BNN PĒTA | Viļņas iedzīvotājus pārsteidz «traki» apkures rēķini

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Viļņas iedzīvotāji bija dzirdējuši par šī rudens energoresursu cenu kāpumu. Viņi rēķinājās ar augstākiem apkures rēķiniem ziemā, taču šonedēļ piedzīvotā sastapšanās ar realitāti daudzus iedzīvotājus teju nogāzusi no kājām. Gaidītā sadārdzinājuma par 50 līdz 60% vietā, rēķini pienākuši par 100 līdz 140% dārgāki, nekā tie bijuši nekā pirms gada.

«Visi zināja, ka apkures rēķini būs augstāki, taču realitāte ir daudz skarbāka,» sarunā ar ziņu portālu BNN sacīja Arvīds Sekmoks (Arvydas Sekmokas), kurš no 2009. līdz 2012.gadam bijis Lietuvas enerģētikas ministrs.

Veidojot šo rakstu, sazinājāmies ar Lietuvas galvaspilsētas iedzīvotājiem un vaicājām par viņu neseno pieredzi ar apkures maksājumiem.

Jolita (Jolita) un viņas 17 gadus vecais dēls dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī, kādā renovētā Viļņas namā. Mātei par decembrī saņemto dzīvokļa apkuri būs jāmaksā 220 eiro, kas, salīdzinot ar rēķinu, kas saņemts pirms gada, liecina par sadārdzinājumu 120% apmērā. «Tas ir traki. Es esmu tik šokēta, ka man reibst galva. No savas algas man būs jātērē 25% par apkuri vien,» jauno robu ģimenes budžetā ieskicēja Jolita.

Linam savukārt ir mazs, tikko izremontēts 22m2 studijas tipa dzīvoklis cara laika ēkā. Tā atrodas pie Viļņas vecpilsētas. Iepriekšējā ziemā par apkuri mēnesī viņam bija jāmaksā aptuveni 35 līdz 40 eiro. 2020.gada decembra apkures rēķins nāca ar pārsteigumu – 82 eiro.

«Es pat piezvanīju apkures uzņēmumam Vilnius šilumos tinklai, pieņemot, ka tur ir kļūda, taču izrādījās, ka tā bija pārsteidzoša patiesība », viļņēnietis sacīja ziņu portālam BNN.

Augstākus apkures rēķinus šoziem saņēma arī tie Viļņas iedzīvotāji, kuri dzīvo jaunākās mājās. Piemēram, Andrjus (Andrius), kurš dzīvo 80m2 plašā mājā, kas celta 2006.gadā, par decembrī saņemto apkuri maksās 200 eiro.

Visā galvaspilsētā rēķini par 2021.gada decembri pienākuši divas līdz divas ar pusi reizes dārgāki nekā 2020.gadā, skaidroja apkures uzņēmuma Vilniaus Šilumos Tinklai Klientu apkalpošanas daļas vadītājs Laurins Jakubausks (Laurynas Jakubauskas).

Cilvēki, kuri dzīvo nesiltinātas ēkas dzīvoklī ar 50m2 platību, par iepriekšējā mēneša apkuri maksājuši vidēji 123 eiro, bet iepriekš – par 2020.gada decembri – 47 eiro, tā Jakubausks.

«Šis decembris bija daudz aukstāks. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija -3,7 grādi, salīdzinot ar -0,2 grādiem 2020.gada decembrī. Pieprasījums pēc siltuma Viļņā audzis par aptuveni 15%,» sadārdzinājumu pamatoja uzņēmuma pārstāvis.

«Otrs iemesls ir gāzes un biodegvielas cenu kāpums, kas ietekmēja ražošanas izmaksas,» teica Jakubausks.

Viļņas iedzīvotāji par apkuri ir spiesti maksāt vairāk nekā citu Lietuvas lielāko pilsētu iedzīvotāji, jo galvaspilsēta siltuma ražošanai izmanto vairāk gāzes.

Lietuvas galvaspilsēta, kas šoziem gaidīja apkures rēķinu sadārdzinājumu par 60%, piedzīvoja milzīgu komunālo maksājumu lēcienu. Cilvēkus īpaši pārsteidza tas, ka Valsts enerģētikas regulatorais dienests bija prognozējis sadārdzinājumu 50% apmērā.

Viļņas mēra vietnieks Valds Benkunsks (Valdas Benkunskas) novembrī brīdināja par šādu cenu kāpumu, sacīdams: «Mēs esam atkarīgi no gāzes cenām, kas pasaules tirgos uzstāda jaunus rekordus.»

Īstenība izrādījās skarbāka, vai sakot bijušā enerģētikas ministra Sekmoka vārdiem: «Cenu prognoze bija acīmredzami nepareiza.»

Citām pilsētām un mazpilsētām, kuru energoresursu klāstā ir vairāk bioloģiskā kurināmā, tika prognozēts mērenāks sadārdzinājums, taču arī tur prognozes izrādījās nepamatoti optimistiskas – decembra apkures rēķini bija vidēji par 50 līdz 80% dārgāki.

«Sālīti iznāk» arī rūpniecības uzņēmumiem

Mēslojuma lielražotājs Achema, kas ir viens no lielākajiem individuālajiem gāzes patērētājiem Baltijā, pārmērīgi augsto gāzes un elektrības cenu dēļ bijis spiests uz pusi samazināt amonjaka ražošanu.

Analītiķi gan apgalvo, ka cenu lēcienā ražošanas uzņēmumiem vainojams būtisks rūpniecības apjoma kāpums, kā arī Krievijas enerģētikas milža Gazprom samazinātās gāzes piegādes Eiropai.

Citiem vārdiem sakot, uzņēmumi, kuri pandēmijas laikā pārtraukuši darbību, atkal uzņem ražošanas jaudu, likumsakarīgi palielinot pieprasījumu pēc energoresursiem. Runājot par Krieviju, lietuviešu analītiķi vērtē, ka tā cenšas savā ziņā veicināt jaunuzbūvētā Nord Stream gāzes cauruļvada nepieciešamību.

Lasiet arī: Lietuvā novērots straujākais rūpniecības kāpums eirozonā

«Krievijas rīcība ierobežot Eiropas apgādi ar gāzi ir vērsta uz to, lai piespiestu Eiropas valstis, Vāciju un Eiropas Komisiju paātrināt atļauju piešķiršanu Nord Stream cauruļvadam,» sacījis Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis (Dainius Kreivys).

Valdība cenšas palīdzēt

Negaidītā apkures un elektrības cenu lēciena apstākļos Lietuvas valdība nolēmusi ierobežot cenas, ko maksā patērētāji, sadalot cenu sadārdzinājuma segšanu piecu gadu periodā.

«Lai ierobežotu cenu lēcienu, mēs nogriezīsim cenu kāpuma augstāko punktu, un sadalīsim to maksāšanai nākamo piecu gadu laikā. Mēs uzskatām, ka augstais cenu līmenis ir pārejošs,» izklāstījis Kreivis.

Valdība arī ierosinājusi par sešiem mēnešiem atlikt termiņu patērētājiem, līdz kuram viņiem tiek prasīts izvēlēties savu neatkarīgo elektroenerģijas piegādātāju.

Elektrības cena aptuveni 80% visu patērētāju, kuri vēl nav izvēlējušies neatkarīgu elektrības piegādātāju, no janvāra kāpusi par aptuveni 20 līdz 25%.

Tikmēr Lietuvas Seims pieņēmis jaunus tiesību aktus, dodot lielākam skaitam cilvēku iespēju pieteikties uz apkures maksājumu subsīdijām. Šobrīd uz subsīdijām daļējai apkures rēķinu segšanai var pretendēt 95 000 Lietuvas iedzīvotāju, valstij ik gadu šim mērķim atvēlot budžeta līdzekļus 14 miljonu eiro apmērā.

Bijušā enerģētikas ministra vērtējumā tomēr ar šiem pasākumiem nav pietiekami.

«Polija, lai bremzētu enerģētikas cenu kāpuma ietekmi saviem iedzīvotājiem, ir paveikusi vairāk. Piemēram, valsts ir samazinājusi PVN pārtikai un akcīzes nodokli enerģijas ražotājiem,» uz Polijas gādību norādīja Arvīds Sekmoks.

Jautāts, vai milzīgie apkures rēķini Lietuvā nevarētu izraisīt kādu sociālu satricinājumu sabiedrībā, bijušais enerģētikas ministrs neslēpa raizes par situācijas sarežģītību: «Es patiesi negribētu būt šī ministru kabineta sastāvā. (..) Es gatavotos augstām enerģijas cenām vismaz piecu gadu periodā.»

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas