Brūk Daugavas krasti, finansējuma to glābšanai trūkst

Daugavas HES ūdenskrātuvju krastus nopietni apdraud noskalošana – nokrišņu, vēju un spēkstaciju ūdeņu cilāšanas dēļ pamazām zem ūdens pazūd metriem zemes. Lai glābtu situāciju, VAS Latvenergo ik gadus šim mērķim atvēlēto 850 000 latu ir par maz.

Līdz šim par krastu nostiprināšanu atbildēja valsts SIA Vides projekti, taču uzņēmuma finansiālo problēmu dēļ šā gada otrajā ceturksnī nekas netika darīts. Latvenergo jau gada sākumā vērsa uzmanību uz to, ka ap 700 000 latu no enerģētiķu piešķirtās naudas Vides projekti aizplūdinājuši nezināmā virzienā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iekšējā auditā konstatējusi: pārkāpumi tiešām ir. Šobrīd uzņēmumam ir pieprasīta maksātnespēja, un turpmāk krastu nostiprināšanu vadīs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Par to, kas un kā notiks tālāk, īstas skaidrības nav ne LVĢMC, ne VARAM izveidotajai atbildīgajai komisijai, kas izvērtē bīstamās vietas, ne pašvaldībām, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

LVĢMC vadītāja vietniece Inita Stikute norāda, ka zina tikai to, ka šie darbi turpmāk uzticēti centram. «Kad dabūsim visus dokumentus, plānosim, kā strādāt tālāk. Esmu pārliecināta, ka ar to tiksim galā. Jo mums jau tikai jāorganizē šie darbi – mēs paši ne nu vērtēsim vietas, ne arī raksim.»

Komisijā līdz šim darbojies arī Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols. Viņš apliecina, ka komisijai pirms Vides projektu bankrota bijušas pāris sēdes. «Līdz šim ir īstenoti vairāki projekti – Aizkrauklē, Lielvārdē, Koknesē un citur. Izvēloties, kuru vietu stiprināt, tiek ņemts vērā, cik tā svarīga no finansiālā, vides un sabiedriskās nozīmības viedokļa, kā arī cik ātri progresē noskalošanās,» skaidro Ozols, uzsverot, ka nauda šim mērķim gan ir tik, lai novērstu dramatiskākās situācijas. Stiprināšanas darbi prasa lielus ieguldījumus, turklāt tie lielākoties nevis pilnībā novērš noskalošanos, bet tikai aiztur to. Daudzviet pašvaldības un arī iedzīvotāji, kas dzīvo pie Daugavas, paši cenšas saglābt situāciju, kā māk, piemēram, saberot upē būvgružus. Arī Ķeguma pašvaldība šogad plānojusi stiprināt krastus pašu spēkiem. «Vecie materiāli savu laiku jau nokalpojuši, tāpēc šovasar gribējām stiprināt krastus ar Lielvārdes lidlauka demontētajām betona plāksnēm, taču, visticamāk, finansiālu apsvērumu dēļ nāksies atlikt darbus,» atzīst novada mērs.

Ref: 102.000.102.1997

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas