BNN RUNĀ | Nords par valdības antirekordu un virtuālajiem maratona skrējējiem

Rimi Rīgas maratons vadītājs Aigars Nords

Rimi Rīga maratons tika atcelts tik vēlu, ka, visticamāk, valdība varētu uzstādīt negatīvā nozīmē pasaules rekordu, cik pēdējā brīdī atcelt starptautiski nozīmīgu pasākumu. Taču galu galā virtuālajā platformā rezultātus izvēlējās reģistrēt aptuveni trīsarpus tūkstoši dalībnieku no 67 valstīm, telefonsarunā ar BNN stāsta maratona galvenais organizators Aigars Nords.

Maratona vadītājs stāsta, ka viņi jau laicīgi bija teikuši dalībniekiem, ka jābūt gataviem uz to, ka skrējiens var norisināties vai nu reālajā vidē, vai ar virtuāliem elementiem, vai pilnībā virtuāli, jo nevar paredzēt, kā virzīsies pandēmija. «Tāpēc domāju, ka dalībnieki zināmā mērā bija tam gatavi.»

UZ BNN jautājumu, vai gadījumā, ja lēmums būtu pieņemts laicīgāk, maratonu varētu noorganizēt labāk, Nords uzsver: «Mēs jau no sākta gala bijām gatavi kādam risinājumam, ja pandēmija saasināsies.»

«Jau vasaras sākumā pirms Jāņiem palaidām virtuālo skriešanas klubu, kas ir jauns risinājums pasaulē. Tas pašlaik ir viens no modernākajiem instrumentiem pasaulē. Vasaras gaitā bija izskrējuši līdz pat 60 000 skrējēju. Mēs visu laiku meklējām kaut kādu risinājumu šiem pasākumiem arī sociālās distancēšanās laikā. Šī platforma to ļauj.»

Nords arī stāsta, ka bija vasaras mači, labdarības pasākums, kur tika savākti 30 000 eiro. «Cilvēkus jau bijām pieradinājuši pie domas, ka virtuālā skriešana – it sevišķi pandēmijas laikā – arī ir risinājums. Bieži vien cilvēki, īpaši, kuri nav saistīti ar skriešanu, domā, kāda virtuālā skriešana – kompjūtera spēle vai tamlīdzīgi? Nē, tas absolūti nav tā. Cilvēki skrien savas distances jebkurā Latvijas vai pat pasaules malā, galvenais, ka viņiem ir viedierīce, kurā lejupielādēt lietotni, kāds viedpulkstenis.»

«Brīdī, kad tika pieņemts Ministru kabineta lēmums, mēs to uzreiz dalībniekiem ziņojām par situāciju, uzsverot, ka tāpēc jau nepārstāsim kustēties – uzreiz pārejam uz virtuālo vidi.» Viņš stāsta, ka dalībnieki arī bija ļoti gatavi, ātri noreaģēja, par ko liecina tas, ka virtuālajā platformā rezultātus izvēlējās reģistrēt aptuveni trīsarpus tūkstoši dalībnieku no 67 valstīm.

«Es varu teikt, ka esmu gandarīts, ka cilvēki neapjuka un ir gatavi kustēties arī šādā vidē.»

Uz jautājumu, vai valdība grasās atmaksāt radušos zaudējumus organizatoriem, Nords norāda, ka viņi to šobrīd apsver. «Tur bija pamats juridiskam strīdam, bet es vienmēr esmu bijis par pozitīvu ideju radīšanu, nevis tērēt enerģiju strīdos, cīnoties ar vējdzirnavām u. tml. Lai arī ir pamats strīdam, es neesmu pārliecināts, ka mēs kaut ko darīsim.» Viņš uzsver, ka drīzāk koncentrēsies uz jaunām idejām, kā radīt interesantus skriešanas mačus, kas norisināsies arī pandēmijas laikā arī virtuālajā vidē.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas