BNN pēta | Vai Lietuvas ekonomika, subsīdiju lutināta, ir atguvusies no COVID-19 pirmās vētras?

Klaipēdas osta 2020.gada vasarā

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvas galvenie makroekonomiskie rādītāji, ko valsts statistikas pārvalde publicēja augusta beigās, liecina par spēju svārstīgu laiku Lietuvas tautsaimniecībā, taču ceļš uz augšu ir skaidri redzams un spēj pārmākt bažas par, kā izskatās, neizbēgamu COVID-19 otro vilni un ekonomisku satricinājumu, ko tas radīs.

Visi ir sagatavojušies

«Lai arī kur pandēmija mūs neaizvestu, tās otrā viņa ietekme būs nesalīdzināmi mazāka un labāk noregulējama nekā iepriekš piedzīvotā,» ziņu portālam BNN sacīja Luminor bankas Lietuvas atzara vecākais ekonomists Žigimants Maurics (Žygimantas Mauricas). Analītiķis vērsa uzmanību uz Bulgārijas un Izraēlas piedzīvoto. Šajās valstīs šovasar jaunā koronavīrusa izplatība bija lielāka nekā pavasarī, tomēr abas nācijas un to ekonomika parādīja apskaužamu noturību un gatavību šim satricinājumam. «Runājot par šīm divām ekonomikām, to ekonomiskā veselība COVID-19 otrajā vilnī pasliktinājās vien mazā apmērā,» novērojis Maurics.

Infekcijas izplatība mazāka, nekā domāts

Lietuva joprojām atlabst sekām, ko atstāja lipīgā slimība un ilgstoša, valsts mēroga karantīna, tomēr valsts gatavojas COVID-19 gadījumu skaita pieaugumam, rēķinoties, ka tā augstākais punkts varētu būt gada aukstajā, parastajā elpceļu slimību izplatības laikā. Attiecīgi arī jaunā koronavīrusa otrais vilnis var padziļināt līdzšinējo ekonomisko ietekmi. 2020.gada otrajā ceturksnī, ja salīdzina ar attiecīgo periodu pērn Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) saruka par 3,7%, kas bija mazāka lejupslīde nekā tika oficiāli prognozēts. Valsts ceturkšņa IKP bija 11,5 miljardi eiro esošajās cenās, un, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas bija sarucis par 5,1%, augustā pavēstīja Lietuvas statistikas pārvalde. «Otrā ceturkšņa lejupslīde galvenokārt bija saistīta ar pakalpojumiem. Otrā lielākā ietekme bija uz ražošanu un trešā – uz būvniecību,» skaidroja iestādes vadītāja Jūrate Petrauskiene (Jūratė Petrauskienė). COVID-19 radītās ekonomiskās grūtības tomēr nebija ne tuvu tik smagas, kā 2008.-2009.gada finanšu krīzes laikā. «Ja analizējam un salīdzinām 2009.gada krīzi ar šā gada krīzi, tad redzam, ka 2009.gada krīze bija daudz dziļāka, jo IKP saruka par 12,7%. Šobrīd mēs redzam ceturkšņa lejupslīdi 5,1% apmērā,» sacīja Petrauskiene.

Ekonomiski dzīvotspējīga vasara

Vasaras mēnešos rūpnieciskā ražošana Lietuvā bija jaudīga. Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, farmācijas pamata preču un farmācijas preparātu ražošanā tika novērota 42,3% izaugsme, ādas un ar ādu saistīto preču ražošanā – 38,3% izaugsme un motorizēto transportlīdzekļu un piekabju ražošanā – 31,9% izaugsme.

Eksporta apjoms – nedaudz zemāks

Attiecībā uz eksportu visas trīs Baltijas valstis gada pirmajā pusē piedzīvoja eksporta apjoma kritumu, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas publicēti augusta vidū. 2020.gada pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, Lietuvai eksports saruka par astoņiem procentiem, Igaunijai – par deviņiem procentiem, un Latvijai par četriem procentiem.

Vasarā auguši ienākumi

Vasarā lietuviešu ekonomiskais noskaņojums bijis gana gaišs, tā secinājis Lietuvas valsts sociālās apdrošināšanas fonds SODRA. Jūlijā valstī darba attiecības uzsāka par aptuveni 14 000 vairāk cilvēku, nekā piedzīvoja atlaišanu – šie dati tiek vērtēti kā zīme, ka cilvēki atgriežas darba tirgū. Ir būtiski, ka, lai arī Lietuvas strādājošiem ienākumu kāpums trīs karantīnas mēnešos pavasarī apstājās, taču jūnijā tas sasniedza līmeni, kāds bija 2020.gada sākumā, pavēstīja SODRA.

«COVID-19 ietekme karantīnas mēnešos nobremzēja cilvēku nodarbinātības ienākumu kāpumu, taču jūnijā ienākumu kāpums bija tikpat straujš kā gada sākumā,» SODRA paziņojumā presei norādīja iestādes statistikas un analīzes daļas pārstāve Kristīna Žitikīte (Kristina Žitikytė). Jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, darbaspēka vidējie ienākumi pieauga par 11,4%.

Pandēmijas subsīdiju faktors

SODRA analītiķe norādīja uz valsts subsīdijām kā faktoru, kura mērķis bija mazināt COVID-19 radītās saimnieciskās dīkstāves sekas, un uzsvēra, ka minēto, novēroto ienākumu kāpumu nevar saukt par ilgtspējīgu subsīdiju ietekmes dēļ. Karantīnas periodā, kas ilga no 16.marta līdz 17.jūnijam, Lietuvā strādājošo skaits saruka par nepilniem 25 000. Lai palīdzētu uzņēmumiem atgūties no krīzes Lietuvas valdība ir sagatavojusi finanšu atbalsta programmu divu miljardu eiro apmērā. Papildu grūdiens aizdevumu veidā šajā jomā gaidāms no Eiropas Komisijas, kas šonedēļ Lietuvai piedāvāja 602 miljonus eiro, kas aizņēmumu veidā būtu pieejami uzņēmumiem, lai smagāk skartie spētu saglabāt darbavietas.

Sevišķi smagi gājis viesnīcu nozarei

Lietuvas viesmīlības sektors bija viena no COVID-19 vissmagāk skartajām jomām. 2020.gada otrajā ceturksnī valstī naktsmītnes uzņēma 308 200 viesus, kas ir par 71,9% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Ārvalstu tūristu skaits bija aptuveni 47 400, bet, pretnostatīts 2019.gada otrajam ceturksnim, tas sarucis par teju neticamiem 91,3%. Naktsmītnēs lietuviešu bijis aptuveni 260 000, kas liecina par viesu kritumu 52,9% apmērā. Interesanti, ka no ārvalstniekiem lielākais īpatsvars bijis viesiem no Ukrainas, kuri Lietuvas naktsmītnēs veidojuši 27,5% no ārvalstu tūristiem.

Viesnīcas gatavojas jaunām grūtībām

Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas priekšsēdētāja Evalda Šiškauskiene (Evalda Šiškauskienė) sarunā ar ziņu portālu BNN norādīja, ka jūtamākais viesu skaita kritums bijis valsts lielajās pilsētās. «Izveidojās skaidrs dalījums: kūrortpilsētas un lielās pilsētas. Lai pārlaistu krīzi, vairākas četru un piecu zvaigžņu viesnīcas Viļņā, Kauņā un Klaipēdā ievērojami samazināja cenas, tādēļ visvairāk cieta divu un trīs zvaigžņu viesnīcas,» uzsvēra Šiškauskiene. Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas galva atzina, ka, atgriežoties ziņām par COVID-19, viņa rudeni gaida ar bažām. «Tikai tāpēc, ka mūsu viesnīcā vairums viesu ir latvieši un mūsu pašu lietuvieši,» tā Evalda Šiškauskiene.

Vai sliktākais aiz muguras?

Iepriekš minētais ekonomists Žigimants Maurics uz BNN noslēdzošo jautājumu atbild ar pārliecību: «Mūsu nacionālā veselības aprūpes sistēma ir acīmredzami sagatavojusies, lai jaunu pandēmijas izvirdumu uzņemtu daudz labāk, un sabiedrība nekrīt panikā, bet ir gatava tikt tam pāri.»

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas