BNN PĒTA | Lietuvas valdību sašūpo Baltkrievijas lieluzņēmuma maksājums par dzelzceļu

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvas valdība līdztekus pandēmijai un bīstamam saspīlējumam uz robežas ar Baltkrieviju nācis klāt jauns un nopietns izaicinājums. Ingrīdas Šimonītes (Ingrida Šimonytė) vadītajā valdībā iespēju atkāpties no amata apsver gan ārlietu ministrs, gan satiksmes ministrs. Politiskās atbildības uzņemšanās saistīta par Baltkrievijas uzņēmuma Belaruskali maksājumu Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam kontekstā ar ASV sankcijām pret Baltkrieviju. Augsti nav arī Šimonītes Tēvzemes savienības–Lietuvas Kristīgo demokrātu reitingi.

Spēkā ir stājušās ASV sankcijas pret Baltkrievijas lieluzņēmumu, potašas ražotāju Belaruskali. Viļņā izcēlies skandāls pēc uzņēmuma avansa maksājuma Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam Lietuvos Geležinkeliai par pakalpojumiem, kas tiks sniegti pēc ierobežojošo pasākumu stāšanās spēkā.

Ceturtdien, 8.decembrī, Tēvzemes savienības–Lietuvas Kristīgo demokrātu līderis Gabielis Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) sacījis, ka viņam nav saprotams, kā Lietuvos Geležinkeliai varējis turpināt sniegt pakalpojumus, un paudis gatavību atkāpties no amata. Demisijas iespēju skandāla dēļ šonedēļ pieļāvuši arī citi valdības ministri, ieskaitot satiksmes ministru Mariu Skuodi (Marius Skuodis).

Kuram uzņemties atbildību par sekām?

Satiksmes ministrs dzelzceļa uzņēmuma lēmumu nepārtraukt līgumu ar Belaruskali, kas ir svarīgs naudas avots Baltkrievijā valdošajam režīmam, skaidrojis ar Lietuvos Geležinkeliai iespēju saskarties ar dārgu tiesvedību.

«Esmu pārliecināts, ka, ja mēs to darīsim, mēs saskarsimies ar potenciālām, ļoti dārgām tiesas prāvām, un tāpēc mēs šeit nevaram atļauties pieņemt ātrus, nepārdomātus un impulsīvus lēmumus,» norādījis Skuods.

Juristi skaidrojuši, ka Lietuvos Geležinkeliai vadība būs atbildīga par valsts dzelzceļa uzņēmuma līguma laušanu ar Belaruskali un par šī soļa iespējamām finansiālām sekām.

«Kā ministrs, es nevaru likt Lietuvos Geležinkeliai lauzt līgumu,» sacījis Skuods. «Uzņēmuma vadība ir atbildīga par savu lēmumu finansiālām sekām, iespējamiem zaudējumiem un prasībām tiesā».

Dzelzceļa uzņēmuma izpilddirektors Mants Bartuška (Mantas Bartuška) ceturtdien norādījis, ka par līguma laušanu ar Belaruskali Lietuvas uzņēmumam var draudēt naudassodi vairāku simtu miljonu eiro apmērā. Pēc viņa teiktā, vienpusēja līguma laušana ir iespējama tikai, ja lēmumu pieņemtu valsts, jo ASV sankcijas pret Baltkrievijas uzņēmumu, viņaprāt, nedod juridisku pamatu līguma laušanai vai citādai pakalpojumu apturēšanai no Lietuvos Geležinkeliai puses.

Lasiet arī: Līdz Baltkrievijas radītajai migrantu krīzei Latvijas iedzīvotāju attieksme pret imigrāciju mainījusies uz «mēreni pozitīvu»

Ārlietu ministrs gaida lēmumu par demisijas piedāvājumu

Landsberģis, kurš pazīstams kā ass Aleksandra Lukašenko vadītās Baltkrievijas kritizētājs, ceturtdien pavēstījis, ka gaida lēmumu no premjerministres Ingrīdas Šimonītes par savu nākotni valdībā.

«Šodien, patiesībā vakar vakarā, pateicu premjerministrei, ka esmu gatavs atkāpties no amata, un gaidu premjerministres lēmumu,» tā Lietuvas medijos citēts Landsberģa teiktais. «Es apzinos kaitējumu Lietuvas reputācijai,» tā sacījis Tēvzemes savienības–Lietuvas Kristīgo demokrātu priekšsēdētājs.

Lai arī Landsberģis jaunākais daļā sabiedrības ir augstu vērtēts par viņa – konservatīvās partijas skatījumā – «vērtībās balstītu ārpolitiku», citi viņam pārmet pārmērīgu kareivīgumu un agresivitāti starpvalstu attiecībās.

«Ja konservatīvie savās rokās iegūst varas grožus, tā ir ziņa, ka būs nepatikšanas, arī valstij. Mēs iegūstam tikai ienaidniekus, nevis draugus. Šī konservatīvo valdība pierāda šo patiesību,» sarunā ar ziņu portālu BNN vērtēja izdevniecības vadītājs Klaipēdā Gintars Toms (Gintaras Tomkus).

Klaipēdā atrodas Lietuvas lielākā preču osta, un ir aprēķināts, ka bez kravām no Baltkrievijas tās apgrozījums saruktu par vienu trešdaļu. Lietuvas parlamentā daļa likumdevēju, kuri vēl nesen aicināja rīkoties uzmanīgi valsts ekonomiskajās interesēs ar Baltkrieviju, nu ir kļuvuši par kaismīgiem ārlietu ministra un Tēvzemes savienības–Lietuvas Kristīgo demokrātu kritizētājiem, kā tas arī opozīcijas deputātiem piederas.

«Situācija, kādu redzam [ka turpinās Baltkrievijas minerālmēslu vešana pa Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma sliedēm uz Klaipēdas ostu], nozīmē konservatīvo deklarētās, vērtībās balstītās ārpolitikas bankrotu. Tas ir acīmredzami. Lietuva ir aicinājusi Eiropu un pasauli ieviest sankcijas pret Baltkrieviju, taču, kad tās ir stājušās spēkā, pati izvairās uzņemt ekonomisko sitienu. Maigi sakot, tas ir negodīgi,» sarunā ar BNN sacīja sociāldemokrātu deputāts Gintauts Palucks (Gintautas Paluckas).

Ministra ietekmi novērtē starptautiski

Starptautiskais tiešsaistes žurnāls Politico šonedēļ iekļāvis Landsberģi savā 28 visietekmīgāko eiropiešu sarakstā. Politiķis nosaukts par «pūķu kāvēju», jo uzņēmies «vadīt uzbrukumu Ķīnai». Vērtējums saistīts ar Landsberģa atbalstu Taivānas pārstāvniecības atvēršanai Viļņā, kas izsaukusi asu Ķīnas pretreakciju, jo Pekina savukārt cenšas nepieļaut Taivānas starptautisku atzīšanu.

Politikas vērotājiem kļūst interesanti

Kā vērtēja Mikolas Romera Universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas), tuvojoties gada nogalei, Lietuvā politiski notiek «visinteresantākās lietas».

«Līdz šim konservatīvie ir visai labi pārvarējuši krīzes, ko radījusi koronavīrusa pandēmija un robežpārkāpumu uzplūdi, taču pašreizējā situācija var kļūt nekontrolējama,» norādījis Dumbļausks.

Ja paraugāmies uz politisko spēku samēru vēlētāju acīs, tad pašlaik lielākais vēlētāju atbalsts sabiedriskās domas aptaujās ir Lietuvas Sociāldemokrātiskai partijai, kas strādā Seima opozīcijā. Otrajā vietā ierindojas valdošā Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti.

Kā liecina sabiedriskās domas pētījumu centra Vilmorus jaunākās aptaujas rezultāti, ja novembrī būtu notikušas Seima vēlēšanas, tad par sociāldemokrātiem būtu balsojuši 16,3% aptaujāto, bet par konservatīvajiem 11,5%. Vēl vērā ņemamu atbalstu – 10,5% balsu – būtu guvusi Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība, kas arī strādā Seima opozīcijā.

Attiecībā uz visaugstāk vērtētajām amatpersonām premjerministres Šimonītes kareivīgajam ārlietu ministram ir mazs respondentu atbalsts. Tas ir līdzīgi kā viņa slavenajam vectēvam – mūsdienu Lietuvas pirmajam līderim Vītautam Landsberģim (Vytautas Landsbergis).

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas