bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.07.2018 | Vārda dienas: Rozālija, Roze
LatviaLatvija

Lembergs netiks virzīts premjera amatam; visticamāk, tiesas sēdes četrreiz nedēļā grūti apvienot ar premjera pienākumiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vairākkārt uz vienu no Latvijas prestižākajiem amatiem – premjerministra «krēslu» – savu kandidatūru ir virzījis arī smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs, kurš ir atstādināts no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas. Tad nu šogad beidzot ir pienācis gads, kad «pūcei aste ir uzziedējusi» jeb Lembergs netiks virzīts premjera amatam, BNN informāciju apstiprina arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Joprojām norit tiesas process pret Lembergu – katru nedēļu darbadienās, izņemot piektdienas. Tas vien jau parāda, ka apvienot premjera amatu ar tiesas procesu nebūtu prāta darbs. Tomēr šeit ir jāatgādina fakts, ka 2006.gadā, tajā pašā dienā, kad prokuratūra paziņoja par apsūdzības uzrādīšanu Lembergam, ZZS viņu izvirzīja Latvijas premjera amatam. Tolaik Brigmanis pamatoja, ka «Lembergs jau vairākus gadus ir Ventspils mērs un ir pierādījis, ka var risināt gan ekonomiskās, gan sociālas, gan integrācijas problēmas».

Tāpat arī 2010. un arīdzan 2014.gadā ZZS bija virzījis Lembergu premjera «krēslam». Šķiet, tai laikā ZZS bija vīzija, kā apvienot premjera amatu ar regulāriem tiesas apmeklējumiem.

Brigmanis intervijā BNN atzīst, ka šobrīd  ZZS ir pilnībā  skaidrs, ka premjera kandidāts viņu partijā būs jau esošais Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis.

Šeit gan ir jāatzīmē, ka Kučinska valdības laiks tiek vērtēts ļoti pretrunīgi. Tiek uzskatīts, ka viņš «spēlē pēc Lemberga stabulītes», citi politiķi to mēdz arī dēvēt par «Lemberga diktātu». Proti, 2016.gadā bijusī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa bija apstiprinājusi, ka izšķirošos valdības veidošanas brīžos bija jūtams absolūts ZZS sadarbības partijas Latvijai un Ventspilij priekšsēdētāja Aivara Lemberga «diktāts».

Tikmēr pats Kučinskis šo apgalvojumu nosauca par nepatiesu, uzskatot, ka ««Lembergs neklusē», līdz ar to var rasties tāds iespaids, taču par «diktātu» nevar runāt».

Nevienu no pašreizējiem ZZS ministriem partija nevēlas nomainīt, atzīmē Brigmanis, «tomēr ir jāsaprot, ka neviens no šiem ministriem, ieskaitot arī premjeru, nav neaizstājams». «Tajā brīdī, kad viņi sāks domāt, ka ir neaizstājami un tajā amatā ir uz mūžu, būs jāsāk domāt par viņa objektivitāti. Cik es esmu runājis ar saviem kolēģiem, viņi to apzinās,» uzsver Brigmanis.

Ir jāatzīmē, ka ZZS valdības laikā vairāki politiķi ir pieprasījuši ministru demisiju par nepienācīgu amata pienākumu pildīšanu. Proti, pēc publiskotajām «Oligarhu sarunām» vairākas politiskās partijas, kā arī sabiedrība par atklātību Delna bija nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, aicinot uzņemties atbildību par «Oligarhu lietas» tālāko virzību. Organizācija rosināja arī pieprasīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) un satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) demisiju.

Savukārt par joprojām neskaidro banku situāciju Latvijas finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu Saeimas opozīcijas spēki aicināja atkāpties no amata, uzskatot, ka viņa nav spējusi novērst ASV Finanšu ministrijas lēmumu, kas ir iznīcinošs Latvijas finanšu sektora reputācijai un pazemojošs Latvijas valdībai.

Tikmēr Brigmanis norāda, ka opozīcijas partijas, pieprasot šīs demisijas, paši nekādus risinājumus vietā nepiedāvā. «Ja politiskajiem spēkiem, piemēram, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) vai, nezinu, kādai citai nav ko darīt, ja nevar piedāvāt ļoti konkrētus risinājumus šajā situācijā, ja nav redzējuma par politisko un ekonomisko situāciju, par konkrētām reformām, bet ir tikai viens sauklis Galvas nost!, tad tādām partijām nav nākotnes.»

Pēc viņa domām, nav skaidrs, kur šo politisko partiju pašreizējie līderi bija tad, kad Latvijā sākās šobrīd skandalozie procesi. «Viņu rokās bija visas iespējas ierosināt procesus par dažādām nebūšanām valstī, viņiem bija informācija. Kas viņiem pietrūka? ­Kapacitātes šo informāciju pasniegt, vai pietrūka māka to izdarīt? Nu mēs jau redzam, ka šie procesi tālāk nekur nav attīstījušies,» saka ZZS frakcijas vadītājs.

Ir jāatzīmē, ka JKP sapulcē par premjera amata kandidātu izvirzītais partijas līderis, bijušais tieslietu ministrs un pašreizējais Rīgas domes deputāts Jānis Bordāns valsts pārvaldē iecerējis veikt radikālas reformas. Bordāns uzsvēra, ka JKP mērķis ir Latvijā izveidot mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Lai sasniegtu šo mērķi, JKP ir iecerējusi no pašreizējām 13 ministrijām gada laikā izveidot astoņas.

Brigmanis BNN uz Bordāna pieteikumu atbild: «Mēs arī nāksim ar ko jaunu. Tomēr, manuprāt, cilvēki, kas ir mainījuši vairāk nekā trīs partijas, nedrīkstētu kandidēt Saeimas vēlēšanās. Ir tādi politiķi, kas staigā un piedāvā sevi kā pasaules mesijas. Vēlāk sevi pasniedz kā pasaules glābējus, uzspiežot uz vecās tēmas – korupcijas. Es neesmu no viņiem dzirdējis neko konkrētu, ko viņa partija piedāvātu ekonomikā, zemkopībā, veselībā. Ir tikai viena tēma – kas ir izdarīts līdz šim, ir slikti. Un tai tēmai, protams, ir piekritēji,» uzskata Brigmanis. Jāsecina, ka partiju maiņa Brigmani vairāk satrauc nekā korupcijas ēnas, kas jau vairāk nekā desmit gadus nostiprinājušās pār partijas sadarbības partneru galvām.

Runājot par to, kāpēc ZZS turpina sadarboties ar Lembergu laikā, kad viņš ir apsūdzēts tik smagos noziegumos, ka veselas dekādes garumā izmeklēšanas un tiesu varas iestādes nespēj tos atšķetināt, Brigmanis norāda, ka «Lemberga tēls ir ļoti duāla personība, un sabiedrība, protams, viņu vērtē ļoti dažādi, bet mēs vienalga atgriežamies pie visām aptaujām – viņš joprojām paliek populārāko cilvēku top trijniekā.»

«Mums katram par viņu var būt savs viedoklis, mēs vienkārši neejam un publiskajā telpā neapspriežam, vai viņš ir labs vai slikts. Katram cilvēkam, kam par viņu viedoklis radies, tas ir nostabilizējies, un tur nekas īpaši nav maināms,» uzskata Brigmanis.

Brigmanis atzīst, ka Lembergs joprojām ir ZZS sadarbības partneris. Galu galā, divi no viņu partijas cilvēkiem, gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, gan, visticamāk, Gundars Daudze būs sarakstā pirmie numuri – viens Rīgā, viens Kurzemē. Brigmanis neredz šeit nekādu problēmu.

Proti, deputātu nemulsina, ka Ģenerālprokuratūra pret Lembergu cēlusi apsūdzības par korupciju – kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu viltošanu, amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonu deklarācijā.

Pēc viņa domām, tiesai ir jāpierāda Lemberga vaina. «Līdz ar to, lai pateiktu, ka mēs Lembergu negribam redzēt un tikties nevaram, nu, to mēs nedarīsim,» uzsver Brigmanis.

Atgriežoties pie tēmas par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Brigmanis atzīmē, ka koalīciju velētos veidot ar, pirmām kārtām, Nacionālo apvienību (NA). «Kā arī ar Vienotību, kaut arī šeit mēs nonākam zināmā pretrunā ar mūsu konservatīvo uzskatu, jo viņi ir liberālais spēks, bet tas vienojošais faktors ir tā nacionālā jautājuma izpratne.»

