BNN PĒTA | Lietuva patvēruma pieteikumus skata paātrināti, migrantu pārsūdzības noslogo tiesu

Lietuvai nedēļas laikā ir jāizskata vairāk nekā 300 patvēruma pieteikumi no valstī iekļuvušiem robežpārkāpējiem, paziņojusi Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė). Ministres izteikumi raisījuši neizpratni – kādēļ šāda steiga? Paraugoties tuvāk, tā vien šķiet, ka Bilotaites centieni iegūt skaidrību par nepieciešamību robežpārkāpējiem piešķirt patvērumu vai arī nē, netiks gūta tik ātri, kā gribētos. Tiesā savukārt nonāk liels skaits pārsūdzību par jau noraidītajiem pieteikumiem.

Kad ziņu portāls BNN vērsās Lietuvas Iekšlietu ministrijas Migrācijas departamentā, tas nekomentēja ministres nosprausto mērķi – atbildīgajām amatpersonām nedēļā līdz piektdienai, 3.decembrim, izskatīt vairāk nekā 300 patvēruma pieteikumus.

Ministrijas pārstāve tās atbildē BNN par pēkšņo steigu bija izvairīga.

«Visu būtisko informāciju paziņosim nākamajā pirmdienā. Paātrināta patvēruma pieprasījumu apstrāde, kas dažās citās ES dalībvalstīs zināma kā robežas procedūra, paredz patvēruma pieprasījumu apstrādi īsākā termiņā nekā ierasto procedūru piemērošana,» rakstītā atbildē skaidroja Lietuvas Iekšlietu ministrijas Migrācijas departamenta vecākā speciāliste Loreta Tumalavičiene (Loreta Tumalavičienė).

BNN avoti Lietuvas Seimā savukārt komentēja, valdība šādi vēlas «pāršķirt lapu» migrācijas krīzē jau no 2022.gada sākuma, proti, lai strauji samazinātu lielo patvēruma pieteikumu apjomu, kas uzkrājies kopš vasaras, kad sākās migrācijas krīze uz Lietuvas robežas ar Baltkrieviju. Vēl viens iemesls varētu būt aicinājums no ES lieki nekavēties ar patvēruma pieteikumu izskatīšanu.

Lietuva saņēmusi nopēlumu par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem valsts dienestu centienos atturēt lielu skaitu migrantu no iekļūšanas Lietuvā un daudzu robežpārkāpēju aizturēšanu teritorijā gar valsts 680 kilometrus garo robežu ar Baltkrieviju.

Pēc Bilotaites teiktā, ja migrantiem netiks piešķirts patvērums, tiks veikti pasākumi, lai viņus nosūtītu atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm. «Mūsu iestādes dara un darīs visu, lai šie cilvēki tiktu nogādāti viņu izcelsmes valstīs,» presē citēts Bilotaites teiktais.

Vairums ir irākieši, afgāņi, baltkrievi

Tumalavičiene no ministrijas Migrācijas departamenta informēja BNN, ka līdz šim ir saņemti 3 644 patvēruma pieteikumi. No šī skaita 3 162 esot robežpārkāpēji, kuri valstī iekļuvuši, nelikumīgi šķērsojot Lietuvas-Baltkrievijas robežu.

«Līdz 1.decembrim patvērums ir piešķirts 322 ārvalstu pilsoņiem, tostarp 15 tādiem, kuri minēto robežu šķērsoja pretlikumīgi. Šobrīd mēs izskatām vairāk nekā 300 patvēruma pieprasījumu,» norādīja amatpersona.

Viņas vārdiem, ātrāka patvēruma pieprasījumu izskatīšanas procedūra ļauj straujāk identificēt personas, kurām patiesi nepieciešams patvērums un Lietuvas valsts atbalsts.

Attiecībā uz patvēruma meklētāju tautību, trīs galvenās grupas šobrīd ir irākieši, afgāņi un baltkrievi. Migrācijas departamenta amatpersona arī pastāstīja, ka starp tiem, kuri piešķirts patvērums, ir arī sīrieši, jemenieši, irākieši un eritrejieši.

Eiropas Komisija ieklausījusies un nāk pretim

Eiropas Komisija (EK) ir ierosinājusi ļaut ES dalībvalstīm, kurām ir robeža ar Baltkrieviju – Lietuvai, Latvijai un Polijai – uz laiku nepiemērot dažus noteikumus, kas attiecas uz patvēruma meklētājiem. Iekšlietu ministre vērtējusi, ka tas liecina, ka Lietuvas centieni mainīt bloka migrācijas politiku «sāk nest augļus».

«EK ir ieklausījusies mūsu argumentos un piedāvājusi elastīgāku patvēruma pieteikuma kārtību,» tā Bilotaite, kuras skatījumā EK solis ir ļoti svarīgs Baltkrievijas robežvalstīm.

Lietuvas Iekšlietu ministrija savus priekšlikumus EK iesniedza jau septembrī un ierosināja nosūtīt kopīgu vēstuli ES izpildinstitūcijai, ko oktobrī atbalstīja 12 ES valstu iekšlietu ministri.

Līdz ar jaunajiem priekšlikumiem Brisele ir gatava pieļaut ātrāku deportāciju un migrantu aizturēšanu uz laiku līdz 16 nedēļām, ko, kā brīdina atsevišķi cilvēktiesību aktīvisti, var pielīdzināt «faktiskai aizturēšanai».

Noteiktu patvēruma aizsardzības aspektu apturēšana būs atļauta uz sešiem mēnešiem, ja vien šis termiņš netiks pagarināts vai pārtraukts priekšlaikus.

Ir izskanējis uzskats, ka priekšlikumi ir pretrunīgi, jo pēc būtības ļauj par notiekošo migrācijas krīzi sodīt migrantus, nevis Baltkrievijā valdošo režīmu.

Šogad Lietuvā no Baltkrievijas nelikumīgi iekļuvuši vairāk nekā 4 200 migrantu, un vēl vairāk nekā 7 600 cilvēkus robežsargi atturējuši no iekļūšanas valstī. Lietuva un citas Eiropas valstis vaino Minskas režīmu bezprecedenta migrācijas plūsmas organizēšanā, dēvējot to par «hibrīdagresiju».

Lasiet arī: Inflācija Lietuvā apdraud ietaupījumus un algas pielikumus, vērtē eksperti

Gatavo ārkārtas situācijas paildzināšanu

Lietuvas Ministru kabinets trešdien, 1.decembrī, ierosinājusi migrantu krīzes dēļ pagarināt spēkā esošo ārkārtas stāvokli Baltkrievijas pierobežas joslā vēl uz mēnesi – līdz 2022.gada 9.janvārim. Valdība arī apstiprinājusi Iekšlietu ministrijas ierosinājumu noteikt īpašu tiesisko režīmu teritorijai gar robežu ar Poliju. Ministru kabinets priekšlikumu oficiāli iesniedz apstiprināšanai Seimā piektdien, 3.decembrī.

Lietuvā ārkārtas stāvoklis tika izsludināts 10.novembrī, kad pieauga spriedze uz robežas ar Baltkrieviju. Ārkārtas stāvokļa noteikumi ierobežo Lietuvā izmitināto migrantu tiesības sazināties rakstiski vai pa telefonu, bet ir atļauts sazināties ar valsts iestādēm.

Līdz ar citiem ārkārtas pasākumiem robežas Lietuvas pusē pašlaik ir ieviesta pastiprināta cilvēku kustības kontrole. Transportlīdzekļu kustība pierobežā bez robežsargu atļaujas ir ierobežota. Civiliedzīvotājiem ir liegts iekļūt 19 kilometrus platajā joslā. Izņēmums ir vietējie iedzīvotāji, kā arī tie, kuriem attiecīgajā apvidū ir nekustamais īpašums.

Liela juridiskā slodze ar migrantu pārsūdzībām

Tikmēr Lietuvas tiesneši sūdzas par ievērojamo darba slodzi saistībā ar iesniegumiem par atteikto patvēruma pieteikumu pārsūdzēšanu. Šī iemesla dēļ tiesa Viļņā šonedēļ daļu no patvēruma meklētāju iesniegtajām apelācijām nodevusi citām valsts administratīvajām tiesām.

Līdz šim Viļņas Administratīvā apgabaltiesa ir saņēmusi aptuveni 500 apelācijas sūdzības, kurās patvēruma meklētāji pārsūdz Migrācijas departamenta lēmumu nepiešķirt viņiem patvērumu Lietuvā.

Viļņas Administratīvajai apgabaltiesai ir arī filiāles Kauņā, Klaipēdā, Šauļos un Paņevežā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas