BNN PĒTA | Lietuvas Ignalinas AES slēgšana: Lēmums ar gadu desmitiem ilgām sekām simtiem miljonu eiro vērtībā

Ignalinas AES kontroltelpa 2019.gadā

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Savulaik turīgā Visaginas pilsēta, kas savulaik piesaistīja pulkiem jaunu speciālistu no tālienes, šobrīd piedzīvo savu norietu. Pilsētas pievārtē slejas betona konstrukcija ar nosaukumu «Ignalinas Atomelektrostacija» (Ignalinas AES), kas tika iedarbināta 1980.gados, apturēta 2009.gadā un tiks pilnībā slēgta 2038.gadā. Ekspluatācijas izbeigšanai jau iztērēti un tik vēl tiks tērēti simtiem miljoni eiro no ES un Lietuvas budžeta.

Cerības bija lielas

Vēl pēc iestāšanās ES Lietuvā bija lielas cerības, ka Ignalinas AES un līdz ar to arī Visaginas pilsēta varētu atkal piedzīvot uzplaukumu, īstenojot enerģētikas sadarbības projektu ar Japānu. Lietuva uzticēja Japānas speciālistiem uzcelt jaunu 1 368 megavatu AES par milzīgu piecu miljardu eiro finansējumu, ar ko tiktu aizstāta vecā spēkstacija. 2012.gadā notika Seima vēlēšanas un juridiski nesaistošs referendums, kur 63% vēlētāju tomēr noraidīja šo ieceri. Iedzīvotāji vēlēšanās pauda uzticību sociāldemokrātu vadītai koalīcijai, kas atšķirībā no iepriekšējās valdības, pauda skaidru «nē» jaunas AES būvēšanai pie Visaginas pilsētas, kas savukārt atrodas tuvu pie Lietuvas robežas ar Latviju un Baltkrieviju. Šādi valsts ne tikai atteicās no atomenerģijas, bet radīja arī virkni sociālekonomisku problēmu, kas joprojām vajā Lietuvu. Piemēram, bezdarbs Visaginas un Ignalinas pašvaldībās 2020.gada sākumā bija 14% – divreiz augstāks par valsts vidējo bezdarba līmeni.

Arvīds Sekmoks (Arvydas Sekmokas) bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs no 2008. līdz 2012.gadam, kurš savulaik stingri atbalstīja japāņu projektu, joprojām uzskata, ka tam būtu bijusi plaša un pozitīva ietekme, kas skartu daudzas dzīves jomas. Lietuvas partneris projektā, japāņu uzņēmums Hitachi, bija iecerējis pārvērst Visaginu par tehnoloģiski attīstītu pilsētu ar jaunākās paaudzes elektrotīklu, jaunu sakaru infrastruktūru un pat japāņu banku. «Ja būtu ienācis investors, daudz kas no tā būtu ticis paveikts. Citiem ieguldījumiem reģionā būtu augsta pievienotā vērtība,» eksministrs Sekmoks sacīja sarunā ar ziņu portālu BNN.

Vai cerības bija nepamatotas?

Valstiski vissvarīgākais ieguvums no Visaginas otrās AES būtu bijis Lietuvas energoneatkarība. Tas būtu vairojis Lietuvas ģeopolitisko ietekmi reģionā un, daži uzskata, atturējis Baltkrieviju no valstī pirmās, Astravjecas AES būvniecības apšaubāmā kvalitātē aptuveni 50 kilometru attālumā no Viļņas.

Tam nepiekrīt bijušais Lietuvas Nacionālās Enerģētikas regulatora un cenu komisijas priekšnieks Vidmants Jankausks (Vidmantas Jankauskas). «Ja Lietuva būtu piekritusi jaunajam Visaginas AES projektam, ko vēlējās īstenot japāņi, nav teikts, ka Lietuva būtu kļuvusi par elektroenerģijas eksportētāju, jo kodolenerģijas projekta izmaksas bija ārkārtīgi augstas. Piemērs ir Zviedrija. Mēs turpinām importēt elektrību, nevis tāpēc, ka mēs nevarētu šeit saražot elektrību, bet tas, ka elektrība no citām valstīm, ar kurām mēs esam kopā Nord Pool Spot elektroenerģijas biržā un kur mēs pērkam vairumu savas elektrības, ir lētāka. Attiecībā uz baltkrieviem viņi apsvēra AES būvniecību jau krietni pirms japāņi ieinteresējās par mūsu jauno Visaginas AES projektu. Vienīgais, ka viņi tad varbūt nebūtu izvēlējušies to būvēt Astravjecā,» vērtēja Jankausks.

Eksprezidents AES slēgšanu uzskata par smagu kļūdu

Sabiedrības noskaņojumu attiecībā uz kodolenerģiju ļoti ietekmēja Černobiļas AES avārija Ukrainā 1986.gadā un tās katastrofālās sekas. Gan Černobiļas, gan Visaginas AES bija 1 389 megavatu jauda un abas bija būvējusi Padomju Savienība.

Reti kurš Lietuviešu politiķis ir aizstāvējis viedokli – proti, ka vecajai Visaginas AES pēc Lietuvas iestāšanās ES bija jāturpina darboties – tik ļoti kā eksprezidents Rolands Pakss (Rolandas Paksas). Viņš ir arī bijušais eiroparlamentārietis un vienīgais no amata likumīgi atstādinātais prezidents Lietuvas vēsturē. Sarunā ar BNN viņš sacīja: «Mēs zaudējām spēkstaciju un mūsu energoneatkarību, jo bijām līdz iztapībai pazemīgi pret Briseli un piekopām «strausa» politiku. (..) 2006.gada Eiropadomes noteikumi atļāva mums turpināt spēkstacijas otrā reaktora darbību līdz 2012.gadam ar diviem nosacījumiem – ka Lietuvā jābūt akūtam vietējā ražojuma elektrības trūkumam un ka ir apdraudēta mūsu kodoldrošība. Mums bija atbilstība abiem.».

Visaginu nevar pazīt

Ignalinas AES kādreizējais direktors Viktors Ševaldins (Viktoras Ševaldinas) intervijā ziņu portālam Delfi.lt sacīja, ka vairumam visaginiešu pilsēta bez AES nekad nebūs tāda, kā iepriekš.

Savulaik cienīts, nu jau bijušais Ignalinas AES inženieris Viktors Afanasjevs (Viktor Afanasjev) intervijā BNN norādīja: «Bez tās [AES] pilsētai nav nākotnes. Kad 1977.gadā sāka būvēt pilsētu, būvēt jauno atomelektrostaciju un strādāt tajā no visas Padomju Savienības ieradās tūkstošiem cilvēku. Šeit viss plauka un zēla. Eiropas Savienība, slēdzot elektrostaciju, ir iznīcinājusi pilsētu. Daudzi cilvēki tā joprojām uzskata. Daudzi lika cerības uz japāņiem, bet mums nepaveicās arī ar viņiem. Mani tas ļoti skumdina. Pilsētā aug pensionāru skaits, jauni cilvēki šeit ilgi neuzkavējas.»

Ekspluatācijas izbeigšana noslēgsies 2028.gadā

Rit sešpadsmitais gads kopš Ignalinas AES pirmo reaktoru apturēšanas, un Lietuva joprojām cīnās ar sarežģītām problēmām, ko rada kodolatkritumu apsaimniekošana. Daļa no izmantotās kodoldegvielas tika pārvietota prom no spēkstacijas pēc tās pilnīgas apturēšanas, bet atlikušajai daļai bija jāgaida Izlietotās degvielas pagaidu glabātuves atvēršana 2019.gada nogalē. Kā norādījis Lietuvas enerģētikas ministrs Žigmants Vaičjūns (Žygimantas Vaičiūnas) pēdējo desmit gadu laikā aptuveni viena trešdaļa no Ignalinas AES kodoldegvielas ir pārstrādāta un pārvietoja projām no tās. 70% no izlietotās kodoldegvielas ir iekrauta īpašajā glabātuvē. Objekta ekspluatācijas galīga izbeigšana tiks pabeigta tikai 2038.gadā, un «viss, kas 80 hektāru lielajā teritorijā būs atlicis, būs zaļa pļava», sacījis ministrs.

Taču arī šis plāns nav bez šaubu ēnas. Šonedēļ Lietuvas Seima Enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Virgīlijs Poderis (Virgilijus Poderys) pavēstīja, ka Ignalinas AES ekspluatācijas apturēšana ir pārāk smaga nasta valsts budžetam. Amatpersona šādi izteicies pēc tam, kad ES apstiprināja 490 miljonu eiro lielu finansējumu tieši šim mērķim laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam. Lietuva vēlējās saņemt vairāk. Labās ziņas ir tādas, ka tika pazemināts no Lietuvas nepieciešamais līdzfinansējuma apjoms.

Runājot par skaitļiem, Lietuvai no ES daudzgadu budžeta 2021. līdz 2027.gadam Ignalinas AES ekspluatācijas izbeigšanai piešķirti 837,4 miljoni eiro un vēl 450,8 miljoni pašreizējā ES budžeta periodā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas