BNN PĒTA | Varšavā nopludināti valdības e-pasti, atklājot neglaimojošu Lietuvas tēlu Polijas acīs

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Lietuvas jauneklīgajai valdībai šonedēļ radās iespēja uzzināt atklātu viedokli par sevi, kādu to redz Polijas politiskie smagsvari, partija Likums un taisnīgums, jo preses rīcībā nonākusi nopludināta Polijas valdības līmeņa e-pasta sarakste. «Kumosi» ir gana gardi. Tikmēr Viļņā galvenie apspriestie personāži atturas komentēt notikušo, kas, paceļot «aizkaru maliņu», ļāvis ieskatīties lielā un stratēģiski svarīgā kaimiņa politiskās elites aizkulisēs.

Vairākās nopludinātās vēstulēs Polijas premjerministra biroja vadītājs Mihals Dvorčiks (Michal Dworczyk), kurš ir arī valstī jau ilgāku laiku valdošās partijas Likums un taisnīgums loceklis, raksta savam priekšniekam, premjerministram Mateušam Moravjeckim (Mateusz Morawiecki) par Lietuvas vadošajiem politiķiem. Apspriesto personu vidū savukārt ir Lietuvas ārlietu ministrs un valdošās partijas Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti priekšsēdētājs Gabrielis Landsberģis (Gabrielius Landsbergis).

Kā vēsta presē, sarakstes pamats bijis informatīvs ziņojums par Lietuvas politiku un jauno konservatīvi liberālo valdību, ko sagatavojis Varšavas Austrumu pētījumu centrs. Lieki piebilst, ka tas bijis paredzēts iekšējai lietošanai.

Vienā no e-pasta vēstulēm, Dvorčiks brīdinājis Moravjecki par kaimiņvalsts ārlietu ministra «pārāk liberāliem» uzskatiem, kuri ir pretrunā Varšavas politikai. Vienā vēstulē Landsberģis klaji nosaukts par «politiķi, kurš ir skeptisks pret Poliju».

Citā vēstulē izskan atzinīgi vārdi par Lietuvas jauno premjerministri Ingrīdu Šimonīti (partija Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti), proti, par viņas vitalitāti, jauneklīgumu un lieliskām poļu valodas zināšanām. Līdztekus šiem vārdiem Dvorčiks tomēr pauž Polijas premjerministram nozēlu, ka pārējie Lietuvas valdības locekļi ir «diezgan jauni, dzimuši pēc 1980.gada» un valdība esot «ļoti eiropeiska».

Šie vārdi lietoti ar negatīvu nokrāsu.

«Līdz ar to valdošā Tēvzemes savienība–Lietuvas Kristīgie demokrāti pāriet no konservatīvā kursa uz centru un uz liberālo virzienu, tomēr viņiem nebūs pieņemamas visas liberāli ekonomiskās vērtības,» vēsta nopludināta e-pasta vēstule.

Ziņotāji arī norādījuši, ka lai arī Landsberģis sadarbojoties ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu (Gitanas Nausėda) ārpolitikas īstenošanā, ārlietu ministrs darot to aktīvāk un savrupi.

«Visdrīzāk, tas palīdzēs viņam [Gabrielim Landsberģim] kļūt populārākam. (..) Ja Gabrielis Landsberģis uzvarēs 2024.gada prezidenta vēlēšanās, tiks piepildītas viņa vectēva ambīcijas…» rakstīts e-pasta vēstulē.

Vēl citās nopludinātās e-pasta vēstulēs atgādināts, Lietuvas ārlietu ministram un prezidentam bijušas domstarpības par iepriekšējā ārlietu ministra Lina Linkeviča (Linas Linkevičius) un bijušā aizsardzības ministra Raimunda Karobļa (Raimundas Karoblis) iecelšanu diplomātu amatos. Prezidents Gitans Nausēda tobrīd uzskatīja, ka abiem eksministriem vajadzīgs politiskas «atdzišanas laiks», taču Landsberģis to kritizējis un aicinājis politiķus iecelt amatos straujāk.

Poļu politiskie novērotāji vēstulē norādījuši, ka 2024.gadā minētajam Lietuvas konservatīvo līderim, kurš šobrīd ir 39 gadus vecs, būs pietiekams vecums, lai kandidētu uz prezidenta amatu. No korespondencē apspriestā Landsberģa dosjē Varšavā nav izpalicis arī fakts, ka viņš ir atjaunotās Lietuvas politiskā patriarha Vītauta Landsberģa (Vytautas Landsbergis) mazdēls un ka Atmodas laikā slavenais uzvārds palīdzējis viņam nokļūt Tēvzemes savienības–Lietuvas Kristīgo demokrātu līdera pozīcijā.

Pamanīts arī Lietuvas ārlietu ministra mantiskais stāvoklis – viņš raksturots kā viens no Lietuvas bagātākajiem cilvēkiem saistībā ar to, ka viņa sievas bagātība tiek lēsta ap 14 miljoniem eiro.

Ar politisku taktu apveltītais G.Landsberģis atteicies medijiem komentēt nopludinātās informācijas saturu.

Atklātībā nākušajās e-pasta vēstulēs runāts arī par iepriekšējā Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa (Saulius Skvernelis) politiskajiem plāniem. Apgalvots, ka Skvernelis varētu mēģināt pārņemt varu Seima lielākajā opozīcijas spēkā, Lietuvas Zemnieku un zaļo savienībā ar arī izveidot pats savu partiju.

Lasiet arī: Polija ES Tiesas prasību atzīst par konstitūcijas pārkāpumu

Nopludināšanā vaino Krieviju

Starpvalstu skandālam vēršoties plašumā, Polijas amatpersonas steigušas vēstuļu nopludināšanā vainot Krieviju. Lielākā korespondences daļa neskaidrā ceļā publicēta Krievijas sociālajā medijā Telegram.

Pats Polijas premjerministra biroja vadītājs Mihals Dvorčiks piedāvājis atkāpties no amata un darījis to dienā, kad atklātībā nākusi viņa e-pasta kastītes un sociālo mediju kontu uzlaušana. Pirmdien, 12.jūlijā, Polijas valdība paziņoja, ka Dvorčika atlūgums tomēr netiks pieņemts.

Vēstuļu nopludināšana izraisījusi skandālu arī pašā Polijā, kur sabiedrība ir visai sašķelta attiecībā uz vairākiem strīdīgiem jautājumiem. Tā vairākās e-pasta vēstulēs atklājies, ka Polijas amatpersonas apspriedušas bruņoto spēku iesaistīšanu, lai vērstos pret cilvēkiem, kuri piedalījušies protesta akcijās pret stingrāku abortu regulējumu valstī. Nopludināta arī kāda elektroniskā vēstule, kur pats Polijas premjerministrs Moravjeckis netieši norādījis, ka neuzticas savas valsts televīzijas kanālam kā drošticamas informācijas avotam.

Polijas drošības dienesti otrdien, 13.jūlijā, norādīja, ka kiberuzbrukums ticis vērsts pret vismaz 4 350 e-pasta kastītēm un aptuveni 300 tikušas uzlauztas.

Nav pirmā reize

Drošībnieki Varšavā uzskata, ka kiberuzbrukums noticis 2020.gada nogalē. Ja ticam medijos vēstītajam, nopludinātajās vēstulēs nav atklāti Polijas valsts noslēpumi, taču nav šaubu, ka Polijas premjerministra biroja vadītājs sarakstei ar amatpersonām lietojis personisko e-pasta kastīti.

Šī nav pirmā reize, kad tiek nopludināta Lietuva un Polijas attiecībām neglaimojoša informācija – apzināti tas darīts vai arī ne. 2017.gadā atklātībā nāca slepus veiktu sarunu ieraksti, kur dzirdama saruna starp Polijas ārlietu ministru Radoslavu Sikorski (Radoslaw Sikorski) un toreizējo poļu naftas uzņēmuma Orlen toreizējo izpilddirektoru Jaceku Kraviecu (Jacek Krawiec) par Mažeiķos, Lietuvā strādājošu naftas pārstrādes rūpnīcu. Sarunā, kas ierakstīta Varšavas restorānā ap 2013. un 2014.gadu, iespējams, Sikorskis dzirdams mudinām Kraviecu pārdot stratēģiski nozīmīgo rūpnīcu, lai «dotu lietuviešiem mācību» par Polijas aizvainošanu.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas