Brīvo darbvietu skaits vēl nav sasniedzis pirmspandēmijas līmeni

Šā gada 1.ceturksnī Latvijā bija 28,2 tūkstoši brīvo darbvietu un, salīdzinot ar pērnā gada 1.ceturksni, to skaits ir palielinājies par 6,6 tūkstošiem jeb 30,3. Taču pirmspandēmijas līmenis vēl nav sasniegts (vidēji 2019.gadā – 29,1 tūkst.), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Privātajā sektorā bija 17,8 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 10,4 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājās par 3,5 tūkstošiem jeb 24,6%, bet sabiedriskajā sektorā – par 3,1 tūkstošiem jeb 41,4%.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 3,1% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,6%, bet privātajā sektorā – 2,9%.

2022.gada 1.ceturksnī vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2021.gada 1.ceturksni, samazinājās par 26,8 tūkst, jeb 3,0%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 16,8 tūkst. jeb 2,7 %, bet sabiedriskajā sektorā – par 10,1 tūkst jeb 3,5%.

Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku profesiju pamatgrupā – 5,0%,

kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 4,9% un speciālistu pamatgrupā – 4,1%.

No nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 7,4%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 7,1%, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 4,1%, apstrādes rūpniecībā – 3,8%, būvniecības, transporta un uzglabāšana, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs – 3,6%.

Reģionos 2022.gada 1.ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,7% jeb 18,4 tūkstoši, savukārt viszemākais – Vidzemē (attiecīgi 1,7% un 1,0 tūkstoši).

No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2022.gada 1.ceturksnī bija Latvijā – 3,1%, Igaunijā – 2,1%, bet Lietuvā tas bija 2,0%.

Šā gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Igaunijā – par 38,5%, Latvijā – par 30,3%, bet Lietuvā – par 28,3%.

Lasiet arī: Katrs trešais darbinieks Latvijā – rīdzinieks

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas