bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Svētdiena 26.01.2020 | Vārda dienas: Agneta, Agnis, Ansis

Britu profesors: Nedomāju, ka Ķīnai varētu būt liela ietekme Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Studenti Gaja Foksa maskās pauž atbalstu Honkongas protestētājiem, kuri kritizē Ķīnas valdību

Iespēja padarīt Latviju par simpatizējošāku partneri noteikti būtu Ķīnas interesēs, tomēr nerodas sajūta, ka Ķīnai šeit varētu būt liela ietekme, turklāt tai Latvijā darboties ir diezgan grūti, jo izteikti trūkst izpratnes un vēsturiskās pieredzes, izteicies Londonas King’s College Lau China institūta direktors Kerijs Brauns (Kerry Brown).

Pieaugot Ķīnas starptautiskajai ietekmei, arī Latvijā tai ir savs jautājumu saraksts, kurā tā ļoti vēlas gūt atbalstu, tomēr Braunam nešķiet, ka ķīniešiem Latvijā varētu būt viegli sasniegt savus mērķus.

«Nekādā ziņā nedomāju, ka Ķīnai varētu šeit būt liela ietekme. Un nerodas sajūta, ka latviešus varētu būt viegli piespiest domāt līdzīgi ķīniešiem. Ķīnai šeit nav tādas vēsturiskās pieredzes, kāda tai ir attiecībās ar Krieviju,»

norāda britu profesors, «varu iedomāties Ķīnas vēstniecības cilvēkus šeit – šādā jaunā vietā viņiem nav viegli integrēties. Esmu drošs, ka ir lietas, ko Ķīna šeit vēlas panākt, tomēr nedomāju, ka tas būs viegli.»

Viņš norādīja, ka bez atbalsta tādos jautājumos kā Taivānas statuss un citi Ķīna vēlas arī labas investīcijas, lai iegūtu intelektuālo īpašumu vai veicinātu savu tehnoloģiju panākumus. «Ķīna arī vēlas panākt, lai Eiropas Savienība (ES) pārstāj to kolektīvi kritizēt par cilvēktiesību jautājumiem,» piebilda Brauns.

«Ķīniešiem ir viena ārpolitika visai pasaulei, kas tiek īstenota neatkarīgi no tā, kur tu atrodies. Tā ir liela problēma. Viņus noteikti interesē Ķīnas interešu aizstāvība ES iekšienē, un varu iedomāties, ka daži no vēstījumiem, kas tiek pausti, Latvijai nekādā ziņā nav piemēroti. Tāda sajūta man radās arī citās Eiropas valstīs, kurās esmu bijis pēdējā laikā, piemēram, Čehijā,» izteicās ilggadējais Ķīnas pētnieks.

Apstākļos, kad Rietumu pasaulē pieaug bažas par komunistiskās Ķīnas ietekmes pieaugumu pasaulē, tai aizvien noteiktāk kļūstot par superlielvalsti, pazīstamais britu žurnālists Edvards Lukass (Edward Lucas) nesen pauda izbrīnu, ka Austrumeiropas valstis, kuras komunismu ir izbaudījušas uz savas ādas, Ķīnas komunismu kritizē pavisam minimāli.

«Ne vien šajā reģionā, bet visā Eiropā, Amerikā un arī Austrālijā izplatīta problēma ir grūtības rast līdzsvaru starp savu vērtību aizstāvēšanu un darījumu attiecībām ar Ķīnu, kas šobrīd ir tik liela ekonomika. Nereti materiālās intereses nostājas pretrunā savām vērtībām,» uzskata Brauns.

Viņš gan uzsver, ka Rietumiem pašiem ir jātiek skaidrībā par to, kādas vērtības tad īsti tie aizstāv, jo «ar to Rietumos pēdējā laikā ir diezgan liels sajukums». «Dažas no šīm vērtībām tiek nepareizi traktētas. Un atsevišķos gadījumos Ķīna tiek vainota šīs situācijas izmantošanā,» piebilda profesors.

«Domāju, ka Edvards norāda uz faktu, ka bijušajās komunistiskā bloka valstīs ir daudz cilvēku, kuri joprojām atceras padomju sistēmu – vienas partijas sistēmu –, viņi to spēj saprast arī Ķīnas kontekstā. Tomēr Ķīnas gadījumā pastāv daudzas citas lietas, kas ir patiešām unikālas.»

Tomēr Brauns nedomā, ka Ķīna jebkad varētu mēģināt «eksportēt savu sistēmu». Tā vietā Ķīna visā pasaulē aizstāv savas intereses.

«Ķīnai ir grūti runāt ar globālo auditoriju, kura to it kā atzīst, bet kurai nav nekādas lielās patikas pret ķīniešu sistēmu. To nav viegli pārdot. Nedomāju, ka jebkad vēlēsimies pieņemt sev Ķīnas sistēmu. Nespēju to iedomāties,» izteicās britu profesors.

«Kad cilvēki redz «16+1» vai «17+1», viņi ir ļoti pārsteigti un nobijušies, jo viņiem šķiet, ka tas ir kāds ķīniešu lielais plāns. Un daudzi runā par to, ka Ķīnai ir kāds nopietns globālais plāns, bet es par to neesmu tik drošs – es domāju, ka tad, ja Ķīnai būtu šāds globāls plāns, tas netiktu īstenots tik neveikli,» viņš uzsvēra.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā: Ministrs ēdis neētiski, prezidents aicina poļu banku, Viļņa pret plastmasas traukiem

Lietuvā aizvadītās nedēļas redzamākie notikumi ziņās bija ētikas uzrauga atklātais satiksmes ministra likumpārkāpums par pusdienu apmaksu, prezidenta aicinājums Lietuvā ienākt poļu Pekao bankai un Viļņas iniciatīva pret vienreizlietojamiem traukiem.

Soross ar miljarda universitāti vēlas cīnīties pret klimata pārmaiņām, autoritārismu

Ungāru-amerikāņu finansists un filantrops Džordžs Soross paziņojis, ka ieguldīs vienu miljardu ASV dolāru, lai izveidotu pasaules mēroga universitāti, lai cīnītos pret autoritārām valdībām un klimata pārmaiņām.

Eiropas Komisija aizliedz no Ukrainas ievest putnu gaļu Eiropas Savienībā

Putnu gripa Ukrainā, Bugakivā konstatēta šīs nedēļas sākumā – 20.janvārī. Ukrainas veterinārais dienests veic slimības apkarošanas pasākumus. 

Nākamnedēļ veiks Vanšu tilta inspekciju; vantīs strādās alpīnisti

Alpīnisti līdz pat 3.februārim veiks visu vanšu sistēmas inspekciju, rāpjoties vantīs, un veicot arī pilona inspekciju.

NEPLP atļauj no marta LNT un Kanālu 2 nomainīt ar TV3 Life un TV3 Mini

NEPLP pēc mediju grupas TV3 Group pieteikuma anulējusi TV kanālu LNT un Kanāls 2 licences, tā vietā izsniedzot licences jauniem kanāliem TV3 Life un TV3 Mini.

Rail Baltica trasei piegulošo apkaimju attīstībā jāiegulda vairāk nekā 300 miljoni

Lai īstenotu infrastruktūras attīstības projektus Rail Baltica piegulošajās Rīgas apkaimēs, desmit gadu periodā būs nepieciešamas līdz pat 350 miljoniem eiro lielas investīcijas.

Kvoruma trūkuma dēļ nenotiek Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulce

Piektdien sasauktajai akcionāru ārkārtas sapulcei bija reģistrējušies akcionāri, kuri kopā pārstāvēja 2 978 701 balsstiesīgo akciju, kas ir 21,15% no balsstiesīgā kapitāla. Tādējādi akcionāru ārkārtas sapulcei nebija nepieciešamā kvoruma.

Bulgārija apsūdz Krievijas pilsoņus ieroču rūpnieka indēšanas mēģinājumā

Prokurori Bulgārijā ir izvirzījuši apsūdzības trīs Krievijas pilsoņiem par slepkavību mēģinājumiem, izmantojot indi. Izmeklētāji saskata šo noziegumu saikni ar Skripaļu indēšanas gadījumu Lielbritānijā.

Par PSKUS valdes priekšsēdētāju apstiprina Rinaldu Muciņu

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas dalībnieku sapulcē valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Rinalds Muciņš.

EM 464.sērijas namus atzīst par drošiem tālākai izmantošanai; īpašniekus mudina ēkas atbilstoši uzturēt

Lai gan 464.sērijas daudzdzīvokļu namu apsekošanas laikā konstatētas pazīmes par mehāniskās stiprības un stabilitātes zudumu, EM secina, ka pie atbilstošas uzturēšanas, ēkas ir drošas turpmākai lietošanai.

Ignorējot ASV sankcijas, Ventspils dome apstiprina Lemberga vadībā tapušu budžetu

Neskatoties uz ASV noteiktajām sankcijām, Ventspils pilsētas domes 2020.gada budžets, kas tapis sankcionētās personas Aivara Lemberga absolūtā ietekmē, ceturtdien, 23.janvārī, tika apstiprināts.

EY: Uzlabojas investoru vērtējums par Latvijas ekonomikas konkurētspēju

Aizvadītajā gadā gandrīz visos rādītājos uzlabojies investoru vērtējums par Latvijas ekonomikas konkurētspēju, informē EY Latvija pārstāvji.

Igaunijā rosina par pirmo braukšanu dzērumā paredzēt viena gada cietumsodu

Igaunijā valdības ministri nākuši klajā ar ierosinājumu ieviest bargākus sodus par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā. Iniciatīva saistīta ar nesenu avāriju, kur gāja bojā trīs cilvēki, un bija iesaistīts dzērājšoferis.

Pieaug grants ceļu posmu skaits, kuros šķīdoņa dēļ ieviesti masas ierobežojumi

Saistībā ar to, ka meteoroloģiskā ziema tā arī nav iestājusies un turpinās nokrišņi, pieaug to grants autoceļu posmu skaits, kuros ir iestājies šķīdonis.

Ķīnā aug koronavīrusa upuru skaits; transporta ierobežojumi desmit pilsētās

Ķīnā koronavīrusa uzliesmojumā mirušo skaits sasniedzis 26 cilvēkus. Varasiestādes cenšas ierobežot vīrusa izplatību, ieviešot transporta ierobežojumus vismaz desmit pilsētās.

Mūrniece Jeruzalemē: Mūsu pienākums – saglabāt holokausta upuru piemiņu

«Holokausts pasaulei ir iemācījis: redzot necilvēcīgu attieksmi, mēs nedrīkstam novērsties un klusēt. Ir jādara viss, kas mūsu spēkos, lai cilvēku dzīvības nekad vairs netiktu izdzēstas viņu tautības dēļ.»

ASV akciju cenas stabilas, WHO neizsludinot globālo trauksmi saistībā ar Ķīnas vīrusu

Eiropas un Āzijas akciju biržās kritušās akciju cenas, valdot nervozitātei par jaunā nāvējošā koronavīrusa izplatīšanos no Ķīnas, bet Volstrītā akciju cenas bija stabilas.

Polijā pieņem likumu par tiesnešu sabiedriskās darbības iegrožošanu

Polijas Seims pieņēmis likumprojektu, kas paredz tiesnešiem sodu par darbību politikā un kritikas paušanu par jaunieceltiem tiesnešiem un valsts iestāžu pilnvarām. Likumprojekta stadijā tas saņēmis plašu starptautisku nosodījumu.

Informācija par VDD jaunās ēkas projekta izmaksām ir valsts noslēpums

Lai gan medijos jau minētas dažādas summas, cik varētu izmaksāt Valsts drošības dienesta jaunā ēka bijušā velotreka Marss vietā, dienestā norāda, ka šī informācija ir valsts noslēpums.

Brīvdienās gaidāms sauss un mazliet ziemīgs laiks

Maksimālā gaisa temperatūra brīvdienās dienu laikā būs +2…+5 grādi, savukārt naktī uz svētdienu austrumu daļā gaidāms sals līdz 0…–4 grādiem.

Maršruts nedēļas nogalei: Ķīniešu Jaunais gads, Gaismu lietus un nakts pārgājieni

Lai nebūtu sajūtas, ka janvāris pavisam pelēcīgs, nedēļas nogalē risinās daudz krāsainu pasākumu.

Kādēļ Lietuvas prezidents atteicās apmeklēt Pasaules Holokausta forumu Jeruzalemē?

Pieminot Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanu pirms 75 gadiem, daudzu valstu līderi ceturtdien, 23.janvārī, pulcējās Pasaules Holokausta Forumā. Piedalīties gatavojās arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, taču pēkšņi pārdomāja par labu cietušo ebreju atcerei Aušvicā, Polijā. Kādēļ? Prezidenta kanceleja to neatklāj.

Pētījums: 45% iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas īstenotā politika apdraud Latviju

Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika, tā pētījums.

Žurnālistikas centrs: Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju par Ventspils svarcelšanas centra slēgšanu sankciju dēļ

Bijušais Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs izplata nepatiesu informāciju, apgalvojot, ka ASV sankciju Aivaram Lembergam dēļ tiks slēgts Ventspils svarcelšanas centrs, secinājis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Koncepta maiņa? Par Dailes teātra māksliniecisko direktoru kļūs Kairišs

Kairišs būs mākslinieciskais direktors, nevis vadītājs, jo Kairiša pienākumos ietilps ne tikai atbildība par māksliniecisko saturu, bet arī par finansiālo situāciju.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!