bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 25.09.2018 | Vārda dienas: Rauls, Rodrigo
LatviaLatvija

Bremze: Vai dzelzceļš kā transporta veids Latvijai ir vajadzīgs?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Māris Bremze

«Es vienmēr esmu piekritis viduslaiku uzskatam: «no nodokļiem un mēra nevar izvairīties», tāpēc Finanšu ministrijas izstrādātā nodokļu reforma jeb «spēles noteikumi» ir jāpieņem un tos nav vērts apšaubīt, bet ir jāmeklē iespējas, kā biznesā darboties efektīvāk.» Tā sarunā ar BNN par pieņemtajiem lēmumiem tranzīta nozarē saka AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze.

AS LatRailNet lēmums paaugstināt dzelzceļa infrastruktūras izmaksu

Nozares eksperts Bremze norāda, ka šobrīd viena no nozares nopietnākajām problēmām ir AS LatRailNet lēmums no 2018.gada paaugstināt dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu par 7%.

«Lēmums ir tiešas sekas tam, ka mūsu dzelzceļa sistēma absolūti nedraudzējas ar vārdiem «izmaksu efektivitāte». Un tā ir problēma. Pēdējos desmit gados, dzelzceļa sistēma ir kļuvusi trīs reizes lielāka, trīsreiz dūšīgāka, jo pamatlīdzekļu apjoms ir trīskāršojies, savukārt pārvadājumu apjomi, strādājošo skaits, darba apjoms, kas tiek paveikts, izmantojot Latvijas dzelzceļa sistēmu, nav būtiski mainījies, drīzāk droši var apgalvot, ka pārvadājumu apjomi ir samazinājušies,» tā Bremze.

Reklāma:

Viņš skaidro, ka šobrīd, lai sabalansētu un mēģinātu sasniegt dzelzceļa sistēmas finanšu līdzsvaru, infrastruktūras pārvaldītājs kopā ar būtisko funkciju veicēju AS LatRailNet kā vienīgo risinājumu piedāvā cenas, proti, infrastruktūras maksas palielinājumu.

Viņaprāt, izveidojušās situācijas viens no cēloņiem atrodams vēsturē – tie ir investīciju lēmumi, kuri pieņemti nesenā pagātnē. «Attiecīgi šo lēmumu rezultātā Latvijas dzelzceļa sistēma ir palikusi daudz lielāka, pamatlīdzekļu masa ir milzīga un, protams, šos pamatlīdzekļus nepārtraukti nepieciešams uzturēt darbderīgā stāvoklī, vienlaikus tie nav noslogoti, pārvadājumu apjomi Latvijas dzelzceļa tīklā salīdzinājumā ar to jaudu, ir mazi,» tā Bremze.

«Kopumā esošā dzelzceļa infrastruktūra mums ir pietiekami labā tehniskā stāvoklī,  taču labākajā gadījumā tā ir noslogota līdz 25-30%. 70% no dzelzceļa tīkla jaudas vienkārši netiek izmantota ne kravu pārvadājumos, ne pasažieru pārvadājumos,» turpina nozares eksperts.

Skaidrojot iemeslus, kāpēc jauda Latvijas dzelzceļa (LDz) sistēmā netiek izmantota, Bremze norāda uz vēl vienu problēmu: «Redziet, pamatlīdzekļi jeb šī visa dzelzceļa sistēma pieder Latvijas valstij, kas sistēmas pārvaldīšanai, apsaimniekošanai un dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai ir izveidojusi atsevišķas valstij piederošas komercsabiedrības. Tās pārsvarā visas strādā koncerna LDz paspārnē. Vienīgi pasažieru pārvadājumus nodrošina savā laikā no LDz atdalīts uzņēmums AS Pasažieru vilciens. Faktiski tas ir valsts monopols, kas nespēj piedāvāt pārvadājumu tirgū konkurētspējīgu produktu pasažieriem un kravu nosūtītājiem – līdz ar to dzelzceļa tīkls netiek noslogots.»

Vai dzelzceļš kā transporta veids Latvijai ir vajadzīgs?

Bremze ar bažām veras uz kritērijiem par to, kāpēc Latvijai ir nepieciešama dzelzceļa sistēma, viņš saka: «Lai uzturētu, būvētu dzelzceļa sliedes, luksoforus, stacijas, elektrificētu līnijas vai lai pārvadātu pasažierus un kravas. Manuprāt, atbildei vajadzētu būt, lai pārvadātu pasažierus un kravas. Ja, pasažieri nevēlas pārvietoties ar vilcienu, viņi atrod alternatīvas. Arī kravu nosūtītājiem ir iespējamas alternatīvas. Te arī rodas liels jautājums – kam vispār dzelzceļš kā transporta veids ir vajadzīgs, ja dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumam nav pircēju – 70% no jaudas nav izmantoti?,» komentējot retorisko jautājumu, saka eksperts.

Mēģinot skaidrot, kas traucē dzelzceļa popularitātei, Bremze min: «Viens no iemesliem ir tas, ka šobrīd pārvadājumus organizē valstij piederoši komersanti, lai gan Eiropas Savienībā (ES) jau krietnu laiku dzelzceļa sistēmas ir atvērtas pārvadājumiem, faktiski jebkurš uzņēmējs, jebkurš komersants var organizēt pārvadājumus un konkurēt ar citiem. Un šīs konkurences rezultātā rodas pievilcīgs dzelzceļa pārvadājumu pakalpojums pasažieriem un kravu nosūtītājiem.»

Bremze piebilst, ka formāli Latvijas likumdošanā ir pārņemtas ES tiesību normas attiecībā uz dzelzceļa sistēmas liberalizāciju un brīvu konkurenci, bet, kā tas bieži vien gadās, viena lieta ir pieņemt likumus, bet otra lieta ir, kā tas realizējas dzīvē. «Latvijas dzelzceļa transporta sistēma diemžēl šobrīd nav atvērta brīvai konkurencei un mūsu dzelzceļa transporta sistēma atšķiras no citām Eiropas valstīm, kur deviņdesmito gadu vidū tika pieņemti politiskie lēmumi valstij piederošās dzelzceļa sistēmas atvērt konkurencei, lai uzņēmēju savstarpējās sāncensības rezultātā rastos pakalpojums, kas būtu pievilcīgs gan pasažieriem, gan kravu īpašniekiem, gan palīdzētu noslogot dzelzceļa infrastruktūras jaudas,» tā Bremze.

Turpinot, viņš saka: «Diemžēl mūsu gadījumā joprojām šī dominējošā loma pārvadājumu organizēšanā ir valstij piederošām komercsabiedrībām un, es domāju, ka neviens šobrīd vairs nav jāpārliecina, ka tirgus ekonomikas apstākļos nez vai valsts ir labākais komersants, kas varētu piedāvāt pievilcīgu servisu klientiem.»

Par iespējamajiem riskiem eksperts min: «Ja valstij piederoši komersanti nevar radīt pieprasītu dzelzceļa pārvadājumu produktu, tad jādod iespēja to darīt privātajiem komersantiem, pretējā gadījumā visas neefektīvās dzelzceļa transporta sistēmas darbošanās izmaksas neizbēgami uzgulsies uz tiem pašiem nodokļu maksātāju pleciem.»

Viņaprāt, pie vainas, kāpēc situācija stagnē, ir nevis Latvijas ekonomiskā situācija, bet gan politiskā nevēlēšanās atvērt dzelzceļa sistēmu konkurencei.

Viņš min alegorisku piemēru: «Mēs taču nevaram iedomāties situāciju, kad Rīgā būtu tikai viens restorāns vai viena restorānu ķēde, kas pieder vieniem un tiem pašiem īpašniekiem un citu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju nav. Savukārt dzelzceļā situācija šobrīd ir tieši tāda. Pastāv valstij piederošs dzelzceļa pakalpojuma pārdevējs un juridiski pastāv iespēja izveidot kaut vēl 100 dzelzceļa pārvadātājus, bet reāli to nevar izdarīt, jo pastāv tik daudz šķēršļu un pretestība jebkurai privātai iniciatīvai ir milzīga, ka nav iespējams atvērtu kaut vienu «restorānu»».

Tas, ka šobrīd dzelzceļa kravu pārvadājumu statistikā parādās arī Baltijas Ekspresis un Baltija tranzīta serviss, absolūti nenozīmē, ka šie pārvadātāji var brīvi piedāvāt savus pakalpojumus tirgū, atzīmē Bremze.«Realitātē abi šie pārvadātāji savā komercdarbībā ir pilnīgi atkarīgi no valstij piederošā LDz koncerna un valstij piederošie komersanti, protams, turpina uzskatīt un veidot viedokli, ka viņiem vienīgajiem ir iespēja, tiesības piedāvāt pakalpojumu tirgū, izmantojot Latvijas dzelzceļa transporta sistēmu. Tā ir problēma.»

Kā risināt problēmas tranzīta nozarē?

Par to, kā risināt šīs problēmas, Bremze saka: «Pirmkārt, mums ir jārunā par to, ka nepastāv brīva konkurence un tas ir pretrunā ar Latvijas un Eiropas likumdošanu, un, otrkārt, ir jārunā par izmaksu efektivitāti šajā transporta sistēmā.»

Turklāt izmaksas pārvadātājiem turpinās pieaugt. «Mēs zinām to, ka 2018.gada infrastruktūras maksa palielinās no 10,35 uz 11,08 eiro, tie ir 73 centi par vienu kilometru. Tas nozīmē to, ka uz vienu tonnu pārvadājumu pašizmaksa pieaugs par 20 līdz 30 centiem atkarībā no vilciena sastāva un no maršruta garuma. Lai vienkāršāk būtu saprotams, kravu nosūtītājiem par Latvijas dzelzceļa tīkla izmantošanu būs jāmaksā par 12 līdz 15 miljoniem eiro gadā vairāk. Vai viņi gribēs to darīt? Varbūt izvēlēsies alternatīvus maršrutus?»

«Raksturojot kopējo ainu tranzīta jomā, esam situācijā, ka atsevišķos kravu veidos ilgstoši strādājam bez rentabilitātes rezerves. Domāju, ka ar ieņēmumiem, ko saņemam no šiem pakalpojumiem, nevaram atjaunot savus pamatlīdzekļus, kaut tās pašas ne pārāk jaunās lokomotīves, kuras izmantojam kravu pārvadājumos. Reāli mēs jau strādājam zem pašizmaksas,» uzsver AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs.

Konkurence ar citām valstīm

Jautājumā par to, kā šis lēmums – palielināt infrastruktūras maksu – ietekmēs sadarbību ar citām valstīm, Bremze atzīmē: «Mums ir svarīga viena tonkilometra pašizmaksa Latvijas koridorā, ja tā pieaugs, un šajā gadījumā pašizmaksa pieaugs, ir liels risks, ka zemo cenu kategoriju kravas, kā, piemēram, ogļu produkcija Latvijā vienkārši vairs nebūs.»

«Tas nozīmē, ja jau tagad tiek izmantoti aptuveni 30% no sliežu tīkla jaudas, tad turpmāk izmantos vien tikai desmit vai 15%. Ko tālāk? Tad taisām ciet un jaucam to visu nost. Tāpēc arī ir svarīga šī izmaksu efektivitāte.»

BNN jau iepriekš ziņoja vairāku ekspertu bažas par valsts veidoto tranzīta politiku. Baltijas Asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne uzskata, ka valsts sistēma jeb valsts pārvalde ir sagatavojusies uzmest «atombumbu» tranzīta nozarei un pēc tam paskatīties, kas no tā visa sanāks.

Ref: 225.000.103.1700


Pievienot komentāru

  1. Irēna Kerbštate teica:

    Vispirms ar sankcijām pret vitu valsti iznīcinā dzelzceļa pārvadājumus,tagad ceļ ceļ izmaksas lai ko varētu saglabāt vai nav jocīga valsts?Nebrīnos ja dzelzceļa līnijas drīz aizaugs ieaugs zālēs tāpat kā Rīga Rūjiena Tallina.Ja neatjaunosies dzelzceļa pārvadājumi tad jēga dzelzceļam nav

  2. TII teica:

    aGRĀK PA DZELZCEĻU KURSĒJA , JA TĀ VAR IZTEIKTIES, VISOS VIRZIENOS , UN MAN PATIKA BRAUKT AR VILCIENU , GAN UZ AIZPUTI, GAN UZ VENTSPILI KĀ ARĪ UZ RĪGU

  3. Tas pats interesents teica:

    No, ko Māri. Privātājā biznesā neiet?
    Kravu nav. Izmaksas pieaugušas. Akcionāri neapmierināti. Ar to arī saprotams izlietās žults daudzums uz savu bijušo darba devēju. Kā redzams kvalifikācija arī zudusi. Raksts nekāds, ja neskaita dvēseles saucienu – glābiet Baltijas Ekspresis būs pagalam. Kāpēc valstij būtu jāapmaksā neveiksmīgas biznesmeņu grupas rezultātus?
    Kas tad liedz konkurēt?

    • Ance teica:

      Neveiksmīgas biznesa grupas rezultātus? Runā, ka nākamgad kravu vispār nebūs. Un arī Tas pats interesents baigi nepriecāsies par saviem rezultātiem, ja vien makā nekrīt nauda no kādas siltas silītes.

  4. naivicis teica:

    Cipari ir diezgan skaidri. Statistiku arī neviens neizdomā. LDz projekti ir vai nu pilnīgi stulbi vai nu apzināti kaitnieciski. Valsts izzagšana, nozares gremdēšana, lai kāds uzdzīvotos. Par to liecina ieceres par tarifiem, elektrifikāciju. Bet ar faktiem jau nepietiek. Vienmēr atradīsies kāds, kas teiks, nē, tā nav, tev tikai skauž.

Moneyval rekomendāciju ieviešanai prioritātes cilvēkresursiem un tehnoloģijām

Valdība apstiprinājusi rīcības plānu Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval rekomendāciju ieviešanai, vēsta Ministru prezidenta padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Guna Šnore.

Mainīs Kontroles dienesta pārraudzību un palielinās tā kapacitāti

Valdība otrdien, 25.septembrī,  vienojās par nepieciešamību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu reorganizēt Ministru kabineta pārraudzībā ar Iekšlietu ministrijas «starpniecību», vienlaikus palielinot dienesta kapacitāti, preses pārstāvjiem stāsta finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS.

Klaipēdas šosejas posmā konstatēts brāķis; līdz nākamajam gadam veiks monitoringu

Klaipēdas šosejas posmā starp Liepāju un Nīcu šomēnes tika pabeigti remontdarbi, kas uzsākti šogad pavasarī. Tomēr ne visā posmā ir uzklāta asfalta virskārta, jo trīs kilometru posmā ir konstatēts brāķis.

Apstiprināti jaunie dabasgāzes tarifi; lētāk būs tiem – kas gāzi tērē vairāk

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinājusi AS Gaso iesniegto dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz ieviest fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

Zviedrijā neuzticības balsojumā gāž premjerministru Lēvenu

Zviedrijas valdības vadītājs Stefans Lēvens nav izturējis neuzticības balsojumu, un, neraugoties uz viņa vadītās partiju apvienības uzvaru vēlēšanās, ir kļuvis par pirmo šādā ceļā atstādināto premjerministru Zviedrijas vēsturē.

PMLP: Visvairāk Latvijas valstspiederīgo dzīvo Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā

Aprēķināts jauns Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs. Visvairāk Latvijas valstspiederīgo dzīvo Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, liecina jaunākie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati par 2018.gada 1.jūliju.

ES banku uzraugam jāizmeklē Igaunijas, Dānijas rīcība ap Danske Bank

Eiropas Banku iestādei uzdots izmeklēt, vai saistībā ar iespējamo ilggadējo naudas atmazgāšanu caur Danske Bank Igaunijā, savu darbu pienācīgi ir veikuši Igaunijas un Dānijas banku uzraugi.

Pret aizdomās turēto VUGD priekšnieka vietnieku ierosināta disciplinārlieta

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ierosinājis disciplinārlietu pret dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli, kurš tiek turēts aizdomās par piesavināšanos.

KP: pieaug uzņēmumu apvienošanās darījumu skaits

Konkurences padome šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieņēmusi 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, kas ir par 50% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Tirgus dalībnieku konsolidācija visbiežāk notikusi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju vidū.

Bildēs: Pāvests sagaidīts Tallinā

Romas katoļu baznīcas galva otrdien, 25.septembrī, sagaidīts Tallinā, kur ieradies, noslēdzot savu Baltijas valstu apmeklējumu.

airBaltic saņem divpadsmito Airbus A220-300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sagaidīja 12. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSN. Līdz 2018.gada beigām uzņēmums plāno, ka flotē kopumā būs 14 Airbus A220-300 lidmašīnas.

Latvijas apceļotājiem: visvairāk satiksmes ierobežojumu uz reģionālajiem ceļiem

Valsts autoceļu tīklā turpinās remontdarbu sezona un atsevišķos posmos autobraucējiem ir jārēķinās ar satiksmes un braukšanas ātruma ierobežojumiem, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centrs.

Vācijas lielākai bankai prasa cīnīties ar naudas atmazgāšanu

Vācijas banku uzraugs prasījis valstī lielākai bankai, Deutsche Bank, pastiprināt tās cīņu pret naudas atmazgāšanu.

Marķētās dīzeļdegvielas realizācija septiņos mēnešos palielinājusies par 0,1%

Iezīmētā dīzeļdegviela šogad septiņos mēnešos realizēta kopumā 21 347 tonnu apmērā, kas ir par 28 tonnām jeb 0,1% vairāk nekā 2017.gada septiņos mēnešos.

Krievijā Navaļnijam jauns arests uzreiz pēc iznākšanās no ieslodzījuma

Krievu opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš aktīvi aicinājis iedzīvotājus piedalīties protesta akcijās pret Krievijas pensiju reformu, pēc administratīvā aresta izciešanas ticis aizturēts un atkārtoti notiesāts uz administratīvo arestu, 20 dienām. Šoreiz par septembra piketa nelikumīgu rīkošanu.

Meteorologi nedēļas vidū prognozē pirmo rudens vētru

Otrdien, 25.septembrī, Latvijā pakāpeniski paaugstināsies atmosfēras spiediens, mākoņu daudzums būs mainīgs ar tendenci samazināties dienas otrajā pusē, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Īrijā 2016.gada pavasarī dzīvoja teju 20 000 Latvijas valstspiederīgie

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

SAB: Krievijas specdienesti saglabā interesi par iekšpolitisko situāciju Latvijā

Krievijas specdienesti saglabā interesi par iekšpolitisko situāciju Latvijā, tai skaitā par 13.Saeimas vēlēšanām un to iespējamiem rezultātiem, taču patlaban nav informācijas, ka vēlēšanu process varētu tikt ārēji apdraudēts, atzīst Satversmes aizsardzības birojā.

Pāvests mudina skatīties plašāk par pašu interesēm; Aglonā sagaidīts ar gavilēm

Sabiedrībai ir jāmācās skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm, jo tas rada izaugsmei nepieciešamo vienotību, pirmdien uzrunā Rīgā mudināja pāvests Francisks, kurš Latviju apmeklē vienas dienas vizītē.

Foto: Pāvests Francisks dievkalpojumā Rīgas Domā un Sv.Jēkaba katedrālē ar senioriem

Pāvests Francisks viesojas gan Rīgas pilī, gan Rīgas Doma baznīcā, kur vadīja ekumenisko dievkalpojumu, klātesot dažādām Latvijas amatpersonām.

Pāvests Francisks ierodas vizītē Latvijā

Latvijā pirmdien, 24.septembrī, ieradās katoļu pāvests Francisks. Pāvestu Rīgas lidostā sagaidīja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un citas personas.

Nedēļa Lietuvā. Vēlas «apcirpt» tiesu izpildītāju atlīdzību

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite aizvadītajā nedēļā sagatavojusi likumdošanas priekšlikumus, lai ierobežotu tiesu izpildītāju atalgojumu līdz 15% no to piedzītās summas.

BNN nedēļas apkopojums: Priekšvēlēšanu karstumā. Tiesiskums Latvijā. Baltijas valstu gatavošanās pāvestam

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Nākotne; Cīņa; Saeimas vēlēšanas; Stagnācija; Pārmaiņas.

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.