Bordāns par Jurašu vajāšanu: Sazvērnieki baidās izlaist varu no rokas

«Šobrīd notiek apzināts valsts sagrābšanas mēģinājums. Sazvērnieki baidās izlaist varu no rokas,» tā par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša (JKP) plānoto izdošanu kriminālvajāšanai komentē Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns. 

BNN jau ziņoja, ka pirms diviem gadiem bijušais KNAB operatīvais darbinieks Juris Jurašs žurnālistiem atklāja, ka viņam kukulī piedāvāts miljons eiro. Tas kļuvis par iemeslu, kādēļ ģenerālprokuratūra šobrīd nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot Jurašu.

JKP rīkotajā preses konferencē otrdien, 22.janvārī, Jurašs apgalvo, ka informāciju, kuru izpaudis, nav ieguvis operatīvo darbības pasākumu laikā, turklāt tā neesot kaitējusi operatīvās darbības uzdevumiem vai mērķiem. Tieši tāpēc viņš pārliecināts, ka informācija nebija un nevarēja būt valsts noslēpums, skaidro politiķis.

Politiķis arī neizprot, kāds bijis pamatojums tam, ka savlaicīgi netika uzsākts kriminālprocess pēc viņa sniegtajām ziņām. Proti, kāpēc process nav uzsākts 2015.gada oktobrī, bet gan pusotru gadu vēlāk – 2017.gada 3.janvārī.

Tikmēr Bordāns uzsver, ka JKP esošo situāciju mēģinās atspoguļot maksimāli starptautiski, īpaši liekot uzsvaru un salīdzinājumu Baltijas kontekstā. Viņaprāt, arī otrdien, 22.janvārī, rīkotā akcija pie Saeimas, ar dažādiem plakātiem un saukļiem pieprasot neapstiprināt premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) veidoto valdību, ir «orķestrēta» no valsts «izzadzēju» puses, lai mēģinātu turpināt izzagt valsti.

Partijas līdere Juta Strīķe preses konferences laikā Juraša vajāšanu pielīdzina oligarhu mēģinājumam atgūt ietekmi. Strīķe atzīmē, ka viņai ar Jurašu, strādājot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), vairākkārt likti šķēršļi, traucējot izmeklēt oligarhu lietu. «Mūs meta ārā no KNAB, mēs sapratām, ka tas ir iemesls iet politikā.» Vienlaikus viņa atzīmē, ka, arī nonākot politikā, vērtējot situāciju ar Jurašu, nekas nav mainījies.

Dažādās ietekmes un attieksmes Strīķe min piemērā, kur Latvijas valsts premjerministrs Māris Kučinskis 2018.gada vasarā izpaudis informāciju par sava partijas [ZZS] biedra plānoto izdošanu kriminālvajāšanai. Lai arī viņš to paziņojis savai partijai, tomēr atbildību par to nekādu nav nesis.

Tāpat preses konferencē Strīķe min vairākus vārdus, par kuriem esot gribējis atgādināt Jurašs: «Viņš ziņoja par cilvēku, kurš nesen tika ievēlēts par Daugavpils mēru. Viņš ziņoja par personu, kura pašlaik strādā premjerminisra Kučinska birojā kā padomnieks, un tieši tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka viņi visiem līdzekļiem cenšas vilkt laiku un nepieļaut jaunas valdības izveidošanu. Šī procedūra, ko tagad izpilda viņu pakalpiņš Kalnmeiers, ir tikai viena no sastāvdaļām tam, kā novilcināt savu oligarhisko mūžu.»

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē jau šonedēļ, proti, ceturtdien, 24.janvārī, varētu lemt par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.

Ir jāatzīmē, ka, ja Seima piekritīs kriminālvajāšanas uzsākšanai, tad Jurašs nevarēs piedalīties Saeimas un komisiju darbā. Ja deputāts noliks mandātu, tad viņa vietā nāks nākamā persona no JKP vēlēšanu saraksta – Ieva Akuratere. Tādā gadījumā viņš zaudēs iespēju atgriezties parlamentā arī tad, ja kriminālprocess vēlāk tiks izbeigts vai arī tiesa viņu attaisnos. Ir skaidrs gan tas, ka tiesas process nenoslēgsies līdz šī sasaukuma beigām.

Jau vēstīts, ka 2015.gada vasarā KNAB aizturēja Latvijas dzelzceļa vadītāju Uģi Magoni. Korupcijas apkarotāji bija pārliecināti, ka viņš bija saņēmis pusmiljonu eiro par lietotu lokomotīvju iepirkumu no Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska. Operāciju vadīja Juris Jurašs. Pāris mēnešus vēlāk viņam piedāvāts miljonu eiro liels kukulis, lai uz Osinovski attiecinātu Krimināllikuma pantu, kas paredz maigāku sodu. Nekā personīga tolaik jau ziņoja – piedāvājuma starpnieki bija ar Zaļo un zemnieku savienības un Vienotības politiķiem saistītas personas, juridisko palīdzību igauņu miljonāram sagādāja Saskaņas Andrejs Elksniņš.

Par kukuļa piedāvājumu Jurašs uzrakstīja ziņojumu tā laika KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčenokam. Tomēr notikušais netika izmeklēts, un gadu vēlāk, kad jau bija prom no KNAB, Jurašs par to pasūdzējās žurnālistiem. Prokuratūra pret Jurašu sāka kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu. Savukārt pašu kukuļa piedāvāšanas izmeklēšanu sāka pēc Juraša izrunāšanās presē – pusotru gadu pēc notikuma. Pērn rudenī šis kriminālprocess izbeigts bez rezultāta, atgādina raidījumā.

Citāds bijis pret Jurašu sāktā kriminālprocesa liktenis. 2017.gada vasarā prokurors Aivis Zalužinskis lēma šo kriminālprocesu izbeigt. Bet virsprokurors Modris Adlers sava padotā lēmumu atcēla un nodeva Drošības policijai papildu izmeklēšanai.

Pats Jurašs par situāciju izsakās: «Manuprāt, tas ir viens no visabsurdākajiem kriminālprocesiem, kāds vispār ir ierosināts. Tas, ko es paziņoju sabiedrībai, proti, par to, ka man tika piedāvāts miljonu eiro liels kukulis, nav veikta izmeklēšana ne KNAB, ne ģenerālprokuratūrā. Par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess, bet par šo pašu piedāvājuma faktu bija jāpaiet vēl faktiski pusotram gadam, lai kāds uzsāktu kriminālprocesu.»

Saistītie raksti

1 komentārs

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas