BNN PĒTA | Lietuvā vadošs epidemiologs brīdina par vakcinācijas iespējamu neveiksmi interneta maldu dēļ

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvā turpinoties vakcinācijai pret Covid-19, valsts bijušais veselības ministrs Aurēlijs Verīga (Aurelijus Veryga) nosaucis oficiālās vakcinācijas reklāmas kampaņas saturu par «bērēm». Epidemiologs un profesors Sauļus Čaplinsks (Saulius Čaplinskas), kurš 32 gadus vadījis Lietuvas Infekciju slimību un AIDS centru, norādījis uz virkni problēmu, kas lielā mērā kaitējot valdības centieniem iedzīvotāju vakcinācijas jomā.

Čaplinsks intervijā ziņu portālam BNN kā akūtas problēmas, kuras var potenciāli kaitēt Lietuvas vakcinācijas programmai, nosaucis iedzīvotāju nevēlēšanos vakcinēties, sociālo mediju lielo ietekmi uz iedzīvotāju rīcību un valdības neveiksmes, paužot vēstījumus veselības jomā.

«Ja vien Google neapturēs daudzos un visur esošos vakcīnu apšaubītājus, visu valstu un arī Baltijas valstu centieni ierobežot vīrusu vakcinācijas ceļā īsti neizdosies viena liela iemesla dēļ: sabiedrības ar aizrautību ir pieslēgušies tam, ko saka sociālie mediji, kas ir pārpildīti ar ierakstiem, kuri vērsti pret vakcināciju, nevis tam, ko sludina valsts veselības iestādes,» sacīja speciālists, kurš Lietuvas Infekciju slimību un AIDS centru vadīja arī 2020.gadā, kad valsts un iedzīvotāji cīnījās ar Covid-19 pandēmijas pirmajiem uzplūdiem.

Jautāts, vai Lietuvas un citām Rietumu sabiedrībām ir iespēja pārvarēt nevēlēšanos vakcinēties, Čaplinsks norādīja, ka arī pretestībai pret vakcināciju ir gadsimtiem sena vēsture.

«Tā sākās ar pašu pirmo vakcīnu, ko izveidoja brits Edvards Dženners (Edward Jenner), kurš 1796.gadā izgudroja ārstēšanas metodi pret bakām. Pretestība turpinājās gadu desmitiem un gadu simtiem un līdz šim nav apstājusies. Lai arī cik ļoti es to vēlētos, ir ļoti maza iespēja, ka tā kādreiz apstāsies, jo sevišķi sociālo mediju laikmetā,» vērtēja epidemiologs.

Džennera metode bija ņemt bioloģisko materiālu no kāda ar bakām inficēta cilvēka čūlas un iepotēt to cita cilvēka ādā.

Franču mikrobiologa Luija Pastēra (Louis Pasteur) trakumsēgas pote 1885.gadā kļuva par nākamo, ar ko tika dots prettrieciens kādai cilvēku slimībai. Turpmākās pašlaik visizplatītākās vakcīnas tika izstrādātas 20.gadsimta pirmajā pusē. To vidū bija potes pret garo klepu (1914.), difteriju (1926.) un stingumkrampjiem (1938.).

«Runājot par vakcinācijas pūliņiem, mēs, iespējams, redzēsim labāku ainu autokrātiskās, nebrīvās sabiedrībās, kur vakcinācija būs obligāta – no iedzīvotājiem netiks pieņemtas šaubas vai jautājumi par potēm. Diemžēl demokrātija, ar ko Rietumu pasaule un mēs, lietuvieši, esam pazīstami, rada pretēju efektu attīstīto sabiedrību vakcinācijā,» sacīja bijušais Lietuvas Infekciju slimību un AIDS centra direktors.

Viņa vērtējumā, diemžēl jaunā paaudze šobrīd paļaujas uz vienu informācijas avotu – sociāliem medijiem – kuri ir pieblīvēti ar ierakstiem pret vakcināciju.

«Milzīgās sociālo mediju platformas būtu jāsauc pie atbildības par visiem pieejamu saturu – vai tā autors būtu solīds profesors vai pusaudzis pubertātes vecumā. Un atzīsim: ar vienu «klikšķi» uz kādas informācijas druskas par nevēlēšanos vakcinēties, vairākās nākamajās meklēšanas reizēs [internetā – L.J.] visiem tiks iesmērēta kaut kāda informācija. Kopumā sakot, neviena valdība nevar viena pati apturēt tās muļķības, ja meklēšanas programmu uzturētājiem nebūs izlēmības tās savaldīt,» uzsvēra Čaplinsks.

Lasiet arī: Martā par sejas aizsegu nelietošanu no sabiedriskā transporta Rīgā izsēdināti 495 pasažieri

Saskaņā ar viņa teikto visi pūliņi apturēt koronavīrusu būs ar ierobežotu ietekmi vai pat veltīgi, ja valdības ātri neiemācīsies sabiedrībai «noreklamēt» pareizu rīcību.

«Jebkurš rokassomiņas pārdevējs zina, ko darīt, lai veicinātu rokassomiņu pārdošanas apjomu, taču vairums valdību, arī Lietuvas valdība, joprojām ir maz dzirdējušas par sabiedrības veselības mārketingu. Vienkārši izsakoties, valdībai ir ļoti ātri jāapgūst, kā cilvēkiem «pārdot» atbilstošu rīcību. Tikai tad varam sagaidīt pienācīgus lēmumus daudzos veselības jautājumos – arī par vakcināciju,» akcentēja Lietuvā ievērojamais epidemiologs.

Viņš sacīja, ka pat savstarpēji tuvām nācijām, kādas ir trīs Baltijas valstis, ir tendence terminam vai pat vārdam piešķirt mazliet atšķirīgu nozīmi. «Tas, ko es saskatu kā vispārēju problēmu, ir, ka, lielā sabiedrības daļā pastāvot Covid-19 nogurumam, valdības turpina žonglēt ar statistiku par jauniem Covid-19 gadījumiem, vakcinēto skatu un tamlīdzīgi. Šādi rīkojoties, tās, šķiet, palaiž garām to, ko nupat minēju: pienācīgu sabiedrības informēšanu. Taču šobrīd un nākamos gadus būs svarīgs vēstījuma saturs,» tā Čaplinsks.

Saskaņā epidemiologa teikto sabiedrībām, kas ir nogurušas no ieilgušās karantīnas, ir izveidojies Stokholmas sindroms, ko parasti saista ar skaļi izskanējušām nolaupīšanām vai ķīlnieku situācijām. Ne tikai slavenos noziegumos cietušie, bet arī parastie cilvēki var saskarties ar šo psiholoģisko stāvokli, reaģējot uz dažādu veidu traumām.

«Daudzi cilvēki jau ir samierinājušies ar bailēm. Jo bailīgāki cilvēki ir, jo vairāk viņi ir pakļauti dažādām traumatiskām pieredzēm. Un, atgriežoties pie iepriekš minētā temata, informācija, ko viņi bieži saņem par vakcināciju sociālos medijos, nereti ir aizspriedumaina, nepatiesa vai kaitējoša. Diemžēl,» uzsvēra bijušais Lietuvas Infekciju slimību un AIDS centra direktors.

Čaplinsks uzskata, ka pasaulei, Baltijai un arī Lietuvai tuvākajā nākotnē vajadzētu sadzīvot ar vīrusu. «Redziet, tas nepazudīs nākamo divu vai trīs gadu laikā. Es esmu par to pārliecināts – ir radušies un turpinās parādīties tik daudzi jauni vīrusa celmi. Tomēr, laimīgā kārtā, mūsu rīcībā esošo moderno tehnoloģiju dēļ potes tika saražotas ļoti ātri. Tās tomēr nav brīnumlīdzekļi, ir jāsaka godīgi. Pat ja līdz rudenim mums izdosies izpotēt 70% Baltijas iedzīvotāju, daļai cilvēku nebūs izstrādājusies imunitāte, daļa iedzīvotāju jau būs to zaudējusi un saņems jaunu devu, un tā tālāk. Kopumā raugoties, mums ir jāiemācās pielāgoties lipīgajam vīrusam, un potēšanās tomēr ir labākā mūsu rīcībā esošā iespēja, kā piebremzēt vīrusa izplatību vai daudzos gadījumos to atvairīt,» pārdomās dalījās epidemiologs.

Pēc viņa teiktā, vakcinācijas apšaubītājus var iedalīt divās grupās: tajos, kuri stūrgalvīgi noliedz ieguvumus no vakcinācijas, nesniedzot pamatotu iemeslu, un tajos, kuri sociālajos medijos kļuvuši par nepareizas informācijas upuriem.

«Vēlos pateikt skaidri: mums būtu jāaizmirst pirmie un jāvēršas pie otrajiem, jo pastāv daudz lielāka iespēja, ka viņi mainīs domas un potēsies. Labāk, lai valdības pasteidzas ar pienācīgas vakcinācijas mārketinga kampaņas sākšanu,» pamudinājumu valdībām sarunu ar noslēdza bijušais Lietuvas Infekciju slimību un AIDS centra direktors.

Lietuvā diennaktī līdz ceturtdienai, 18.martam, reģistrēti 552 jauni inficēšanās un desmit nāves gadījumi no Covid-19. Savu pirmo Covid-19 vakcīnu valstī līdz šim saņēmuši 269 135 iedzīvotāji, liecina Lietuvas oficiālie statistikas dati.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas