BNN PĒTA | Lietuviešu viesstrādnieki atgriežas vēl nebijušā skaitā. Kādēļ tieši pandēmijas laikā?

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuva, kas ir slavena ar lielu emigrantu skaitu uz britu salām un Skandināviju, pēdējos gados piedzīvojusi līdz šim lielāko izceļojušo atgriešanās vilni. Kādi bijuši iemesli, lai atgrieztos tieši šajā laikā gados, to skaidroja paši reemigranti, ekonomists un pašvaldību apvienības pārstāvis, tikmēr statistiķi atgādina, ka lejupslīdošo demogrāfijas līkni vēl nav izdevies pavērst pozitīvā virzienā.

Palangas kūrotpilsētā, kas atrodas pie Baltijas jūras, pamanāma personība ir Sandra Kakhiani (Sandra Kakhiani). Viņa vada pilsētā iecienītu krodziņu, kas atrodas pilsētas galvenajā promenādē. Pastrādājusi dažādos darbos Londonā, viņa atgriezās Lietuvā pirms pāris gadiem un līdz šim nav nožēlojusi savu izvēli atstāt aiz muguras metropoli ar tās dzīves ritmu.

«Mans lēmums atgriezties un atvest līdzi arī savu ģimeni bija labākais manā mūžā,» Sandra sacīja intervijā BNN. «Daži mūsu lietuviešu draugi, kuri arī dzīvoja Londonā, ir gājuši mūsu pēdās – viņi atgriezās un apmetās šeit Palangā, kur viņi vada veiksmīgus uzņēmumus.»

Otro gadu pēc kārtas Lietuva piedzīvo kaut ko ilgi neredzētu: reemigrantu skaits pārsniedz to cilvēku skaitu, kuri izbrauc no valsts labākas dzīves meklējumos.

«Jāpiekrīt, ka statistika ir optimistiska,» vērtēja biedrības Eksemigrantai vadītājs Dovids Petrošus (Dovydas Petrošius). «Ne tikai pandēmija, bet arī taustāmi augstāka dzīves kvalitāte šeit un jaunas iespējas, ko sniedz Lietuva, ir pamudinājušas daudzus kravāt mantas un doties atpakaļ».

Iepriekš, salīdzināja Petrošus, algu atšķirības Lietuvā un Skandināvijā bija krasākas, taču pašlaik aglu robežšķirtne ir mazāka. «Tādā apmērā, ka daudzi vairs neuzskata izbraukšanu no Lietuvas par prātīgu izvēli,» sacīja atpakaļ atbraukušo biedrības vadītājs.

Labas ziņas ekonomista skatījumā

Ekononomists Aleksandrs Izgorodins (Aleksandras Izgorodinas) no sabiedrisko attiecību aģentūras Brandonomika viesstrādnieku pastiprināto atgriešanos dzimtenē sauc par vienu no labākajām ziņām, kādas ir piedzīvotas kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.

«Spriežot pēc Statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē pieejamās statistikas, Viļņas rajons veido vairāk nekā 40% no valsts iekšzemes kopprodukta. Citu reģionu pienesums iekšzemes kopproduktam ir krietni mazāks. Tāpēc, kad redzam, ka reģionos noenkurojas bijušie viesstrādnieki, rada šeit darba vietas un piedāvā darbu citiem, viņi arī ļoti lielā mērā veic to, kas valstij līdz šim nav izdebvies — iedvest dzīvību provincē,» secināja ekonomists

Lietuvas Statistikas pārvalde aprēķinājusi, ka 2020.gadā valstī atgriezās vairāk nekā 20 000 lietuviešu, 2021.gada pirmajā pusē šis skaits bija ap 11 000. Reemigrantiem ir raksturīgi, ka viņi ne tikai dod priekšroku lauku videi, bet, apmetušies tur, rāda apskaužami lielu uzņēmēju garu.

«Mēs tiešām redzam vairāk izceļojušo, kuri atgriežas un sāk savu uzņēmējdarbību lauku reģionos. Daži no viņiem apmetas vecāku tukšajās lauku sētās, tā uzņemoties rūpes par tām un turot ciematus dzīvus,» norādīja Lietuvas Pašvaldību asociācijas vadītājs Rolands Bružs (Rolandas Bružas).

Asociācijas galva nosauca arī citus iemeslus, kas mudina atbraucējus apmesties reģionos.

«Lielajās pilsētās ir ļoti liela konkurence. Lieki teikt, ka tajās būt pamanāmam ar savu ideju ir daudz grūtāk. Reģioni piedāvā vairāk biznesa nišu, un pieprasījums pēc konkrētiem pakalpojumiem tajās ir lielāks,» tā Bružs.

Kā likums, daudzi mājās pārbraukušie ir gados jauni, ar vērā ņemamu darba pieredzi un spēju virzīt projektus.

«No turienes arī viņu apņēmība uzsākt savus biznesa projektus. Viņi parasti ir ļoti labi projektu vadīšanā un noteikti labi izprot, kā aizpildīt nepieciešamās veidlapas,» paša novērotajā dalījās pašvaldību pārstāvis.

Jauna ideja pilsētā un uzkrājumi no Īrijas

Pēc atgriešanās Palangā 2017.gadā Sandra ar aizrautību pievienojās vecāku lēmumam pārveidot kafejnīcu, ko ģimene bija vadījusi gadiem ilgi, par krodziņu, kas kūrortpilsētā tobrīd bija jaunums.

«Biju ļoti labi iepazinusi Londonas krodziņus kā uzņēmējdarbības veidu, taču maniem vecākiem bija jāapmeklē Īrija, ASV un Londona, lai to izprastu,» atceras reemigrante Sandra.

Dzimtenē Lietuvā atgriezusies arī Jurgita, kura pēc daudziem Īrijā pavadītiem gadiem atrada savu laimi Lietuvas ziemeļu pilsētā Šauļos. «Mums ārkārtīgi pietrūka mājas, un ilgas tikai auga augumā. Sākām domāt par bērniņu, un zinājām, ka viņam ir jānāk pasaulē Lietuvā,» Jurgita sacīja ziņu portālam Delfi.lt.

Skaistumkopšanas salons, ko viņa atvēra Šauļos, sācis darboties veiksmīgi jau drīz pēc atvēršanas – ģimene bija Īrijā iekrājusi pietiekami, lai iztiktu bez bankas kredīta.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību, daudzas Lietuvas pašvaldības piedāvā finansiālu atbalstu jauniem uzņēmējiem reģionos. Arī ekonomists Izgorodins vērtē, ka ekonomiskie iemesli un algu līmeņa tuvināšanās Rietumeiropas līmenim ir svarīgi iemesli, lai atgrieztos valstī.

Lietuvas Pašvaldību asociācijas vadītājs Rolands Bružs savukārt uzskata, ka ir būtiska arī virkne citu iemeslu. Proti, darbavietu digitalizācija, iespējas strādāt no mājām un arvien pieaugošais ES atbalsts reģioniem uzņēmējdarbības iniciatīvu veicināšanā.

Demogrāfiskā aina joprojām rāda iedzīvotāju skaita kritumu

Lietuvas kopējā demogrāfiskā aina tomēr ir padrūma. Iedzīvotāju skaits valstī 2021.gada pirmajā pusē samazinājās par aptuveni 12 000, kam iemesls bijis nepietiekams jaundzimušo skaits, lai kompensētu pandēmijas laikā mirušos.

Lietuvas Statistikas pārvaldes direktora vietniece Inga Masjulaite-Šukeviča (Inga Masiulaitytė-Šukevič) norādījusi, ka valsts demogrāfiskos rādītājus vairāk ietekmējusi koronavīrusa pandēmija, nevis sociālekomiskie apstākļi. «Pusgada laikā nomira aptuveni 24 000 cilvēku. Iedzīvotāju skaits dzimstības-mirstības attiecības dēļ samazinājās par 12 000. Jaundzimušo skaits gada pirmajā pusē saruka līdz 11 000, kas ir par 16% mazāks skaits nekā attiecīgajā periodā 2019.gadā, pirms pandēmijas. Mirušo skaits savukārt audzis par 17%. Nedrošības sajūta un neskaidrība lielā mērā ietekmēja cilvēku plānus par ģimenes veidošanu un bērnu radīšanu,» situāciju ieskicēja Masjulaite-Šukeviča. «Mirstības pieaugums ietekmēs arī paredzamo dzīves ilgumu un veselīga mūža paredzamo ilgumu.»

Kopš 1990.gada, kā liecina oficiālā statistika, Lietuvas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 898 tūkstošiem. No tiem 679 tūkstoši iedzīvotāju ir izceļojuši, bet pārējo vairāk nekā 200 tūkstošu izdzišana ir saistīta ar negatīvu dzimstības-mirstības attiecību.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas