BNN PĒTA | Vai Lietuvas parlamenta vēlēšanās gaidāms vadošo partiju fotofinišs?

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvas lielākajai opozīcijas partijai, tā sauktajiem «konservatīvajiem, reitingi rāda sarūkošu vēlētāju atbalstu, kamēr lielākā koalīcijas partija, Zemnieku un zaļo savienība (ZZS), ir spējusi vairot savu popularitāti. BNN aptaujātie politikas vērotāji paredz, ka tuvākie divi mēneši līdz oktobra Seima vēlēšanām vēl var mainīt spēku samēru. Kādēļ?

Jaunākā sabiedriskās domas aptauja, ko jūnijā veica socioloģijas un tirgus pētījumu uzņēmums Baltijos tyrimai, apstiprināja konservatīvo jeb Tēvzemes savienības-Lietuvas Kristīgo demokrātu (TS-LKD) sarūkošas popularitātes tendenci. 2020.gada pirmajā pusē partija nav spējusi noturēt savu pārsvaru pār valdošo ZZS. Kopš iepriekšējās vēlētāju aptaujas atstarpe starp abām partijām ir kļuvusi platāka, un tieši labējā spārna TS-LKD tā nu šķiet grūti pārvarama. Reitingā ZZS ir pārliecinoši pirmajā vietā ar 16,8% lielu vēlētāju atbalstu, kas tai ir ievērojami audzis, ja salīdzina ar 11% lielu atbalstu februārī.

Cik strauja lejupslīde konservatīvajiem?

TS-LKD pēdējos četros mēnešos ir zaudējusi 4,2% vēlētāju atbalsta, un jūnijā par konservatīvi noskaņo partiju bija gatavi balsot 13,6% aptaujāto vēlētāju. Tikmēr sabiedrības atbalstu spējusi vairot šobrīd opozīcijā strādājošā Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija (LSDP), kas kopš februāra panākusi reitinga kāpumu 1,3% apmērā un jūnijā ierindojusies trešajā vietā ar 12,7% lielu atbalstu. Interesanti, ka Liberālā kustība, ko kopš 2016.gada turpina vajāt kukuļošanas un ietekmes tirgošanas skandāls, ir saglabājusi 6,6% lielu respondentu atbalstu. Tas gan ir zemāks par 8,5% reitingu februārī.

Būtiski, ka 25,2% jeb ceturtā daļa aptaujāto vēl nav izlēmuši, par ko balsot oktobrī gaidāmās Seima vēlēšanās un vai vispār doties balsot.

«ZZS popularitātes kāpumu noteikti ir radījis adekvāts valdības darbs cīņā pret COVID-19 pandēmiju. Lietuva ar to tika galā salīdzinoši labi, un partijas līderi visu pandēmijas laiku bija labi redzami sabiedrībā, kā arī izvairījās no lielām kļūdām. Cīnoties ar krīzes sekām ZZS vadītā valdība ekonomikā iepludināja miljoniem eiro — vairums uzņēmumu ir saņēmuši būtisku finansiālu atbalstu, savukārt dažām sabiedrības grupām, kā, piemēram, pensionāriem ir pabalsti solīti septembrī. Tas ir brīdi pirms 11.oktobra parlamenta vēlēšanām,» tā sarunā ar BNN zemnieku-zaļo veikumu, plānus un izredzes vēlēšanās komentēja Viļņas Universitātes salīdzinošās politikas asociētais profesors Ļutauts Gudžinsks (Liutauras Gudžinskas).

Viņš uzskata, ka šī vairākuma partija ir ļoti ieinteresēta, lai COVID-19 temats saglabātos aktuāls, jo tas nodrošina neierobežotu preses uzmanību, un atstāj lielākos sāncenšus, opozīcijas TS-LKD, politiskās dzīves malā.

Vērtējot, ka interpretēt reitingus ir sarežģīti, Gudžinsks tomēr norādīja, ka, ņemot vērtā TS-LKD konsekvento popularitātes kritumu, partijas stratēģiem ir nopietns iemesls pārdomām — kas saziņā ar sabiedrību nav izdevies?

«Kamēr sociāldemokrāti ir krīzes laikā ir izvēlējušies pret izturēties pret ZZS vairāk vai mazāk draudzīgi, konservatīvie kopš krīzes sākuma ir viņus pie katras iespējas kritizējuši. Izskatās, ka šī taktika ir radījusi rikošetu — acīmredzot, daudzi cilvēki domā, ka ZZS un premjerministrs [Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) — L.J.] ir strādājis diezgan labi un, kas ir svarīgi, opozīcijai vismaz pagaidām nav īsti, ko piedāvāt,» vērtēja politologs.

Galvassāpes TS-LKD vadībai

Interesanti, ka partijas stingrā kursa ieturētājiem, kuri sludina tradicionāli konservatīvas, kristīgas un ģimenes vērtības, jūlija sākumā ļoti labi veicās TS-LKD iekšējās vēlēšanās par vietu vēlēšanu sarakstā.

«Piemēram, Laurins Kaščiūns (Laurynas Kasčiūnas), kurš savulaik ir runājis pret Lietuvas dalību ES, ierindojās trešajā vietā, uzreiz ari TS-LKD priekšsēdētāja Gabrielius Landsberģa [Gabrielius Landsbergis] un TS-LKD kandidātes 2019.gad prezidenta vēlēšanās Ingrīdas Šimonītes [(Ingrida Šimonytė) abiem augstākās pozīcijas tika piešķirtas ārpus kārtas — L.J.). Partijas stingri konservatīvais spārns vienmēr bijis spēks, ar ko jārēķinās, bet šobrīd tas ir īpaši redzams. Daudzi liberālāk noskaņoti konservatīvie tikām var nopietni pārdomāt savu dalību partijā, ja tā nosvērsies vairāk pa labi,» vērtēja Gudžinsks.

Raugoties uz ZZS, spēcīgs grūdiens popularitātes kāpumam ir tas, ka partijas vēlēšanu sarakstā vadošo pozīciju ieguvis premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis).

«Atšķirtībā no daudziem citiem es nebaidos atzīt, ka kļūdījos, kad pirms pāris gadiem prognozēju, ka ZZS un Skverneļa ceļi šķirsies. Šķiet, ka Skvernelis ir spējis izveidot ilgtspējīgu saikni ar Zemnieku un zaļo savienību, kas noteikti uzlabo partijas pozīcijas. Tas, ka amatā esošam premjerministram reitings pārsniedz prezidenta reitingu, kā to redzam šobrīd, ir nebijis gadījums,» uzsvēra Viļņas Universitātes asociētais profesors Ļutauts Gudžinsks.

COVID-19 nav skāris zemiekus-zaļos

Mažvids Jastramsks (Mažvydas Jastramskis), politologs no Viļņas Universitātes, savukārt vērtēja, ka pirmās sabiedriskās domas aptaujas kopš pandēmijas ir skaidri parādījušas, ka valdošā partija no krīzes ir atguvusies neapskādēta.

«ZZS atgūšanās ir ļoti jūtama. Runājot par opozīciju — TS-LKD vai Liberālo kustību — viņu atbalsta reitingi pamazām sarūk. Ir grūti pateikt, cik paliekošas būs šīs tendences, jo laika posmā, kas atlicis līdz vēlēšanu dienai, var būt daudz notikumu,» politologs aicināja nesteigties ar prognozēm.

Tikmēr Aiņus Lašs (Ainius Lašas), Kauņas Tehnoloģiju Universitātes humanitāro zinātņu dekāns, vēlējās uzsvērt Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) atbalsta kritumu. Bijušais bankas ekonomists pašlaik atskatās uz pirmo gadu prezidenta amatā. Lašs uzsvēra arī Landsberģa un Šimonītes popularitātes lejupslīdi. «Nausēdas atbalsta kritiens no 83 uz 68% ir saistīts ar viņa nosacīti mazo redzamību sabiedrībā COVID-19 krīzes laikā,» tā Kauņas Tehnoloģiju Universitātes dekāns.

Lašs norādīja, ka sabiedrības remdenais atbalsts prezidentam ir saistīts ar viņa attieksmi pret ZZS visu COVID-19 krīzes laiku. «Prezidents tiešām labi saprotas ar ZZS, abām pusēm ir kopīgs redzējums par labklājības valsti un pamatprincipiem, ka to sasniegt,» pārliecināts ir Lašs.

«Nepopulārajiem» jārīkojas strauji

Runājot par parlamenta vēlēšanām, Lašs vērtē, ka TS-LKD vadībai būtu jārīkojas, cik vien strauji iespējams, lai atrastu veidu, kā uzlabot partijas popularitāti vēlētāju acīs. «Viņu krītošais reitings noteikti ietekmē partiju un tās atbalsta apmēru. Nemainot reitingu trajektoriju, viņiem priekšā ir grūti laiku, tomēr esošajā situācijā viņu iespējas kā opozīcijas partijai ir diezgan ierobežotas, un lēmumi nebūs vienkārši,» TS-LKD manevra iespējas un to nepieciešamību ieskicē Kauņas Tehnoloģiju Universitātes humanitāro zinātņu dekāns.

Pēdējais savu viedokli izteica lietuviešu politikas vērotājs Bernars Ivanovs (Bernaras Ivanovas). Viņaprāt, pēc 11.oktobra vēlēšanām ar nopietnām grūtībām izveidot valdību saskarsies gan konservatīvie, gan ZZS, tādēļ «zelta akcija» nākamajā Seima sasaukumā var piederēt partijai ar trešo lielāko vēlētāju atbalstu.

Visi politikas vērotāji bija vienisprātis, ka nākamie divi mēneši būt noteicošie attiecībā uz Seima vēlēšanu rezultātiem, kurus šobrīd varam tikai minēt.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas