BNN PĒTA | Lietuvas partiju reitingi pirms Seima vēlēšanām daudzus atstāj aiz «strīpas»

Lins Jegelevčs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvā 11.oktobrī gaidāmas Seima vēlēšanas, kas šoreiz tuvojas pilnīgi citā gaisotnē. Politiķi un debates redzamas maz, ielu malās ir maz reklāmu. Mazāk nekā parasti ir arī sāncensības gara un savstarpējas ķīvēšanās. Kas vainīgs? Protams, COVID-19, kas strauju ar izplatību valstī spējis aizēnot priekšvēlēšanu laiku.

Iekļūšanu Seimā paredz vien četrām partijām

«Ja līdz vēlēšanām nekas būtiski nemainīsies, tad jaunākais politisko partiju popularitātes reitings [nedēļas sākumā to publicēja socioloģisko pētījumu centrs Spinter – L. J.] ir slikta zīme Konservatīvajiem, kuri nākamajā sasaukumā var cerēt izveidot kopīgu koalīciju tikai ar abām vai vienu liberālo partiju,» tā sarunā ar ziņu portālu BNN uz izredzēm, kādas pašlaik ir Tēvzemes Savienībai–Lietuvas Kristīgiem demokrātiem, ko biežāk ierasts saukt vienkārši par «Konservatīvajiem», norādīja Mikolas Romera Universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas).

Jaunākās politisko partiju popularitātes aptaujas rezultāti rāda, ka lielākais atbalsts ir konservatīviem, proti, 15,3% (reitinga kritums no 16,1% jūlijā). Tiem seko Lietuvā valdošā Zemnieku un zaļo savienība (LZZS) ar 13.7% (1,9% kritums kopš jūlija).

Ierasti uzmanību piesaistošie Sociāldemokrāti (LSDP) ir trešajā vietā ar 8,9% atbalsta (jūlijā – 9,8%). Pēdējā partija, kurai tiek prognozēta iekļūšana Seimā, ir salīdzinoši maz redzamā Darba partija ar 6,1% lielu atbalstu. Būtiski, ka Darba partija kopš jūlija spējusi palielināt atbalstu par 0,8%.

Lasiet arī: Pozitīvie COVID-19 testi Baltijā. Latvijā – 8, Lietuvā – 62, Igaunijā – 22

Liberālās partijas – grūtībās

Parlamenta vēlēšanās oktobrī startēs jauna liberālā spārna partija Brīvība, kurai saskaņā ar reitingu līdz piecu procentu barjerai pietrūkst 0,2%. Piecu procentu slieksnis partijām būs jāpārvar vairāku kandidātu vēlēšanu apgabalos, no kuriem Seimā tiks ievēlēti puse jeb 70 nākamā sasaukuma deputātu. Vēlētāju simpātijas pret Brīvību kopš jūlija ir augušas par 0,8%.

Pretēja popularitātes tendence bijusi otrai liberālajai partijai, Lietuvas Liberālajai kustībai, kurai jūlijā bija 6,2% reitings, bet šobrīd – vien 4,2%.

Vērā ņemams vēlētāju atbalsts ir arī jaunajam politiskajam spēkam Brīvība un taisnīgums ar 3,2% atbalsta (3,8% jūlijā). Tāpat arī valdībā pārstāvētajai Lietuvas poļu vēlēšanu akcijai – Kristīgo ģimeņu savienībai jaunākajā reitingā ir 3,2% atbalsta (par 0,6% mazāk nekā jūlijā).

Vai atkal centriski kreisa koalīcija?

«Ja partijas iegūs tādu deputātu vietu skaitu, kādu prognozē reitings, tad labākajās pozīcijās, lai izveidotu jauno valdību ir valdošā LZZS, sociāldemokrāti un Darba partija. Otrs, mazāk iespējams variants šķiet jauna koalīcija, ko izveidotu Konservatīvie, liberālās partijas un vēl kāds cits. Šis «kāds cits» konservatīvajiem radītu lielas galvassāpes,» Dumbļausks sacīja portālam BNN.

Analītiķis atklāja, ka «ir stipras un visai ticamas baumas», ka Konservatīvie apsver iespēju izveidot iepriekš vēl nebijušu koalīciju ar LZZS».

«Konservatīviem, kuriem ir lielas ambīcijas, ir būtiskāk izbeigt astoņus gadus ilgušo «sausuma» periodu kā opozīcijas partijai un beidzot atkal nokļūt pie varas. No malas izskatās, ka LZZS ir vispieņemamākā no centriski kreisajām partijām. Personīgi es uzskatu, ka LZZS kā politisks projekts, ko meistarīgi izveidojis [partijas līderis un miljonārs lauksaimnieks] Ramūns Karbausks nākamajā parlamenta termiņā izjuks. Nevaru izslēgt, ka daudzi «zemnieki» manīs savu politisko piederību un pievienosies Konservatīvajiem, ja abi politiskie spēki izveidos kopīgu valdību,» nākotnē mēģināja ieskatīties asociētais profesors.

Ir iespējami negaidīti pavērsieni

Ieva Petronīte-Urbonavičiene (Ieva Petronytė-Urbonavičienė), kura ir pasniedzēja Viļņas Universitātes Starptautisko Attiecību un politoloģijas institūta Politiskās uzvedības un iestāžu nodaļā, intervijā BNN vērtēja, ka tā kā laika līdz vēlēšanām atlicis maz, samazinās arī negaidītu, būtisku pavērsienu iespējamība. «Tomēr pēdējā brīža ārkārtas situācija var izrādīties postoša jebkurai partijai,» tā pasniedzēja.

Atšķirtībā no Dumbļauska, Petronīte-Urbonavičiene pieļauj, ka nākamo koalīciju varētu izveidot Konservatīvie un Sociāldemokrāti. «Šajā laikā politiskās partijas ir daudz elastīgākas nekā iepriekš. Attiecībā uz sociāldemokrātiem viņi pārsvarā ir «sēdējuši uz žoga», kamēr Tēvzemes savienība ir apņēmīgi ķildojusies ar Zemnieku un zaļo savienību. Tātad LSDP izskatās diezgan labi,» sacīja pasniedzēja.

Kandidē 22 miljonāri

Saskaņā ar Lietuvas Centrālās Vēlēšanu komisijas datiem uz iespēju kļūt par likumdevēju vai turpināt šo darbu kandidē 22 miljonāri. No tiem bagātākie ir jau minētais Karbausks (aktīvi 24,3 miljonu eiro vērtībā), Darba partijas pārstāvis Antans Guoga (Antanas Guoga) (aktīvi 17,3 miljonu eiro vērtībā) un Lietuvas Zaļās partijas pārstāvis Remigijs Lapinsks (Remigijus Lapinskas).

Aizejošos deputātus gaida 540 likumprojekti

Atklājot aizejošā Seima sasaukuma pēdējo plenārsēžu sesiju, 10.septembrī, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) no LZZS paredzēja, priekšvēlēšanu kampaņas iespaidā darbs «nebūs ļoti ražīgs», tomēr prognozēja, ka likumdevēju galvenais darbs, valsts budžeta pieņemšana, tiks paveikts. Seima spīkers Viktors Pranckiets (Viktoras Pranckietis) aicināja savus kolēģus atlikušajā laikā nenest priekšvēlēšanu debates sēžu zālē. Darba tomēr ir daudz vairāk nekā minēja Skvernelis. Divu mēnešu darba kārtībā ir iekļauti 540 likumprojekti. Vēlētājiem būs, ko vērtēt, jo saskaņā ar Lietuvas Centrālās Vēlēšanu komisijas datiem 11.oktobra vēlēšanās uz vēl vienu termiņu deputāta amatā kandidēs 95% no pašreizējiem Seima locekļiem.

Oktobra otrajā svētdienā Lietuva ievēlēs jaunu parlamenta sastāvu ar 141 likumdevēju. No tiem 70 tiks ievēlēti no partiju sarakstiem, bet 71 – no viena deputāta vēlēšanu apgabaliem.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas