BNN PĒTA | Vai Lietuvas slaveno Druskininku reputācijai neizbēgt no izmeklētāju vajāta mēra ēnas?

Druskininku skats

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Neviena Lietuvas pašvaldība nesaņem tik daudz negatīva atainojuma nacionālos medijos kā gleznainā kūrortpilsēta Druskininki. Kādēļ šī ūdensprocedūru tūrisma vieta presē visbiežāk redzama sliktā gaismā? Kas ir Druskininku mērs Ričards Malinausks (Ričardas Malinauskas), kurš vieniem šķiet veiksmīgs pilsētas galva, bet citiem bēdīgi slavens, jo teju pastāvīgi ir tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā.

«Druskininkiem tiešām ir drausmīga pagātne, ja vērtējam caurskatāmību un reputāciju. Neviena cita Lietuvas pašvaldība nav kritizēta tik daudz un tik ilgi kā Druskininki. Šeit pie vainas ir pilsētas mērs Malinausks, kura biznesa impērija ir iepīta pašvaldības lietās, bieži vien tik nesaraujami, ka pat tiesībsargājošās iestādes nespēj atšķetināt visas saiknes un mezglus,» tā ziņu portālam BNN kūrortpilsētas reputāciju raksturoja lietuviešu analītiķis Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas).

Izmeklētāji, kuri pēdējos trīs gadus pētījuši luksusa īpašuma Vījūnēles muiža aizkulises, paziņojuši, ka ir atrastas iespējamas korupcijas saiknes starp mēram Malinauskam pietuvinātām personām un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kuri bijuši atbildīgi par Vījūnēles muižas lietu, kas iestiepusies arī Lietuvas valdības elitē. Lietuvas plašsaziņas līdzekļos tiek minēts pat kāda tiesneša vārds, kurš, iespējams, saņēmis lielu tītaru un naudas kukuli par labvēlīga sprieduma pieņemšanu.

Vījūnēles īpašums iepriekš piederēja Žilvinam Poviļonim (Žilvinas Povilonis), par kuru tiek vēstīts, ka viņš bijis tuvs draugs Maļinauska tēvam, un lietas izmeklēšanā pats mērs sacījis, ka viņš pārraudzījis darbus īpašumā un maksājis daļai no darbu veicējiem. Viņš tomēr norādījis, ka maksājis ar Poviļoņa naudu.

Mērs Malainausks pastāvīgi noliedzis, ka ir patiesais muižas īpašnieks.

Stāsts par krāšņo īpašumu, kas nu jau pazīstams turpat katrā Lietuvas ģimenē, aizsākās 2015.gadā, kad atklātībā nāca Lietuvas Īpašā izmeklēšanas dienesta (LĪID) noklausītas sarunas starp toreizējo premjerministru un vairākiem Lietuvas valdības locekļiem un aizsāka plašu politisku skandālu.

Ieraksti kļuva pieejami sabiedrībai pēc tam, kad prokuratūra negaidīti izbeidza LĪID pirmstiesas izmeklēšanu lietā, kur bija iesaistīti trīs valdības locekļi un Druskininku mērs Ričards Malinausks.

LĪID izmeklēja 2015.gada septembra notikumus. Tolaik valdība ātri rīkojās, lai grozītu rezolūciju vides politikas jomā. No rezolūcijas tika svītrota vesela nodaļa, kurā bija noteiktas kūrortu aizsargzonas, paredzot stingri ierobežot būvniecību Lietuvas kūrortu teritorijās. Grozījums tika veikts divas dienas pirms tiesa pieņēma Vījūnēles muižai nelabvēlīgu lēmumu – tā prasīja nojaukt lielo savrupmāju, lai atjaunotu pareizu likumu ievērošanu.

Tiesa noraidīja prokuroru sacīto, kur cita starpā tika citētas svaigi jauninājumi valdības politikā. Drīz pēc sprieduma LĪID paziņoja, ka tas izmeklēs šo lietu un Seima Pretkorupcijas komisija nopludināja atšifrējumus, atklājot slepeni ierakstītas sarunas starp Malinausku un vairākiem Lietuvas valdības locekļiem sabiedrībai.

Atšifrējumos norādīts, ka Malinausks zvanījis savam partijas biedram Lietuvas Sociāldemokrātiskajā partijā, toreizējam Lietuvas premjerministram Aļģirdam Butkevičam (Algirdas Butkevičius), vides ministram Ķēstutim Trečjokam (Kęstutis Trečiokas) un ekonomikas ministram Ēvaldam Gustam (Evaldas Gustas), un mudinājis viņus ātri pieņemt grozījumus, svītrojot nodaļu par kūrortu aizsargzonām. Vairākās sarunās Malinausks skaidri sacījis, ka regulējumu vajadzīgs dzēst tiesas prāvas dēļ un ka tie jāpieņem nekavējoties. Saskaņā ar sarunu atšifrējumiem premjerministrs Butkevičs sacījis: «Sapratu. Labi. Es viņus paskubināšu.» Medijos tika vēstīts, ka Malinausks, prasījis toreizējam Lietuvas vides ministram virzīt grozījumus steidzamības kārtā, un Trečjoks tam piekritis. Medijos arī vēstīts, ka Malinausks atkārtojis, ka lēmums ir jāpieņem «tieši par kūrotu zonām».

Beigu beigās, Druskininku mērs dabūja, ko gribēja. Īpašums 2019.gadā tika nojaukts.

Šobrīd LĪID teic, ka vēlas iegūt papildu pierādījumus, lai pamatotu aizdomas, ka tiesas tiesneši, iespējams, tikuši piekukuļoti par labu mēram un Vījūnēles muižai. Kopš izmeklēšanas sākuma 2015.gadā ir ierosinātas jau septiņas pirmstiesas izmeklēšanas par iespējamu tirgošanos ar ietekmi un korupciju.

Kad šonedēļ izmeklētājiem caurskatīja pašvaldības darbinieku dokumentus, Ričards Malinausks saglabāja mieru un apgalvoja, ka viņam neesot zināms par LĪID izmeklētāju veiktu kratīšanu. «Es viņus neredzēju,» viņš lakoniski sacīja. «Gaidu dienu, kad varēšu konkrēti nosaukt katru līdzekļu izšķērdētāju Lietuvas Īpašajā izmeklēšanas dienestā, prokuratūrā un tiesās,» dusmīgi piebilda ilggadējais kūrortpilsētas mērs.

2020.gada februārī vērienīgā korupcijas izmeklēšanā tika pārmeklēta Ričarda Malinauska un viņa padomnieka dzīvesvieta. Druskininku mērs savukārt aizstāvoties vainojis vairākus politiķus un prokurorus pārmeklēšanas organizēšanā un piebildis, ka spiedienu uz tiesnešiem ir izdarījis Lietuvas eksprezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaite) padomnieks.

2015.gadā tika atklāts, ka Lietuvas vadošie politiķi, tostarp toreizējais premjerministrs Aļģirds Butkevičs uzdzīvojuši pieczvaigžņu numuriņos SPA kompleksā Aqua Druskininku centrā. Šie numuri ir līdzpilsoņiem slēgti. Politiskajā ziņā Dienvidlietuvas pilsēta ilgus gadus ir pazīstama kā Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas «cietoksnis», tomēr Malinausks pirms vairākiem gadiem partiju atstāja un joprojām ir politiķis ar augstu atbalsta reitingu.

Vītauts Dumbļauksks, iepriekšminētais analītiķis, sarunā ziņu portālu BNN rezumēja, ka, lai arī vairums Lietuvas pašvaldību vadītāju nāk no uzņēmēju vidus, Malinauska darījumu saistības apmērs ar pašvaldības lietām, iespējams, ir kas unikāls.

Tā gan nedomā visi. Malinausku aizstāv laikraksta Mano Druskininkai galvenā redaktore Laima Rekevičiene (Laima Rekevičienė): «Mūsu mēram allaž bijis daudz pretinieku, kuri pie pirmās iespējas sūdzas par viņu. Tomēr es drīzāk novērtētu to, ko mērs ir izdarījis kūrortpilsētas labā.

Visiem šiem pārmetumiem tā arī nav bijis iznākuma – neviena paša notiesājuša sprieduma.»

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas