BNN RUNĀ | Uzņēmēji par grozījumiem likumā Par ostām: Vispār nav skaidrs, kāpēc

Nedz uzņēmējiem, nedz asociācijām, kas viņus pārstāv, vispār nav skaidrības, kamdēļ izmaiņas likumā Par ostām ir vajadzīgas, par Satiksmes ministrijas (SM) paredzētajiem grozījumiem BNN pauž trīs lielo ostu uzņēmumu asociāciju vadītāji.

Jāatgādina, ka SM nākusi klajā ar rosinājumu mainīt ostu pārvaldības modeli uz kapitālsabiedrībām, pamatojot to ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumiem par labāku pārvaldību. Tomēr uzņēmējiem jeb tiem, kuri pašlaik strādā ostās, ir vairāki iebildumi, priekšlikumi, kā uzlabot pašreizējo piedāvājumu.

«Bija gadiem iestrādāta sistēma ar pašvaldības un valsts pārstāvjiem ostu valdēs. Labi vai slikti, kompetenti vai nekompetenti, bet darbs gāja uz priekšu, un visiem bija zināmi spēles noteikumi. Līdz šim brīdim mums neviens nav paskaidrojis, kamdēļ bija jāveic šīs izmaiņas likumā,» izsakās Latvijas Stividorkompāniju asociācijas priekšsēdētājs Uldis Papāns.

Viņš uzsver, ka lielas bažas par grozījumu efektivitāti rada tas, ka nav veikts nekāds ekonomiskais izvērtējums tam, ko tas dos valstij, pašvaldībām un uzņēmējiem.

Tikmēr Baltijas asociācijas – transports un loģistika (BATL) valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis norāda: «Tas atzinums, ko SM pasūtīja, bija vairāk kā juridiskais atzinums, ka ostas var pāriet uz kapitālsabiedrības formu. Tur pat bija norādīts, ka daudz OECD ieteikumi jau tiek ņemti vērā pie pašreizējā modeļa.»

«Jautājums rodas – kāpēc, neizvērtējot ekonomisko ieguvumu no kapitālsabiedrības, mēs tagad ejam uz kapitālsabiedrību, lai ievērotu OECD labus kapitālsabiedrības principus, nevis mazliet uzlabojam pašreizējo?» saka BATL valdes priekšsēdētājs.

Arī Liepājas ostas nomnieku asociācijas priekšsēdētājs Jānis Ēlerts uzsver, ka uzņēmēju jautājums valstij ir: «Kas jūs neapmierina? Kādi būs ieguvumi izmaiņu rezultātā? Ja ir teksts par to, ka vajadzētu kaut ko labāk, tad ir jautājums – ko konkrēti?»

Jānorāda, ka Latvijas Stividorkompāniju asociācija, Baltijas asociācija – transports un loģistika un Liepājas ostas nomnieku asociācija nosūtīja kopīgu vēstuli iestaistītajām ministrijām ar lūgumu iestrādāt trīs, uzņēmēju ieskatā, būtiskākos priekšlikumus:

Nopelnītā nauda paliek tikai ostai, tās attīstībai.

Izslēgt konkurences seku iestāšanos starp uzņēmējiem un valsti.

Iesaistīt ostas uzņēmējus lēmumu pieņemšanā ostā.

Komentējot lūgumu likumā definēt to, ka nopelnītā nauda paliek tikai ostai, Papāns uzsver: «Pagaidām nav pārliecības, ka visa nauda, kas tiks nopelnīta šajā jaunajā veidojumā [kapitālsabiedrībā], neaizies citām valsts vajadzībām. Jo pēc jaunajām izmaiņām pats galvenais noteicējs būs valsts. Līdz ar to pastāv bažas, ka, piemēram, ja budžetā pietrūks nauda algām kādai kategorijai, valsts redzēs, ka ostās ir gana liela nauda, un no turienes pasmels. Tad tā nauda netiks ieguldīta ostas attīstībā. Likumā tas nav skaidri un gaiši definēts.»

Lasiet arī: BNN APKOPO | Ostu pilsētas nav mierā ar Satiksmes ministrijas piedāvātajiem grozījumiem ostu pārvaldībā

Runājot par uzņēmējdarbības veidošanu no valsts puses, Papāns norāda, ka arī tas nav definēts grozījumos. «Šobrīd viss ir skaidrs – uzņēmēji sniedz katrs savus pakalpojumus. Iedomājieties, ka vienā dienā SM izdomās, ka var nopelnīt, piemēram, piedāvājot ostās stividoru pakalpojumus. Valsts ar savu kompetenci, iespējām, resursiem, protams, būs ārpus konkurences un piedāvās labākas cenas, noteikumus. Bet tad sanāk, ka uzņēmējiem jāiet mājās un jāklapē ciet savi uzņēmumi.»

Arī Ēlerts ir neizpratnē, kāpēc būtu jāmēģina radīt konkurence privātuzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem no valsts puses, kas šobrīd potenciāli ir iespējams.

Papāns arī uzsver, ka uzņēmējiem «ļoti patīk pašreizējais regulējums, ka Liepājas ostas valdē piedalās arī uzņēmēju pārstāvji». Proti, sēdēs, apspriedēs ir kāds, kurš zina, vai plānotās izmaiņas, ieviesumi strādās realitātē un var laicīgi izskaidrot, norādīt, kas strādās un kas nestrādās.

Taču Satiksmes ministrija priekšlikumus nav ņēmusi vērā, tie pat netika atspoguļoti Izziņā par atzinumos sniegtajiem iebildumiem, norāda Landmanis.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas