BNN PĒTA: Lietuvā veidos «Iespēju pasi» vakcinētiem un izslimojušiem iedzīvotājiem, taču nav vienprātības par tās lietderību

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvas konservatīvi-liberālā valdība šonedēļ vienojusies valstī ieviest tā saucamo «Iespēju pasi», kas pienāktos iedzīvotājiem, kuri ir vakcinēti pret Covid-19, pārslimojuši bīstamo slimību vai saņēmuši negatīvus jaunā koronavīrusa analīžu rezultātus. Ko paredz šī iecere un kā to vērtē Lietuvas sabiedrībā – lasiet šajā rakstā.

Ar iecerēto dokumentu Lietuvā plānots atļaut iedzīvotājiem veikt virkni dažādu darbību, kas citiem iedzīvotājiem būtu liegtas. Lietuvas valdībai šonedēļ paredzot karantīnas ierobežojumu saglabāšanu vēl visu vasaru, uzskatāms, ka «Iespēju pase» nostādīs tās īpašniekus labvēlīgākā situācijā nekā citus.

Sabiedrību ar zīmīgo valdības priekšlikumu šonedēļ sākotnēji iepazīstināja Lietuvas veselības ministrs Arūns Dulks (Arūnas Dulkys). Saskaņā ar viņa teikto pirmā sabiedrības grupa, kurai pienāksies šis dokuments, būs bērni vecumā līdz 16 gadiem. Otrā savukārt būs iedzīvotāji, kuri pēdējo 24 stundu laikā saņēmuši negatīvus jaunā koronavīrusa analīžu rezultātus.

Pasākumu apmeklēšana, palikšana naktsmītnē un pulcēšanās privāti

«Iespēju pase», ko paredzēts uzrādīt QR koda veidā, izmantojot Lietuvas elektronisko veselības sistēmu e.sveikata, cita starpā ļaus apmeklēt pasākumus ar apmeklētāju skaitu līdz 500 cilvēkiem, ja pasākumos nebūs aizpildītas vairāk nekā 75% sēdvietu. Šobrīd Lietuvā ir atļauti pasākumi ar apmeklētāju skaitu līdz 150 cilvēkiem, taču no sēdvietām ir atļauts aizpildīt ne vairāk kā vienu trešdaļu.

Svarīgi, ka dokumenta īpašniekus pirmoreiz pēc mēnešiem ilga pārtraukuma drīkstēs apkalpot iekštelpās ēdināšanas iestādēs, bāros un sporta likmju uzņēmumos. Tikmēr naktsklubi valstī paliks slēgti visiem.

Ar «Iespēju pasi» tiks atcelts noteikums, ka naktsmītņu nodrošinātāji vienā numuriņā drīkst ļaut apmesties tikai vienas ģimenes locekļiem. Dokuments arī ļaus iedzīvotājiem atgriezties darbā klātienē un rīkot privātus saviesīgus pasākumus ar neierobežotu viesu skaitu. Publiskās vietās dokumenta īpašnieki varēs pulcēties grupās līdz desmit cilvēkiem, kas divkārt pārsniedz šobrīd maksimāli atļauto skaitu šādās sanākšanās.

Lai saņemtu «Iespēju pasi», Lietuvas iedzīvotājiem būs jānogaida nedēļa pēc ražotāju Moderna vai BioNTech/Pfizer vakcīnas otrās devas saņemšanas un četras nedēļas pēc Johnson & Johnson vakcīnas injekcijas vai pēc AstraZeneca pirmās devas saņemšanas. Attiecībā uz pēdējā ražotāja Covid-19 vakcīnu iedzīvotājam būs pienākums 12 nedēļas pēc pirmās devas saņemšanas saņemt arī otro vakcīnas devu, vai arī viņš zaudēs piekļuvi savam «brīvlaišanas» dokumentam.

Lietuvas valdība gatavojas «Iespēju pasi» ieviest 24.maijā.

Uzņem ar piesardzību

Iecere ir būtiska un vērienīga, tomēr dalās sabiedrībā redzamu cilvēku domas par tās lietderību.

«Ir skaidrs, ka jau jūnijā mums būs «Eiropas pase», tādēļ, manuprāt, nav pamatoti steigties, lai ieviestu ātrāk lietuviešu ekvivalentu. Kādēļ veidot produktu un piešķirt tam resursus, ja tas sāks pārklāties ar Eiropas produktu? Es drīzāk koncentrētos uz to, lai palīdzētu mūsu uzņēmējiem,» tā sociālajos medijos izteikusies Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nīlsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen), kura ir arī valdībā pārstāvētās Liberālās kustības līdere.

Atturīgi dokumenta ieviešanu vērtēja arī ievērojamais sociologs Vaidots Zemlis-Balevičs (Vaidotas Zemlys-Balevičius).

«Šobrīd mēs esam atcēluši ierobežojumus diezgan daudzām darbībām. Tad ko papildus mums dos pase? Jo sevišķi ņemot vērā, ka epidemioloģiskā situācija siltāku laikapstākļu dēļ turpinās uzlaboties. Dabiski, ka mēs attiecīgi varēsim atļaut veikt citas darbības. Tad kādi būs «Iespēju pases» īpašnieku ieguvumi?» Lietuvas medijiem vaicājis Zemlis-Balevičs.

Tikmēr ievērojamais lietuviešu epidemiologs un bijušais Lietuvas Infekciju slimību un AIDS centra vadītājs Sauļus Čaplinsks (Saulius Čaplinskas) norādījis, ka visiedarbīgākais veids, kā pārvarēt šo jukas un negācijas izraisījušo vīrusu visā pasaulē, ir sasniegt iedzīvotāju augstu vakcinācijas līmeni.

«Lai apturētu vīrusa izplatību, izšķiroša nozīme ir tam, lai vīrusa pārnēsātāji tiktu savlaicīgi atklāti un lai visiem būtu iespējas nodot Covid-19 analīzes. Tādēļ no šī viedokļa ļaut visiem uzzināt reālo situāciju [vai cilvēks ir inficējies ar vīrusu vai ne – L.J.] ir ļoti svarīgi. Par Covid-19 apliecību es esmu runājis jau krietni pirms parādījās «Iespēju pase»,» epidemiologs uzsvēra sarunā ar BNN.

«Skatīsimies patiesībai acīs: jauni zooloģiskas izcelsmes vīrusi ir drūma jaunā realitāte, par kuru Pasaules Veselības organizācija brīdināja vēl pirms koronavīrusa pandēmijas izcelšanās,» atgādināja Čaplinsks.

Martā citā sarunā ar BNN ievērojamais epidemiologs uzsvēra, ka, kamēr valstu valdību paustais vēstījums nebūs iedarbīgāks par to milzīgo ietekmi uz cilvēku rīcību, kāda ir sociālajiem medijiem ar vakcinācijas pretinieku izplatītu informāciju, un kamēr valdības neiemācīsies, kā trāpīgi sniegt iedzīvotājiem veselības informāciju, būs sarežģīti īstenot uzdevumu savaldīt slimību, iespējams, vēl vairākus gadus uz priekšu.

Lasiet arī: BNN PĒTA | Lietuvā vadošs epidemiologs brīdina par vakcinācijas iespējamu neveiksmi interneta maldu dēļ

Masu vakcinācija no 16 gadu vecuma

Lietuvā ir gaidāma masveida vakcinācijas sākšana, kas paredzēta 31.maijā. No šī datuma plānots ļaut pieteikties vakcinēties visiem iedzīvotājiem, kuri to vēlas un kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu.

Līdz tam, sākot no 10.maija, saņemt vakcīnu varēs iedzīvotāji no 55 gadu vecuma, no 24.maija – iedzīvotāji no 35 gadu vecuma, liecina informācija, kas Lietuvas medijos nonākusi no Lietuvas Veselības ministrijas.

Trešdien, 5.maijā, premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) pavēstīja, ka valdība turpinās mīkstināt Covid-19 karantīnas ierobežojumus, kad būs vairāk vakcinēto, tomēr daļa karantīnas ierobežojumu, visdrīzāk, palikšot spēkā arī vasarā. «Pieaugot vakcinētai iedzīvotāju daļai, mazināsies vajadzība pēc atsevišķām, konkrētām prasībām, taču es neparedzu, ka līdz vasaras sākumam šī vajadzība izzudīs pilnībā,» preses konferencē sacījusi premjerministre Šimonīte. Visticamāk, vasarā paliks spēkā ierobežojumi attiecībā uz iedzīvotāju pulcēšanos, prognozējusi valdības vadītāja.

Saslimstība saglabājas augsta

Pēdējā diennaktī līdz ceturtdienai, 6.maijam, Lietuvā atklāti 1 293 jauni inficēšanās gadījumi ar jauno koronavīrusu. Lietuvā mirušo skaits vīrusa izraisīto komplikāciju dēļ sasniedzis 4 000, bet atveseļojušies ir 228 696 un šobrīd ar Covid-19 valstī slimo 16 378 cilvēku.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas