BNN PĒTA | Lietuvā karantīnas skartām viesnīcām palīdz dāvana mediķiem, bet 30% joprojām ir slēgtas

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvas aizejošā valdība apsver karantīnas režīma paildzināšanu. Skarbam situācijas turpinājumam gatavojas arī viesmīlības un tūrisma nozares, kas jau līdz šim ir smagi cietušas no vīrusa COVID-19 izplatības un ierobežojumiem.

Situācija dažāda, taču kopumā slikta

«Sekas jau šobrīd ir ļoti skarbas un situācija restorānu un viesnīcu biznesā jo dienas, jo pasliktinās. Lai vai tikai pasaku, ka aptuveni 30% no biznesa viesnīcām ir slēgtas kopš marta vidus, kad stājās spēkā COVID-19 ierobežojumi,» intervijā ziņu portālam BNN sacīja Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) priekšsēdētāja Ēvalda Šiškauskiene (Evalda Šiškauskienė).

Lietuvas valdības novembra sākumā pieņemtais lēmums uz neierobežoti ilgu laiku apturēt ēdināšanas iestāžu darbību un ūdensprocedūru pakalpojumu sniegšanu viesnīcās var pilnībā iznīcināt tūrisma uzņēmējdarbību, uzskata organizācijas vadītāja. Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas patlaban tomēr ir pakļautas dažāda līmeņa kaitējumam. Labāk iet kūrortpilsētu uzņēmumiem, kamēr daudzi citi, jo sevišķi, tie, kas strādā mazākās pilsētās, nespēj «savilkt galus» un slēdz durvis ciet.

200 eiro dāvana mediķiem

«Viesnīcas Palangā, Neringā un Druskininkos, kas valstī ir trīs iecienītākie tūrisma galamērķi, ļoti labi atguvās pēc pavasara karantīnas. Šīs vietas uzrādīja iespaidīgus rezultātus arī rudens karantīnas laikā. Tas notika lielākoties saistībā ar 200 eiro dāvanu kuponiem, ko Veselības ministrija piešķīra mediķiem, kuriem šādi tika izteikta pateicība par darbu cīņā ar koronavīrusu,» sacīja Šiškauskiene.

Lai arī Lietuvas valdība ir ieviesusi finanšu atbalsta programmu, lai palīdzētu smagi cietušām ekonomikas nozarēm ar izdevīgiem aizdevumiem un nodokļu maksājumu pārcelšanu, daļa ēdināšanas iestāžu un jo sevišķi viesnīcu ir izvēlējušās labāk slēgt durvis ciet un gaidīt, kad pienāks labāki laiki. «Par spīti tam, ka valdība ir apņēmusies cietušajos uzņēmumos segt no 60 līdz 90% no algām, kamēr karantīnas laikā pieprasījums ir mazs, daudzi viesmīlības uzņēmumi uzskata, ka atbalsta modelis ir nepietiekams, lai šobrīd turpinātu strādāt,» uzsvēra LVRA priekšsēdētāja.

COVID-19 atbalsta nauda

Ar ES atbalstu Lietuva vietējiem uzņēmumiem ir piešķīrusi vairāk nekā vienu miljardu eiro, lai tie pārvarētu COVID-19. Finansējums tiek piešķirts caur valsts uzņēmumu Invega, kura darbības virziens ir uzņēmējdarbības attīstības veicināšana. Algu subsidēšana no valsts budžeta ir prasījusi aptuveni 300 miljonus eiro. Otrā COVID-19 atbalsta programma bija pieejama tiem uzņēmumiem, kuriem bijis pilnībā jāaptur to darbība. Šajā gadījumā valsts sedz 90% no darbinieku algām. Abās reizēs algu subsīdiju griesti bijuši minimālā mēnešalga, kas Lietuvā šobrīd ir 607 eiro.

Bažas par 40 000 viesmīlībā nodarbināto

«Protams, mēs esam ļoti nobažījušies par tiem 40 000 viesnīcu, restorānu un kafejnīcu darbinieku, kuriem šobrīd ir ilgstoša neskaidrība par nodarbinātību un no kuriem daudzi devušies dīkstāves atvaļinājumā,» turpināja Šiškauskienė. «Tā kā galvenais aspekts uzņēmējdarbības saglabāšanā ir darbinieki, mēs lūdzam valdību palīdzēt ar augstākas kvalifikācijas darbinieku algu segšanu nevis 70% apmērā, kā tas ir šobrīd, bet vismaz 80% apmētā, jo šobrīd šie desmit vai 20% veido lielu atšķirību,» viņa skaidroja.

Laiks lietderīgām pārmaiņām

Kā skaidroja LVRA priekšsēdētāja, daļa viesnīcu Lietuvā izmanto šo laiku, lai remontētu telpas, vērtētu izmaksas un zināmā mērā pielāgotos šim taupības periodam. «Dažas viesnīcas, piemēram, pēta iespējas attīstīt digitalizāciju, apsver iespējas, kādas sniedz atjaunojamie energoresursi un tamlīdzīgi,» tā Šiškauskiene.

LVRA vadītāja norādīja, ka gaida šīs nedēļas valdības sēdi, kur, pēc viņas teiktā, ir iespējama karantīnas jauninājumu ieviešana dažādās nozarēs, tostarp viesnīcu un restorānu jomā. «Personīgi es uzskatu, ka lēmums uz neierobežoti ilgu laiku apturēt ēdināšanas iestāžu un SPA centru darbu viesnīcās ir lieks. Viesnīcas ūdensprocedūru centru nevar salīdzināt ar publisko pirti, jo SPA procedūrās vienmēr vienlaikus ir maz apmeklētāju,» pārliecību pauda Šiškauskienė.

Uzticēšanās zīme Drošs un tīrs

Lietuvas Ekonomikas ministrijas pakļautībā strādājošā Lietuvas Zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju aģentūra vēsta, ka LVRA ir nākusi klajā ar jaunu preču zīmi Drošs un tīrs (lietuviešu val. – Saugu is švaru). Tā iecerēta, lai garantētu klientiem, ka attiecīgā viesnīca vai restorāns ievēro augstākās higiēnas un COVID-19 epidemioloģiskās prasības. «Ja uz durvīm būs uzlīme ar šādu tekstu, attiecīgā uzņēmuma viesi gūs pārliecību, ka uzņēmumā tiek ievēroti augstākie apkalpošanas un higiēnas standarti, un ka personāls ir rūpīgi iepazīstināts ar to, kā COVID-19 epidemioloģiskajā krīzē strādāt ir droši,» skaidroja LVRA priekšsēdētāja.

Mazās pilsētās viesnīcas slēdz

Kaut arī viesnīcas lielākajās pilsētās, piemēram, Viļņā, Kauņā un Klaipēdā, vai minētajās kūrortpilsētās spēj darbu turpināt, daudziem uzņēmējiem lauku reģionos ir nācies uz laiku apturēt darbību.

«Daudzas viesnīcas Alītas pilsētā ir atkarīgas no naktsmītņu pakalpojumiem, ko tās sniedz ārvalstniekiem un lietuviešiem, kuri strādā Alītas uzņēmumos. Tomēr pašlaik šādu darbinieku ir maz, un viesnīcas plāno apturēt saimniecisko darbību,» tā sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja Alītas Tūrisma informācijas centra direktore Lena Valentaite-Gudzinevičiene (Lena Valentaitė-Gudzinevičienė). «Aizvadītajā vasarā ārvalstu tūristi, lielākoties poļu, skaits, bija par 90% mazāks nekā 2019.gada vasarā. Tikmēr vairāk bija vietējo tūristu, kuri vēlējās apmeklēt ekskursiju objektus, apskates vietas,» skaidroja ATIC direktore.

Karantīnā kopš 7.novembra

Straujas jaunā koronavīrusa izplatības dēļ Lietuva 7.novembrī ieviesa otro valsts mēroga karantīnu, jau otro 2020.gadā. Šī kārtība, kas ir spēkā līdz 29.novembrim, cita starpā uzliek obligātu pienākumu publiskās vietās nēsāt elpceļu maskas visiem iedzīvotājiem no sešu gadu vecuma, kā arī aizliegt visus pasākumus un pulcēšanās, izņemot profesionālā sporta sacensības, ja tās notiek pie tukšām skatītāju tribīnēm. Ēdināšanas iestādēs un bāros ļauts vienīgi pasniegt ēdienu līdzi ņemšanai vai gatavot ēdienu piegādei. Slēgtas ir sporta zāles, baseini, ūdensprocedūru centri, muzeji, kinoteātri un teātri. Zināmi ierobežojumi attiecas arī uz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, mazumtirdzniecību, skolām un sabiedrisko transportu.

Saistītie raksti

Top valsts pasūtījums viesnīcām, lai varētu izolēt saslimušos ar COVID-19

Šonedēļ top valsts pasūtījums viesnīcām palīdzēt nodrošināt pašizolāciju ar COVID-19 inficētajiem.

Vēl trim pašvaldībām jāievēro stingrāki nepulcēšanās nosacījumi

No ceturtdienas, 3.decembra, stingrāki COVID-19 ierobežojumi būs jāievēro arī Ķekavas, Auces un Daugavpils novados, liecina Slimību profilakses kontroles centra (SPKC) publicētā informācija. Katru otrdienu SPKC...

Somijas vidusskolu masku prasību rosina attiecināt uz sabiedrisko transportu

Somijas vidusskolās skolēni var doties uz skolu, ja nēsā elpceļu maskas. Sabiedriskajā transportā to darīt ir ieteicams, taču mediķi norāda, ka ieteikums ne vienmēr tiek ievērots.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Lai izkontrolētu jaunos ierobežojumus, policistiem nāksies strādāt virsstundas

Lai izkontrolētu jaunos, papildus ieviestos COVID-19 ierobežojumus, Valsts policijai (VP) nāksies strādāt virsstundas, taču patlaban dienaskārtībā nav jautājums par armijas piesaisti iekšzemē, pastāstīja VP...

Ratass: Igaunijā 2+2 principa neievērošana ir problēma

Pārtikas veikalos Igaunijā netiek ievērots 2+2 noteikums jeb aizliegums pulcēties grupās lielākās par divām personām no vairāk nekā divām mājsaimniecībām, un tas liedz samazināt vīrusa izplatību, norādījis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.

Jaunatklātie COVID-19 gadījumi Baltijā. Latvijā – 690, Lietuvā – 2 109, Igaunijā – 524

Latvijā pēdējā diennaktī konstatēti 690 jauni saslimšanas gadījumi ar koronavīrusu COVID-19, tādējādi kopš pavasara inficēto skaitam sasniedzot 18 377. Savukārt jaunākie publiskie dati par Igauniju liecina,...

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot tēriņus 10,758 miljardu eiro apmērā

Saeima trešdien, 2.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēmusi 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā. Par budžeta pieņemšanu nobalsoja...

ES budžets: Fon der Leiena mudina Ungāriju un Poliju tiesāties

ES dalībvalstīm joprojām nespējot vienoties par bloka daudzgadu budžeta un atjaunošanas fonda apstiprināšanu saistībā ar Ungārijai un Polijai nepieņemamu nosacījumu finansējuma piešķiršanā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicinājusi abas valstis vērsties tiesā, nevis bloķēt svarīgo dokumentu pieņemšanu.

Policija aiztur trīs nelegālās televīzijas izplatītājus

Valsts policijas (VP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa šā gada novembrī aizturēja trīs personu grupu, kas tiek turēta aizdomās par nelegālās televīzijas izplatīšanu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots,...

COVID-19 ietekme uz kultūras nozari – kompensācijas, un kas varēs strādāt

Mērķtiecīgai cīņai ar COVID-19 pandēmijas izplatību Latvijā valdība lēmusi pagarināt ārkārtējo situāciju valstī līdz 2021.gada 11.janvārim un noteikt papildu drošības pasākumus, tostarp kultūrā. To...

Portugāle savā ES prezidentūrā koncentrēsies uz sociālo jomu

Portugāle, kura 2021.gada 1.janvārī pārņems prezidentūru ES Padomē no Vācijas, vēlas dot koncentrēties uz Eiropas sociālo modeli bloka dienaskārtībā saistībā ar atbalstu iedzīvotājiem krīzes laikā.

Pasaules diktātu latviešu valodā bez kļūdām šogad uzrakstījuši četri cilvēki

Izlabojot 2 457 pārbaudei pieņemtos darbus, kļuvis zināms, ka VI pasaules diktātu latviešu valodā, kas 2020.gada 7.novembrī plkst. 12.15 vienlaikus Latvijā un pasaulē norisinājās...
Do NOT follow this link or you will be banned from the site!