Savukārt atbildot uz BNN jautājumu, kāpēc ne ar Saskaņu, kad vairākos balsojumos opozīcijas spēks balso tā, lai panāktu ZZS izdevīgu rezultātu, Brigmanis piebilst, ka viņa partija neiet NA pavadā. Viņš atzīst, ka ir balsojumi, kas sakrīt ar Saskaņu. «Šī uzskatu sakritība nav par fundamentālajiem pamatiem, šeit jautājumi, kas ir skaidri nepārprotami – valoda, tās zināšana, pilsonība, jautājumi, kas skar vēstures izpratnes jautājumus, tie ir skaidri, fundamentāli, tur nevar būt kopīgu balsojumu.»

Te jāatgādina, ko intervijā ar BNN sacīja bijušais Saskaņas deputāts, finansists, uzņēmuma Laika stars īpašnieks Vadims Jerošenko: «Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās partijas ZZS sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas bija arī pirms Saskaņa parādījās Rīgas domē. Arī Saeimā ir šāda situācija, kaut arī Saskaņa vienmēr atrodas opozīcijā. Tomēr brīžos, kad viens vai otrs jautājums ir svarīgs Lembergam, nav jābūt izcilam politologam, lai ieraudzītu saikni starp šīm partijām. Citreiz šķiet, ka Saskaņa tiek izmantota kā «satelītpartija» Lembergam.» Kā piemēru par kopīgu balsojumam var minēt arī ierosinājumu atsaukt Ingunu Sudrabu no «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Proti, ar Saskaņas un ZZS balsīm Sudraba palieka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Latvijā 13.Saeimas vēlēšanas notiks šī gada 6.oktobrī. Vēlētājiem būs jāizšķiras, ko viņi vēlas Saeimas valdošajos spēkos redzēt: politiķus, kas ierindojas populārāko Latvijas iedzīvotāju top trijniekā, vai deputātus, kas spēs bez korupcijas pazīmēm attīstīt Latvijas izaugsmi.


Pievienot komentāru

  1. rasa teica:

    Kādas briesmas,kā KUČINSKIS un Valsts prezidents varēs darboties?Lembergs nekandidēšot pasēdēt Kučinska krēslā!kāds gudrs cilvēks norādīja,ka Latvijas sabiedrība sirgst ar infantīlismu.Principā tā ir liela taisnība,jo pretējā gadījumā ZZS nebūtu iespēja spīdēt vēlēšanās.Jāpiezīmē,ka nekas jau nemainīsies,jo Lembergs jau neatkāpsies no padomdevēja svarīgā statusa.jācer,ka mūsu tagadējā valdība beidzot sāks domāt un darboties valsts un tautas labā!

Ierobežos satiksmi Kārļa Ulmaņa gatvē

Saistībā ar ūdensvada tīkla remontdarbiem no 23.jūlija puksten 7.00 līdz 27.jūlija puksten 24.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Kārļa Ulmaņa gatvē, pie ēkas Cīruļu ielā 4.

Talsu novadā degošā meža dēļ evakuē apdzīvotu vietu Stikli Ventspils novadā

Plašā meža un kūdras ugunsgrēka dēļ, kas izcēlies Talsu novada Valdgales pagastā, trešdien, 18.jūlijā, no blakus esošā Ventspils novada tiek evakuēta apdzīvota vieta Stikli Puzes pagastā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inta Palkavniece.

Latvijas augļu realizācija citās Baltijas valstīs pieaugusi par 0,5%

Galvenais no Latvijas izvesto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, kurās šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš realizācija palielinājusies par 0,5%.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien, 18.jūlijā, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ugunsgrēka dzēšanas darbi Valdgales pagastā turpinās jau 20 stundu; šobrīd apturēti vēja dēļ

Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā Talsu novada Valdgales pagasta Lielsalās 17.jūlija vakarpusē izcēlās paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks kūdras izstrādes purvā. Pastāv iespēja, ka ugunsgrēks izcēlies kūdras ieguves rezultātā.

JKP līderi Saeimas vēlēšanās būs Jurašs, Strīķe, Bordāns, Feldmanis un Šuplinska

Jaunās konservatīvās partijas līderi Saeimas vēlēšanās būs Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmanis un Ilga Šuplinska.

18,5% Latvijas iedzīvotāju ir bērni

Šī gada sākumā 18,5% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Koalīcijas partijas vēlas palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no IKP

Valdošās koalīcijas partijas rosina palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% vai 3% no iekšzemes kopprodukta.

Paplašina parādnieku datu bāzi – KIB pievienojas arī Gelvora

Kredītinformācijas Birojs noslēdzis sadarbības līgumu par datu apmaiņu ar parādu piedziņas un uzraudzības uzņēmumu Gelvora, tādejādi ievērojami paplašinot fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi.

Bankā: Iedzīvotāji ceturksnī veselībai tērē vidēji no 50 līdz 100 eiro

84% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir izmantojuši medicīnas pakalpojumus un tikai 5% visus izdevumus segusi veselības apdrošināšana, atklāj Norvik Bankas veiktā aptauja.

Krievijā paildzina režisora Serebreņņikova mājas arestu

Tiesa Maskavā ir lēmusi pagarināt mājas arestu atzītajam krievu teātra un kinorežisoram Kirilam Serebreņņikovam, kurš apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos.

Parakstīts trešais Rail Baltica līdzfinansējuma līgums

Šī gada 13.jūlijā parakstīja Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējuma līgumu Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvniecībai. Līguma vērtība ir gandrīz 130 miljoni eiro no kuriem CEF ieguldījums sasniegs 110 miljonu eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem

Zviedrija lūdz palīdzību cīņā ar mežu ugunsgrēkiem

Zviedija ir aicinājusi Eiropas Savienības dalībvalstis palīdzēt tai dzēst desmitiem mežu ugunsgrēku, no kuriem daļa skārusi arī apvidus aiz polārā loka.

Plāno palielināt kompensācijas nepilngadīgajiem cietušajiem

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, kas paredz palielināt izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru nepilngadīgiem cietušajiem.

Igaunijā brīdina uzmanīties no pārkaršanas tveicē un ultravioletā starojuma

Meteorologi Igaunijā izziņojuši brīdinājumu par valstī neierastu karstumu, aicinot iedzīvotājus uzmanīties no pārkaršanas saulē šonedēļ, kad gaisa temperatūra daudzviet Igaunijā pārsniegusi 30 grādus.

Latvijas krājbankas administrators jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad jūnijā atguvis 1,038 miljonus eiro, kas ir 6,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Slēgto internātskolu pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai paredz 300 000 eiro

Valdība konceptuāli atbalstīja finansējuma pārdali 300 000 eiro apmērā, lai Izglītības un zinātnes ministrija varētu nodrošināt atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem pašvaldību dibināto internātskolu reorganizācijas un slēgšanas gadījumā.

Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, tā iekšlietu ministrs

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāj Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Cilvēktiesību tiesa konstatē Krievijas pārkāpumus Pussy Riot un Poļitkovskas lietās

Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi, ka Krievija ir pārkāpusi cilvēktiesības divās skaļās krimināllietās, proti, aktīvistu grupas Pussy Riot apcietināšanā un notiesāšanā, kā arī žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības izmeklēšanā.

Valdība apstiprina izmaiņas mēslošanas līdzekļu aprites likumā

Valdība pieņem Zemkopības ministrijas  sagatavotos grozījumus Mēslošanas līdzekļu aprites likumā.

ES vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā augušas

Latvijā maijā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš piena produktu cenas nav pieaugušas. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā vidējās tirgus cenas piena produktiem maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja augt.

ES paraksta bloka lielāko brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu

Eiropas Savienība un Japāna ir noslēgušas savstarpēju brīvās tirdzniecības līgumu, kas attieksies uz turpat trešo daļu no visas pasaules iekšzemes kopprodukta un 600 miljonu cilvēku ekonomisko aktivitāti.

VNĪ: Okupācijas muzeja būvuzraudzībai piedāvājumus iesnieguši vairāki pretendenti

VAS Valsts nekustamie īpašumi šonedēļ atver iepirkumu un uzsāk vērtēšanu Okupācijas muzeja ēkas pārbūves, tai skaitā jaunas piebūves būvniecības uzraudzībai.

Vēl neskata likumprojektu, kas paredz eID kartes noteikšanu par obligātu dokumentu no 2023.gada

Valdība vēl neskatīja likumprojektu, kas paredz no 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes noteikt par obligātu identifikācijas dokumentu visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu.

Latvijā piecos mēnešos importēts par 7% mazāk cigarešu nekā pirms gada

Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos ievesti 1,828 miljardi cigarešu, kas ir par 7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts ieņēmumu dienests Akcīzes preču pārvaldes apkopotā informācija.