties drošības apdraudējumu, Eiropas Komisija šonedēļ šai saistībā izteikusies dažādi.

Vairākas augsta ranga ES amatpersonas šonedēļ sacīja, ka autoritārais Baltkrievijas režīms migrantus uz ES robežām «izmanto kā ieročus». Savukārt Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Johansone (Ylva Johansson) otrdien, 9.novembrī, uzrunā Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību komitejā sacīja deputātiem, ka, visticamāk, Brisele lūgs, lai Polija, Latvija un Lietuva groza nesen pieņemtus migrācijas likumus saistībā ar notiekošo konfrontāciju uz Baltkrievijas robežas. Runa bija par tiesībām atturēt migrantus no neatļautas iekļūšanas valstī un viņu dzīšanu atpakaļ uz Baltkrieviju.

2021.gadā līdz šim Lietuvā no Baltkrievijas nelikumīgi iekļuvuši vairāk nekā 4 200 ārvalstu migranti.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas