BNN PĒTA | Lietuvā pandēmija nomocījusi ģimenes bodītes, bet jaunuzņēmumiem atnesusi miljoniem eiro

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Garā pandēmijas vētra Lietuvas biznesā ir nomocījusi vienus, taču citiem ir objektīva sajūta, ka viņi ir uzlēkuši straujā zirgā. Tuvējā ģimenes bodīte daudzdzīvokļu māju rajonā varbūt ir aizvērta, bet jaunuzņēmumi datortehnoloģiju jomā ir pierādījuši spēju piesaistīt vēl neredzētu finansējumu. 2021.gadā sasniegts ārvalstu tiešo investīciju rekords – 420 miljoni eiro.

Lai cik stipri pandēmija nebūtu situsi pa taustāmām, reālām vietām, kur saimnieciskā darbība saistīta ar cilvēku apkalpošanu un pulcēšanos, šo sitienu nav jutusi informācijas tehnoloģiju jaunuzņēmumu joma. Kā vēsta Lietuvas Ekonomikas ministrijas investīciju piesaistes aģentūras Investuok Lietuvoje direktore Roberta Rudokiene (Roberta Rudokienė), jomas uzņēmumi šogad piesaistījuši rekordlielu finansējumu – ap 420 miljoniem eiro –, un gads vēl nav galā. Salīdzinājumam – iepriekšējais rekords jaunuzņēmumu investīcijās bija ap 170 miljoniem eiro 2019.gadā.

Lai arī Lietuvas kopējā ekonomikas aina šķiet gaiša –2021.gada iekšzemes kopprodukta izaugsme prognozēta 5,1% apmērā un 2022.gadā prognozēta ap 4,1% –, dažādās jomās visu pandēmijas laiku bijuši vērojami spilgti kontrasti.

Jaunās iespējas radījušas strauju uzrāvienu

«Lietuvas jaunuzņēmumu ekosistēma turpina piedzīvot rekordlielu investīciju un tirdzniecības apjomu šajā gadā. Apkopotie pusgada tirdzniecības apjomu rezultāti ir turpat trīs reizes augstāki nekā attiecīgajā periodā pērn,» Rudokiene sacīja saunā ar ziņu portālu BNN. «Šķiet, ka mums knapi pietiek laika, lai dokumentētu jaunuzņēmumu investīciju darījumus – patlaban mums to ir vairāk nekā 50.»

Ir svarīgi arī norādīt, ka uzskaitīti tiek tikai publiski izziņotie darījumi. Daļu investīciju piesaistes darījumu neatklāj plašākai sabiedrībai saistībā ar konfidencialitātes līgumiem, un attiecīgi tos neiekļauj statistikā, skaidroja Investuok Lietuvoje direktore. Pēc viņas teiktā, lietuviešu jaunuzņēmumi pandēmijas laikā spējuši ātri pārvarēt pandēmijas izaicinājumus un uztaustīt un izmantot jaunas iespējas.

«Lietuvas jaunuzņēmumu jomā mēs redzam, ka tie spēja ātri pielāgoties, iekarot jaunus tirgus, augt un paplašināties. Jaunuzņēmumi saņēma īpašu uzmanību dabaszinātņu un izglītības jomā. Attālinātas tikšanās un tiešsaistes saziņa ir ļāvusi jaunuzņēmumiem vieglāk aizsniegt ārvalstu investorus un vienoties par ieguldījumiem. Papildus tam, lai arī pēdējos gados dabas zinātņu jomas jaunuzņēmumiem bijis grūti piesaistīt riska kapitāla ieguldījumus savas specifiskās nodarbošanās dēļ, šogad mēs redzam pārmaiņas, ka šajā jomā tiek ieguldīts daudz, daudz vairāk. Gandarījumu raisa tas, ka Lietuvā ir arvien vairāk jaunuzņēmumu attīstītāju, veiksmīgu jaunuzņēmumu un informācijas tehnoloģiju uzņēmumu, kā, piemēram, KiloHealth ir ieguldījis uzņēmumos RevoLab, Tyler un Medical Score, un Telesoft ieguldījis uzņēmumā Aichom,» ziņu portālam BNN sacīja Roberta Rudokiene.

Lietuvas jaunuzņēmumu tirdzniecības un eksporta apjoms 2021.gada pirmajā pusē bijis turpat trīsreiz lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Darbinieku skaits jomā ir audzis par 15% un nu sasniedz 12 400 strādājošo kopskaitu.

Nozares atbalsta aģentūra Investuok Lietuvoje ir izvirzījusi mērķi līdz 2025.gadam palīdzēt īstenot 225 tiešo investīciju projektu, lai izveidotu 21,5 tūkstošus jaunu darbavietu. Ilgtermiņa investīcijas plānotas 1,2 miljardu eiro apmērā.

Ministre novērtē lietuviešu varēšanu ES līmenī

Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite (Aušrinė Armonaitė) nesen izteikusies, ka rekordlielais ārvalstu tiešo investīciju projektu apjoms nostādījis valsti kā vienu līderiem centrālajā un Austrumeiropā.

«Šobrīd mēs esam starp trim ES dalībvalstīm, kuras piesaista vislielāko investīciju apjomu un mēs sākam konkurēt ar stiprākajiem spēlētājiem šajā līgā. Mēs tādēļ izvirzām ambiciozus mērķus, lai sasniegtu vadošo ES dalībvalstu līmeni,» tā Armonaite.

Aģentūra Investuok Lietuvoje pēc tās pārstāvju teiktā pašlaik ir iesaistīta sarunās ar 117 potenciāliem ieguldītājiem. Ieguldījumu piesaistes ziņā mērķa valstis lietuviešiem ir Baltkrievija, Dānija, ASV, Lielbritānija, Norvēģija, Somija, Zviedrija, Vācija, kā arī Šveice un Singapūra.

Līdz 2025.gadam plānots arī paplašināt aģentūras pārstāvniecību tīklu ārvalstīs un palielināt darbinieku skaitu Vācijā un Lielbritānijā. Jaunas pārstāvniecības plānots atvērt Zviedrijā un ASV –gan austrumu un gan rietumu krastā.

Kaut gan esošā investīciju situācija izskatās rožaina, nākotnē izaugsmi ceļā uz valsts ambiciozajiem mērķiem varētu kavēt akūtais augsta līmeņa speciālistu trūkums.

Citas nozares sūta trauksmes signālus

Lai cik strauja nebūtu attīstība jaunuzņēmumu jomā, tā joprojām ir salīdzinoši neliela un neatsver pandēmijas sagādātās grūtības citās jomās. To zina stāstīt Lietuvas Mazo un vidējo uzņēmumu padomes priekšsēdētāja Daļa Matukiene (Dalia Matukienė), kura brīdina, ka līdz gada beigām daudziem uzņēmumiem ir ļoti reāla iespēja bankrotēt.

«Mēs redzam, ka aug uzņēmumu parādi, aktuāla ir maksātnespēja. Tas notiek, kad strauji kāpj jauno koronavīrusa inficēšanās gadījumu skaits, pakalpojumu sniegšanu ierobežo iespēju pases [Lietuvas nacionālais Covid-19 sertifikāts] prasība un daudzi saimnieciskās darbības veidi ir aplikti ar ierobežojumiem. Kad visu to saliek kopā, mēs redzam, ka saskaramies ar katastrofālu situāciju jo sevišķi reģionos,» vērtēja Lietuvas Mazo un vidējo uzņēmumu padomes galva.

Ēvalda Šiškauskiene (Evalda Šiškauskienė), kura ir Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas priekšsēdētāja, situāciju šajās nozarēs raksturo kā «sarežģītu». «Naktsmītņu cenas ir strauji kritušās, tāpat arī restorānu apgrozījums, bet algas tika paaugstinātas robežās no desmit līdz 15%. Papildus tam ir jāmaksā nodokļi, tādēļ visa situācija saglabājas ļoti sarežģīta,» Šiškauskiene sacīja sarunā ar BNN.

Lasiet arī: Restorāni prasa valdību nekavējoties lemt par ēdināšanas nozares darbības atsākšanu pēc lokdauna

Tikmēr Viļņas Rūpniecības un uzņēmējdarbības asociācijas priekšsēdētājs Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas) ar galvaspilsētas ekonomista nesaudzīgo skatu vērtēja, ka iespējamais uzņēmumu bankrotu vilnis ir daļa no dabīga ekonomikas procesa, kur nevienam nevajadzētu mākslīgi iejaukties.

«Ir acīmredzami, ka pandēmija tik drīz vēl nebeigsies, ir trešais vilnis, nāks ceturtais un tā tālāk. Ja mēs ļausim uzņēmumiem bezgalīgi «apkrauties ar parādiem», mēs drīz nonāksim parazitējošā sistēmā, kas barojas no valsts atbalsta un ko pārņēmusi sistēmas izmantošana. Ir tendence, ka krīzes notiek reizi desmit gados. Ja uzņēmumi iztur un tiek tām cauri, tad tie nostiprinās, bet tie, kuriem neizdodas, vienkārši noiet no skatuves kā rudenī kokiem nokrīt lapas— ļoti dabisks process,» šādu viedokli par Lietuvas uzņēmējdarbību pandēmijas krīzes otrajā pusē izteica Viļņas Rūpniecības un uzņēmējdarbības asociācijas priekšsēdētājs.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas