BNN PĒTA | OECD vadītājs brīdina Lietuvu no straujas augošā valsts parāda samazināšanas

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Apspriedē ar Lietuvas augstākajām amatpersonām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Ángel Gurría) ieteicis Lietuvai nepieņemt straujus lēmumus ar mērķi samazināt valsts ārējo parādu, kas aug satraucošā apmērā.

Vispirms cīnīties ar COVID-19

«Valstij ir jābūt parāda samazināšanas ilgtermiņa stratēģijai, taču to var īstenot tikai tad, kad ekonomika sāks atgūties no koronavīrusa ietekmes. (..) Publiskā sektora parāds aug saistībā ar visiem pasākumiem, ko īsteno, lai risinātu sabiedrības veselības krīzi,» tā OECD dalībvalsts Lietuvas finanšu situāciju un perspektīvas vērtējis Gurija. «Tas attiecas uz visu pārējo pasauli, ne tikai uz Lietuvu,» organizācijas ģenerālsekretārs sacījis pirmdien, 23.novembrī, iepazīstinot valsts augstākās amatpersonas ar OECD jaunāko Lietuvas ekonomikas pētījumu.

Lietuva pievienojās OECD, ko presē dēvē arī par «bagāto valstu klubu», 2018.gada vasarā, kļūstot par organizācijas 36. dalībvalsti.

Gurija minētajā tikšanās reizē, kas notika attālinātā video režīmā, mudināja Lietuvu «pielikt visus spēkus, lai cīnītos» ar COVID-19 pandēmiju, kā arī lietot visus resursus, kādi valstij ir un uz kuriem tā var paļauties. «2021.gads būs gads, kad mēs cīnīsimies ar vīrusu. Panāciet, lai vismaz fiskālā ziņā jums būtu visi vajadzīgie ieroči,» rosināja meksikāņu ekonomists.

Parāds satrauc jauniecelto premjerministri

Šonedēļ bijusī Lietuvas finanšu ministre un 2019.gada prezidenta amata kandidāte Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) saņēma prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) apstiprinājumu, lai kļūtu par nākamo Lietuvas premjerministri. Valsts finansēs pieredzējusī politiķe novembrī ir vairākkārt sacījusi, ka augošais valsts parāds jau pašlaik ir kļuvis par problēmu.

«Ja netiks darīts nekas, parāda līmenis drīz pārsniegs 60% no iekšzemes kopprodukta, tādēļ ievirzīt to atpakaļ ilgtspējīgās sliedēs nebūs vienkārši. Šogad būtiski augs valsts parādsaistības un turpinās augt nākamajā gadā,» tā Šimonīte sacījusi uzrunā Lietuvas parlamentam.

Saskaņā ar viņas teikto laika posmā no 2020. līdz 2021.gadam parāda līmenis augs – lai arī ekonomiskie zaudējumi būs būtiski mazāki – tādā pašā apmērā, kā tas pieauga finanšu krīzes laikā, kad ekonomika saruka par nepilniem 20%. 2019.gada nogalē Lietuvas valsts parād apmēr atbilda 35,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču jaunā koronavīrusa krīzes ietekmē šī gada beigās, kā aplēsts, tas tuvosies 48% no IKP, un gaidāms, ka 2021.gadā tas pārsniegs 50% no IKP slieksni.

ES fiskālās disciplīnas jeb Māstrihtas kritēriji paredz, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP. Šeit jāatgādina, 2008.gada nogalē Lietuvas valsts parāds bija pielīdzināms 14,6% no IKP, taču divu nākamo gadu laikā tas tika vairāk nekā divkāršots, sasniedzot 36,3%.

Aizejošās valdības finanšu ministrs Viļus Šapoka (Vilius Šapoka) ir atzinis, ka Lietuvai ir jāsamazina tās valsts parāds līdz līmenim, kas atbilstu 40% no IKP.

OECE ekonomisti prognozējuši, ka 2020.gadā Lietuvas ekonomika būs piedzīvojusi lejupslīdi divu procentu apmērā un 2021.gadā piedzīvos izaugsmi 2,7% apmērā.

Ieteicams ogļskābās gāzes nodoklis

COVID-19 pandēmijas izraisītā recesija Lietuvā līdz šim bijusi salīdzinoši maza. Daļēji tas tādēļ, ka valdība īstenoja dārgu atbalsta programmu – nepilnu 10% no IKP apmērā –, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus, pētījumā secinājusi OECD.

Organizācijas ģenerālsekretārs arī aicinājis Lietuvu samazināt fosilās degvielas subsīdijas un ieviest oglekļa dioksīda (CO2) izmešu nodokli, lai padarītu tautsaimniecību videi draudzīgāku. «Šo politiku vajadzīgs padarīt stingrāku, samazināt subsīdijas fosilai degvielai …,» tā Gurija.

OECD ģenerālsekretārs ir negatīvi vērtējis valstis, kuras ir apņēmušās samazināt CO2 izmešus un pieņēmušas Parīzes Klimata nolīgumu, taču pēcāk nav ieviesušas CO2 izmešu nodokli. Pēc Gurijas domām, šāds nodoklis ir nepieciešams, lai manītu sabiedrības attieksmi: «Mums ir nepieciešama liela, pamatīga oglekļa sadārdzināšana. Tas nozīmē CO2 nodokli. Kādēļ? Tādēļ, ka, ja izmeši Tev izmaksā dārgāk, tu mēģināsi izvairīties no izmešu radīšanas».

Lietuvas subsīdijas fosiliem energoresursiem ir vienas no augstākajām 36 OECD valstu vidū, tā secināts pētījumā. Valstij ir jāsamazina izmeši transporta jomā, kas ir lielākais izmešu avots ar 28% īpatsvaru no kopējā apjoma valstī, norādījusi OECD.

Daudz valsts uzņēmumu, izglītības reformai neviennozīmīgi rezultāti

OECD tās pētījumā par Lietuvu arī vērsusi uzmanību uz faktu, ka lielākajā Baltijas valstī joprojām ir daudz valstij piederošu uzņēmumu un to pārvaldība saglabājas vāja. Organizācijas pārstāvju ieskatā, tas bremzē valsts ekonomisko attīstību.

Izglītības jomā organizācija mudinājusi valdību uz nepopulāriem lēmumiem, proti, apvienot mazās skolas un mudināt universitātes specializēties, lai uzlabotu izglītības kvalitāti. Saskaņā ar OECD pētījumu būtiski atšķiras izglītības kvalitāte atkarībā no tā, vai skola atrodas ciematā, vai pilsētā, taču pašvaldības ir iestājušās pret skolu tīkla reorganizāciju. Augstākās izglītības jomā mēģinājums konsolidēt augstskolu tīklu nav izdevies, vērtējusi OECD

Lietuviešu ekonomists – līdzīgās domās

Lūgts sniegt vērtējumu par Gurijas pausto un OECD secināto, bankas Luminor Lietuva Bank vecākais ekonomists Žigimants Maurics (Žygimantas Mauricas) sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja, ka viņš lielākoties piekrīt organizācijas secinājumiem un ieteikumiem.

«Es piekrītu, ka nākamajam gadam nevajadzētu būt «jostas savilkšanas» gadam, taču es arī vēršu uzmanību uz ES apstiprināto ekonomikas atjaunošanas fondu un Lietuvas pašas atbalsta pasākumu plānu, kura ietvaros ekonomikā tiks iepludināti resursi. Jāteic, ka tas rada arī neefektivitātes un korupcijas riskus, turklāt šādi ieguldījumi var izjaukt tirgu savstarpējo līdzsvaru un ilgtermiņā dot mazu pienesumu,» akcentēja Lietuvā augstu vērtētais ekonomists Žigimants Maurics.

Lietuvā šobrīd tiek īstenots ekonomikas atbalsta pasākumu kopums jeb valsts Nākotnes ekonomikas DNS plāns ar 6,3 miljardu eiro lieliem ieguldījumiem. Milzīgā ekonomikas atbalsta programma tiek īstenota no 2020.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 31.decembrim.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas