BNN PĒTA | Lietuvas vēlēšanu uzvarētāji metas sarunās par konservatīvo-liberāļu koalīciju

Ingrīda Šimonīte un Gabrieļs Landsberģis

Lins Linkevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvas Seima vēlēšanu uzvarētāji lieki laiku netērē. Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti (TS-LKD) jau pirmajās dienās pēc 25.oktobra vēlēšanām veido darbu un pamatnostādņu sarakstu, lai nākamajā Seimā taptu jauna konservatīvo-liberāļu valdība un koalīcija, ko veidotu trīs politiskās partijas.

Nesenajā cīņā par 141 likumdevēju vietu Lietuvas parlamentā uzvarēja TS–LKD, kurus Lietuvā bieži sauc vienkārši par «konservatīvajiem». Tie ieguva 50 mandātus, kas ir pa 19 vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Iespējas izveidot kopīgu valdību tā saskata ar liberāla virziena partijām Liberālā kustība un Brīvības partija, kuras nākamajā parlamenta sasaukumā izcīnījušas attiecīgi 13 un 11 deputātu vietas.

Sarunas nebūs vieglas

«Ir pāragri runāt par koalīcijas «strīda āboliem», taču domstarpības ir ierakstītas pašos partiju pamatos. Piemēram, ne tuvu ne visi konservatīvie atbalsta Brīvības partijas kreisos nosacījumus par viendzimuma partnerattiecībām un vieglo narkotiku legalizāciju,» sarunā ar ziņu portālu BNN vērtēja Mikola Romera Universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas).

Ingrīda Šimonīte, TS-LKD virzītā premjerministra amata kandidāte, sacījusi, ka viņa jau līdz ceturtdienai, 29.oktobrim, gaida priekšlikumus no abām liberālajām partijām. TS-LKD valde ir nosaukusi Šimonīti un Gabrieļu Landsberģi (Gabrielius Landsbergis) (abi attēlā) – partijas priekšsēdētāju un Lietuvas Atmodas laika līdera Vītauta Landsberģa (Vytautas Landsbergis) mazdēlu – kā politiskā spēka pārstāvjus koalīcijas sarunās.

Premjerministra kandidāte runā par sieviešu pienesumu politikai

Šonedēļ atbildot uz žurnālista vērtējumu, ka valdībā «pirmo vijoli spēlēs sievietes», jo Brīvības partiju vada Aušrine Armonaite (Aušrinė Armonaitė) un Liberālo kustību – Viktorija Čmilīte-Nīlsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen), konservatīvo premjerministra amata kandidāte sacīja tā: «Es domāju, ka tas, kas ir radījis šo situāciju, ir, ka sarunā, ko vada sieviete, jūt mazliet mazāk testosterona, vairāk ieklausīšanās un lielāku gribu atzīt pašiem savu varēšanu vai nevarēšanu. Tas noteikti katram vīrietim nav viegli atzīt, ka viņš kaut ko nezina vai ka ir pieļāvis kļūdu». Premjerministra amata kandidāte uzskata, ka Lietuvā patlaban netiek īstenots sieviešu potenciāls un ka problēmas rada fakts, ka par sievietes darītu darbu maksā zemāku atalgojumu.

Liberālā kustība ir līdz šim apstiprinājusi astoņas jomas, kuras tā vēlas iekļaut koalīcijas līgumā, bet Brīvības partija ir nosaukusi piecas. Viktorija Čmilīte-Nīlsena ir sacījusi, ka viņas partijai ir priekšlikumi nodokļu politikā, izglītībā, cilvēktiesībās, veselībā, vides jomā, enerģētikā, ārpolitikā, kultūrā un valsts pārvaldē. Liberālā kustība vēlas, lai pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un iedzīvotāja ienākuma nodoklis, kuru likmes tika paceltas 2008.gadā, tiktu samazināti līdz pirmskrīzes līmenim.

«Bet gan šī, gan Brīvības partija klusē par to, kur ņems naudu, lai pildītu valsts maku, ja būs mazākas PVN likmes. Brīnumu nepanāks arī augstāks piesārņojuma nodoklis, kas tiek piedāvāts,» vērtēja Dumbļausks.

Brīvības partija vēlas, lai valdība no 2021.gada ieviestu nulles procentu likmi uzņēmumu ienākuma nodoklim par reinvestētu peļņu, kā arī lai valdība neceltu iedzīvotāja ienākuma nodokli un samazinātu normatīvo bāzi uzņēmumiem. Partija kā vienu no tās galvenajām prioritātēm nosaukusi izglītību.

Brīvības partija arī vēlas, lai tās koalīcijas partneri apņemtos rīkot referendumu par dubultpilsonību, atļaut personu apliecinošos dokumentos lietot svešvalodu burtus, atļaut viendzimuma partnerattiecības un dekriminalizēt psihoaktīvo vielu glabāšanu personiskai lietošanai. Politiskais spēks prasa, lai divi pēdējie lēmumi tiktu pieņemti 100 dienu laikā.

Iespējama pašreizējās valdības politikas pārskatīšana

Nākamā Lietuvas valdība, ja to vadīs konservatīvie, varētu vēlēties pārskatīt pašreizējās valdības politiku, ko veidojusi kreisi populistiskā Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība (LZZS), tā netieši norādījusi Šimonīte. Starp pārskatāmiem lēmumiem tikuši minēti ar COVID-19 krīzi saistītie ekonomikas atveseļošanas tēriņi un jaunieviestie ierobežojumi Alkohola aprites likumā. «Bet nebūs nekādu revolūciju vienas nakts laikā», skaidrojusi Šimonīte, kura TS-LKD partijas sarakstā vēlēšanās ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu.

LZZS baidīja ar viendzimuma laulību atļaušanu

Pirms Seima vēlēšanu otrās kārtas, kas notika 25.oktobrī, LZZS brīdināja, ka, nākot pie varas konservatīvajiem, tiks ieviests taupības režīms un centriski labēja koalīcija atļaušot valstī viendzimuma laulības, prostitūciju un marihuānas lietošanu. Jautāta, vai tas notiks valdībā ar TS-LKD un divu liberālo partiju trio, Šimonīte izvairījusies no tiešām atbildēm, kaut arī iepriekš viņa ir izteikusies atbalstoši par viendzimuma kopdzīves likumu. Viņa sacījusi, ka oponenti izmantojuši izbiedēšanas taktiku, no kā konservatīvie savā priekšvēlēšanu kampaņā esot mēģinājuši izvairīties.

COVID-19 faktors

Viens no lielākajiem nākamās valdības izaicinājumiem būs cīņa ar jauno koronavīrusu, vērtēja Šimonīte, kurai žurnālisti aicinājuši vērtēt arī valdības darbu šajā jomā. «Es uzskatu, ka lielākā problēma ar to, kā valdība ir rīkojusies pandēmijas kontekstā ir tas, ka nav skaidrs, ar ko viņi apspriežas, kad pieņem lēmumus. Nav skaidrs, uz kādiem mērķiem vadība tiecas, nav skaidrs, kurā virzienā mēs ejam. Reizēm šie lēmumi ir pretrunīgi, un to pamatā ir apšaubāma loģika. (..) Es teiktu, ka galvenās lietas, kas netika paveiktas pagājušajā vasarā, kad tika pasludināta izšķiroša uzvara – un tā izrādījās liela kļūda –, bija tas, ka neuzkrājām administratīvos resursus, kas nepieciešami, lai vadītu šo cīņu,» viņa sacīja. Ingrīdas Šimonītes vārdiem Lietuvas Nacionālajā Sabiedrības veselības centrā pietrūkst darbinieku.

Viņa arī apšaubīja LZZS veidoto ekonomisko Nākotnes DNS plānu, kas tika izstrādāts, lai novērstu COVID-19 radītās ekonomiskās sekas. Plānā iecerēts līdz 2021.gada nogalei veikt 6,3 miljardus eiro lielas ilgtermiņa investīcijas. Aptuveni trešdaļa no šīs naudas – 2,2 miljardi eiro – ir paredzēti jaunām investīcijām, savukārt 4,1 miljards eiro paredzēts tam, lai paātrinātu to ieguldījumu veikšanu, kas bijuši plānoti jau iepriekš.

«Mēs vērtēsim šīs investīcijas [lai lemtu], vai tās var plānot nākamā gada budžetā, vai arī mums vispirms jāsagaida vienošanās par tā saucamo «Eiropas atjaunošanas fondu», lai redzētu, uz kādiem nosacījumiem un kāds finansējums īsti Lietuvai tiks piešķirts,» skaidroja TS–LKD premjerministra amata kandidāte.

ES Eiropas Komisijas priekšlikums attiecībā uz Eiropas atjaunošanas fondu paredz, ka Lietuva saņems 3,9 miljardus eiro lielas dotācijas un aizņemties varēs papildus 2,4 miljardus eiro.

Saistītie raksti

OECD Latvijas šī gada ekonomikas krituma prognozi samazina līdz 4,3%

Jūnijā publiskotajās prognozēs OECD lēsa, ka Latvijas ekonomika šogad saruks par 8,1%.

BNN nedēļas apkopojums: Algas pielikums. «Slēgtās» pašvaldības. Lietuvā varas maiņa

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā «Slēgtās» pašvaldības, Kriminālprocess, Mājās palikšana, Varas maiņa, Algas pielikums, Finansējums un Odziņa.

Nedēļa Lietuvā: Karantīna būs ilgāk, Šimonīte premjerministres amatā, prezidents «sijās» ministrus

Aizvadītajā nedēļā Lietuvā galvenie notikumi ziņās bija karantīnas režīma paildzināšana, Ingrīdas Šimonītes apstiprināšana valdības vadītājas amatā un 14 jauno deputātu došanās pašizolācijā.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

This site is protected by reCAPTCHA and the Google Privacy Policy and Terms of Service apply.

Ziņas

Jaunatklātie COVID-19 gadījumi Baltijā. Latvijā – 690, Lietuvā – 2 109, Igaunijā – 524

Latvijā pēdējā diennaktī konstatēti 690 jauni saslimšanas gadījumi ar koronavīrusu COVID-19, tādējādi kopš pavasara inficēto skaitam sasniedzot 18 377. Savukārt jaunākie publiskie dati par Igauniju liecina,...

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot tēriņus 10,758 miljardu eiro apmērā

Saeima trešdien, 2.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēmusi 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā. Par budžeta pieņemšanu nobalsoja...

ES budžets: Fon der Leiena mudina Ungāriju un Poliju tiesāties

ES dalībvalstīm joprojām nespējot vienoties par bloka daudzgadu budžeta un atjaunošanas fonda apstiprināšanu saistībā ar Ungārijai un Polijai nepieņemamu nosacījumu finansējuma piešķiršanā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicinājusi abas valstis vērsties tiesā, nevis bloķēt svarīgo dokumentu pieņemšanu.

Policija aiztur trīs nelegālās televīzijas izplatītājus

Valsts policijas (VP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa šā gada novembrī aizturēja trīs personu grupu, kas tiek turēta aizdomās par nelegālās televīzijas izplatīšanu. Izmeklēšanas laikā noskaidrots,...

COVID-19 ietekme uz kultūras nozari – kompensācijas, un kas varēs strādāt

Mērķtiecīgai cīņai ar COVID-19 pandēmijas izplatību Latvijā valdība lēmusi pagarināt ārkārtējo situāciju valstī līdz 2021.gada 11.janvārim un noteikt papildu drošības pasākumus, tostarp kultūrā. To...

Portugāle savā ES prezidentūrā koncentrēsies uz sociālo jomu

Portugāle, kura 2021.gada 1.janvārī pārņems prezidentūru ES Padomē no Vācijas, vēlas dot koncentrēties uz Eiropas sociālo modeli bloka dienaskārtībā saistībā ar atbalstu iedzīvotājiem krīzes laikā.

Pasaules diktātu latviešu valodā bez kļūdām šogad uzrakstījuši četri cilvēki

Izlabojot 2 457 pārbaudei pieņemtos darbus, kļuvis zināms, ka VI pasaules diktātu latviešu valodā, kas 2020.gada 7.novembrī plkst. 12.15 vienlaikus Latvijā un pasaulē norisinājās...

Epidemiologu aprēķini: Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju, varētu apturēt COVID-19 izplatīšanos

Pēc epidemiologu aprēķiniem, vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt COVID-19 izplatīšanos, lai gan ideālā variantā būtu, ja visi Latvijas iedzīvotāji izvēlētos vakcinēties pret COVID-19 vīrusu.

Rīgā oficiāli sākas A.Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments

Otrdien, 1.decembrī, oficiāli sācies A.Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments, kas turpināsies līdz nākamā gada 1.aprīlim, vēsta Rīgas domes Satiksmes departaments. Eksperimenta mērķis ir veikt satiksmes...
Do NOT follow this link or you will be banned from the site!