BNN PĒTA | Lietuvas Banka satraukta par mājokļu cenu lēcienu par 17%; ekonomisti tirgus pārkaršanu neparedz

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Banku hipotekāro kredītu portfelis Lietuvā 2021.gadā audzis daudz straujāk nekā jebkurā citā eirozonas valstī, kas savukārt liecina par valsts ļoti aktīvā nekustamo īpašumu tirgus pārkaršanu, pavēstījis Lietuvas Bankas prezidents Ģedimins Šimkus (Gediminas Šimkus). Banka jau strādā ar tirgus bremzēšanas pasākumiem, tomēr citi ekonomisti neveselīgu tirgus pārkaršanu nesaredz.

Pēc centrālās bankas vadītāja teiktā, no 2020.gada rudens līdz 2021.gada rudenim nekustamo īpašumu cenas Lietuvā augušas par 17%.

«Kā liecina informācija no Reģistru centra, šogad nekustamā īpašuma pirkuma līgumu skaits bijis par 30% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, un par 25% lielāks nekā 2019.gadā,» situāciju ieskicējis Šimkus.

Viens no lietuviešu ekonomistiem, kuri nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanas pazīmes nesaskata, ir Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas). «Uzskatu, ka satraukumam nav pamata – tuvākajā nākotnē mēs neredzēsim tirgus pārkaršanu, kaut gan dažas pazīmes [tirgū] var šķist satraucošas. Naudas pieejamība no ES infrastruktūras finansējuma [kuras sadale gaidāma drīzumā] būtiski palielinās naudas ieplūšanu valstī,» ekonomists sacīja sarunā ar ziņu portālu BNN.

Lietuvas Banka tomēr negrib riskēt, jo mājokļu tirgus satricinājums varētu destabilizēt visu valsts finanšu sistēmu. Attiecīgi centrālā banka šonedēļ paziņojusi par jaunām iniciatīvām, lai saglabātu kontroli pār vareno tirgus rosību. Lietuvas Banka piedāvājusi ieviest vispārēju nekustamā īpašuma nodokli, kas būtu jāmaksā visiem nekustamā īpašuma īpašniekiem.

Lasiet arī: CSP: Jaunu mājokļu neapdzīvotība un platība uz vienu cilvēku Latvijā aug

Kā izteicās Šimkus, vispārējs un nekomerciāls nekustamā īpašuma nodoklis ar sociālu ievirzi uzlabotu mājokļu tirgus ilgtspēju un ierobežotu nepamatotus centienus veikt ieguldījumus nekustamajā īpašumā.

«Es domāju, ka šāds solis varētu samazināt Lietuviešu apsēstību ar nekustamo īpašumu, taču ne lielā apmērā. Dīvainā kārtā lietuvieši nevēlas ieguldīt vērtspapīros, mākslā, zeltā – viņu investīciju apetīti apmierina tikai nekustamais īpašums,» savos vērojumos dalījās Besagirsks.

Citi pasākumi tirgus stabilizēšanai

Lietuvas Banka iesniegusi Lietuvas Finanšu ministrijā priekšlikumus, lai nekustamā īpašuma nodoklis tiktu piemērots visiem nekustamajiem īpašumiem bez izņēmuma, vienlaikus nosakot minimālo ar nodokli neapliekama nekustamā īpašuma vērtības robežu, lai aizsargātu mazturīgos iedzīvotājus. Nodoklim jābūt progresīvam, proti, sākotnējai likmei jābūt ļoti zemai, piemēram, 0,1%, un pakāpeniski pieaugošai līdz ļoti vērtīgu un luksusa nekustamo īpašumu kategorijai. Tas nozīmētu, ka lielākajai daļai iedzīvotāju nodoklis būtu mērāms desmitos eiro gadā, un reģionos, kur mājokļu vērtība ir zemāka, tas būtu drīzāk simbolisks vai mājoklis vispār nebūtu apliekams ar nodokli.

Savukārt nekustamajiem īpašumiem, kuri maksā simtiem tūkstošus eiro, vai luksusa nekustamajiem īpašumiem miljonu eiro vērtībā, tiktu piemēroti ievērojami augstāki nodokļi, sasniedzot simtus vai pat tūkstošus eiro. Tiek lēsts, ka nodokļa ieviešana valsts kasē varētu ienest vairāk nekā 150 miljonus eiro.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) paziņojusi, ka Seims varētu izskatīt šo priekšlikumu parlamenta pavasara sesijā.

«Ja tendences saglabāsies, mēs varētu saskarties ar nopietniem izaicinājumiem mūsu finanšu stabilitātei mājokļu tirgus korekcijas gadījumā,» Šimkus sacījis centrālās bankas ikgadējā nekustamā īpašuma konferencē otrdien, 23.novembrī. «Lielākajā daļā Eiropas valstu ziņots par mājokļu cenu kāpumu divciparu procentu apmērā, savukārt kopējais sadārdzinājuma temps ES ir bijis lielākais, kāds novērots kopš 2007.gada.,» tā centrālās bankas prezidents.

Lai aizsargātu tirgu, Lietuvas Bankas valde jau ir apstiprinājusi grozījumus Atbildīgas kreditēšanas noteikumos. Ar tiem paredzēts ieviest lielāku pirmās iemaksas prasību otrajam un nākamajiem aizdevumiem. Iestāde arī plāno pieņemt lēmumu par sistēmiskā riska rezervi 2% apmērā, kas būtu prasība kredītu izsniedzēju mājokļu kredītportfeļiem.

Pēc Lietuvas Bankas prognozēm, šie jauninājumi varētu samazināt kopējo jauno aizdevumu plūsmu pat par 10% un arī mājokļu cenu kāpums varētu sarukt trīs procentu apmērā.

Divkāršas minimālajai pirmās iemaksas prasībai otrajam un nākamajam mājokļa kredītam vajadzētu ietekmēt aptuveni 40% privātpersonu, kuras ņem nākamos kredītus. Šai privātpersonu daļai būtu jāiemaksā lielāka pirmā iemaksa. Mājokļu kredītu procentu likmes savukārt minētajam pasākumam nevajadzētu ietekmēt. Papildu kapitāla prasību dēļ tām nevajadzētu augt vairāk nekā par 0,05 procentpunktiem.

Šobrīd jauni mājokļu kredīti tiek izsniegti vidēji ar 2,12% likmi. Kopš pagājušā gada sākuma tā sarukusi par 0,25 procentpunktiem.

Cits tirgus stabilizēšanas pasākums ir obligāta pirkšanas-pārdošanas priekšlīgumu reģistrēšana attiecībā uz jaunceļamiem mājokļiem. Šāds likumdošanas grozījums veicinātu primārā tirgus caurskatāmību, vērtējusi Lietuvas Banka.

Lietuvas Banka ir iesniegusi valsts tieslietu un vides ministrijām priekšlikumus par līgumu obligātu reģistrāciju un gaida ministriju atzinumus.

Visbeidzot, tirgus ilgtspējīgu attīstību veicinātu mazāks slēpto darījumu apjoms nekustamo īpašumu sektorā, norādījusi Lietuvas Banka. Tās ieskatā ilgtspējīgu ievirzi varētu panākt pirmās iemaksas prasības ieviešana un cīņa pret skaidras naudas maksājumiem par nekustamā īpašuma iegādi.

Tirgū jūt aktivitātes bremzēšanos

Ziņu portālam BNN pārspriežot situāciju ar tirgus uzņēmējiem, radās iespaids, ka valsts iestāžu uzmanība tirgus straujai attīstībai jau ir atstājusi iespaidu uz lietuviešu apetīti pirkt un pārdot nekustamos īpašumus.

«Diezgan pārsteidzoši, ka šoruden Palangā bija vērojama būtiska jaunu māju un dzīvokļu iegādes apjoma lejupslīde. Man radās sajūta, ka cilvēki labprātāk tagad nogaida un skatās, kas notiks tālāk,» sarunā ar BNN sacīja Regīna Linge (Regina Lingė), kura ir nekustamā īpašuma māklere piejūras kūrortpilsētā Palangā. Pilsētā šogad nekustamo īpašumu cenas uzrādījušas rekordaugstu kāpumu 20% apmērā. Līdzīgs mājokļu cenu sadārdzinājums novērots arī galvaspilsētā Viļņā.

Ilgākā laika posmā, iespējams, visievērojamākais cenu kāpums savukārt bijis Lietuvas ziemeļrietumu pašvaldībā Naujoji Akmenē. Kā BNN uzzināja no vietējās nekustamo īpašumu firmas NekTur Group īpašnieka Alvida Gugiņa (Alvydas Guginis), pašvaldības teritorijā pēdējo desmit gadu laikā īpašumu cenas uzšāvušās augšup pat par 1 000%. «Kāpums galvenokārt saistīts ar to, ka lielu rūpnīcu šeit atvērusi uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar kokapstrādi un mēbeļu ražošanu un sadarbojas ar IKEA,» skaidroja uzņēmējs.

Arī citās Lietuvas pilsētās nekustamā īpašuma cenas šogad augušas robežās no desmit līdz 20%.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas