BNN pēta | Lietuva uzņēmusies vadošu lomu Baltkrievijas demokrātijas centienu atbalstīšanā

Protesta akcija Minskā trešdien, 19.augustā

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Sprādzienbīstamie notikumi Baltkrievijā pēc apšaubāmajām 9.augusta prezidenta vēlēšanām, šķiet, pievērsuši visas demokrātiskās pasaules uzmanību. Vienlaikus valstu un pilsoniskās sabiedrības rīcība ārvalstīs attiecībā uz atbalstu Baltkrievijas opozīcijai ir bijusi dažāda un Lietuva šeit izceļas ar iniciatīvas uzņemšanos.

Baltkrievu demokrātijas centieni pārsteidza daudzus

«Godīgi sakot, apmērs, kādā notika protesta akcijas pret ilggadējo prezidentu Aleksandru Lukašenko, ļoti pārsteidza mani un daudzus citus, un arī reakcijas uz šiem notikumiem ļoti atšķīrās,» tā intervijā ziņu portālam BNN sacīja Ķēstutis Griņus, ASV lietuvietis un Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta asociētais profesors.

Viņaprāt, šobrīd tā ir Lietuva, kas vada starptautisko kampaņu par Lukašenko režīma atzīšanu par neleģitīmu. «Citi ieņēma nogaidošu nostāju, vismaz sākumā,» vērtēja asociētais profesors.

Tam piekrīt Lietuvas eiroparlamentārietis Petrs Auštrevičs (Petras Auštrevičius), kuram pagājušajā nedēļā kopā ar viņa Polijas kolēģi Robertu Biedronu (Rober Biedron) robežšķērsošanas punktā tika liegts ieceļot Baltkrievijā. Eiroparlamentārieša ieskatā Lietuva un Polija līdz šim ir bijušais valstis, kuras visstingrāk iestājas par demokrātisku Baltkrieviju bez Lukašeko. «To var skaidrot ar mūsu ģeogrāfisko tuvumu, cieši caurvīto vēsturi, tirdzniecību un tā tālāk. Uzskatu, ka mūsu ziemeļu partneriem, ieskaitot Latviju un Igauniju, būtu jāizrāda lielāka solidaritāte ar mums Baltkrievijas jomā, jo sevišķi tas attiecas uz rīcību saistībā ar Baltkrievijas atomelektrostaciju Astravjecā,» tā Auštrevičs sacīja sarunā ar BNN.

Šeit jāatzīmē, ka Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas parlamenti un līderi ir nosodījuši Baltkrievijā notikušo balsu viltošanu un vardarbību pret protestētājiem un ir pauduši atbalstu sankcijām pret Minskas režīmu, kas ir atbildīgs par šo rīcību.

Kas būs pēc tam?

Pēc Griņus domām, ir visai grūti prognozēt, kas Baltkrievijā notiks, ja vērienīgās protesta akcijas visā valstī turpināsies, taču, viņaprāt, nav gaidāms Krievijas iebrukums, lai apspiestu demonstrācijas. «Ja tas notiktu, daudzi baltkrievi uztvertu krievus kā ienaidniekus. Šobrīd daudzi baltkrievi saredz krievus labvēlīgā gaismā. Man šķiet, ka visreālākais scenārijs ir, ka Lukašenko mēģinās pārbaudīt demonstrantu pacietību un nogaidīt – skatīties, kāda būs situācija pēc divām nedēļām,» prognozēja asociētais profesors.

Pēc tam, kad Baltkrievija 31.jūlijā paziņoja, ka valstī uz aizdomu pamata par terorisma organizēšanu saistībā ar prezidenta vēlēšanām aizturēti 33 iespējami algotņi no Krievijas, abas slāvu valstis apmainījās ar asiem paziņojumiem. Kad Minskā izcēlās protesti, Lukašenko tomēr steidza sazvanīties ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu, lai saņemtu apliecinājumu par gatavību palīdzēt.

Lietuviešu filozofs un Vītauta Lielā Universitātes profesors Gintauts Mažeiks (Gintautas Mažeikis) novērojis, ka 2020.gadā režīms sāka runāt par it kā esošiem draudiem no Krievijas. «Ārējs apdraudējums tika pieminēts 2010., 2015. un pat 2005.gadā. Šogad viņi nesaskatīja nekādus reālus draudus no Rietumiem, tāpēc viņi vērsās pret Krieviju,» Mažeiks sacīja intervijā Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT.lt.

Viņaprāt, Lukašenko uztvēra Krieviju kā apdraudējumu, jo viņš būtu zaudējis visu varu, ja tiktu izveidota cieša savienība starp Krieviju un Baltkrieviju.

Tsikhanovska Viļņā

Baltkrievijas varasiestādes paziņoja, ka vēlēšanās prezidents Aleksandrs Lukašenko ir saglabājis pilnvaras un ieguvis sesto amata termiņu, saņemot 80% balsu. Nu jau nepilnas divas nedēļas tūkstošiem cilvēku ir piedalījušies demonstrācijās Minskā un citās Baltkrievijas pilsētās, lai iestātos pret vēlēšanu rezultātiem, ko opozīcija atzinusi par viltotiem. Vadošā opozīcijas kandidāte Svjatlana Tsikhanovska naktī pēc vēlēšanām devas uz Viļņu. Video materiālā, kas publicēts video straumēšanas vietnē YouTube viņa skaidroja, ka Baltkrievijā nejūtas drošībā un vēlas būt kopā ar saviem bērniem, kuri drošībā no Baltkrievijas varas iestādēm nogādāti jau viņas priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Tsikhanovskai Lietuvā piešķirta vīza, kas ir derīga vienu gadu.

Jautāts, uz kādiem vēl faktoriem Lukašenko varētu paļauties, lai noturētos pie varas, Griņus minēja COVID-19. «Lukašenko ir izsmējis vīrusa nopietnību un bargos ierobežojumus, kādus ieviesa citas valstis, lai ierobežotu tā izplatību. Baltkrievija pat neieviesa karantīnu. Šobrīd savukārt viņš var izmantot veselības krīzi, lai valstī apslāpētu nokaitēto politisko situāciju,» tā asociētais profesors. «Jo sevišķi [tas var notikt], ja valsts rudenī sāks konstatēt vairāk COVID-19 gadījumu,» piepilda Griņus.

Prezidenta Nausēdas ierosinājums

Lai arī Lietuva ir uzņēmusies iniciatīvu Baltkrievijas politiskās krīzes risināšanā no ārpuses, iespēja, ka varētu tikt īstenots Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) sākotnējais priekšlikums, ar kuru valsts vadītājs nāca klajā uzreiz pēc vēlēšanām, nav īsti reāla. Nausēda 13.augustā rosināja, ka Baltkrievijā būtu jāizveido nacionālā padome, kur pie viena galda sēstos valdība un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, lai censtos rast izeju no esošā politiskā strupceļa. Minska tomēr steigšus noraidīja Nausēdas piedāvājumu par sarunu vidutāja lomas uzņemšanos un izvietoja bruņotos spēkus pie Lietuvas-Baltkrievijas robežas.

«Svjatlanai Tsikhanovskai atrodoties Viļņā, cilvēkiem protestējot Minskā un citur Baltkrievijā, kaimiņvalstī dzīvojošie saņēma skaidru vēsti no Nausēdas, ka pat situācijā, kad kandidāte atrodas ārpus valsts, Lietuva atbalsta opozīciju un uzskata tās kandidāti par vēlēšanu uzvarētāju,» vērtēja Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta asociētais profesors. Viņaprāt, Lietuva ļoti atbilst tam, lai vadītu ES dalībvalstu vienoto balsi attiecībā uz Baltkrieviju. «Lietuva savā ziņā ir baltkrievu disidentu otrā galvaspilsēta,» rezumēja Griņus.

ES gatavo sankcijas

ES ir «praktiski izlēmusi» ieviest uz sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, tā trešdien, 19.augustā, pēc bloka ārkārtas galotņu sanāksmes sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

«Praktiski ES ir izlēmusi piemērot mērķētas sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kuras Baltkrievijā bija tieši iesaistītas balsu viltošanā un miermīlīgo iedzīvotāju apspiešanā. (..) Sankcijas pret šīm amatpersonām tiks ieviestas tuvākajā nākotnē,» tā medijos tika citēts prezidenta paustais.

Lietuviešu eiroparlamentārietis Auštrevičs savukārt vērtē, ka kaimiņvalstī joprojām pieaug kritiskā masa, kas nepieciešama, lai gāztu Lukašenko: «[Tas notiek] Baltkrievijā un starptautiski. Atzīsim to: protestu vēriens daudzus pārsteidza nesagatavotus. Taču šobrīd ir laiks rīkoties.»

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas