bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 20.06.2019 | Vārda dienas: Maira, Rasa, Rasma
LatviaLatvija

Budžeta deficīts 2018.gadā bijis mazāks nekā plānots – 0,7% no IKP

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018.gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP, ziņo Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017.gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018.gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Nozīmīgs izdevumu pieaugums vērojams pašvaldību budžetos, kur pērn bijis par 136,2 miljoniem eiro lielāks deficīta apmērs nekā 2017.gadā, veidojot 150,5 miljonus eiro. To noteica būtiski augstāki kapitālie izdevumi (+156,2 miljoni eiro), pamatā ES fondu projektu īstenošanai, kā arī izdevumu palielinājums atlīdzībai (+74,3 miljoni eiro).

Valsts konsolidētā budžeta līmenī savukārt deficīta apmērs bija par 142,7 miljoniem eiro zemāks nekā 2017.gadā, veidojot 64,6 miljonus eiro, tai skaitā valsts pamatbudžetā deficītam sasniedzot 302,1 miljonu eiro, bet valsts speciālā budžeta līmenī veidojoties 202,2 miljonu eiro pārpalikumam. Valsts konsolidētajā budžetā ietilpstošajā atvasināto publisko personu budžetā, ko veido universitātes, zinātniskās institūcijas un citas organizācijas, 2018.gadā bijis 35,2 miljonu eiro pārpalikums.

2018.gadā konsolidētajā kopbudžetā, kas ietver iepriekšminētos budžeta apakšlīmeņus, lielākais ieņēmumu pieaugums vērojams nodokļu ieņēmumos. Tie 2018.gadā bija par 642,5 miljoniem eiro jeb 8% lielāki nekā 2017.gadā. Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi (ietverot solidaritātes nodokļa maksājumus) pērn bija par 343,9 miljoniem eiro jeb 14,8% lielāki nekā 2017. gadā, ko pamatā sekmēja nozīmīgais darba samaksas kāpums valstī, tai skaitā saistībā ar minimālās algas celšanu, kā arī nodarbinātības pieaugums. Tāpat sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes palielināšana par vienu procentpunktu kopbudžetā nodrošināja 85,6 miljonu eiro ieņēmumus, kas tika novirzīti veselības nozarei. Mazākā mērā palielinājušies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, ko ietekmēja ienākumu nevienlīdzības mazināšanai ieviestais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī atvieglojuma par apgādībā esošu personu un pensionāru neapliekamā minimuma palielināšana. Nodokļu reformas radīto efektu kompensēja būtiska darba samaksas fonda palielināšanās, tādējādi IIN ieņēmumi pērn pieauguši par 36,2 miljoniem eiro jeb 2,1%. Savukārt pāreja uz jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu, kuras ietvaros viens no pasākumiem bija avansa maksājumu atcelšana no iepriekšējā gada 1. jūlija, skaidro UIN ieņēmumu sarukumu kopumā 2018. gadā par 121,6 miljoniem eiro jeb 28,6%.

2018.gadā ieviešot vairākus ar nodokļu reformu saistītus pasākumus pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, kā arī attīstoties ekonomikai un palielinoties iedzīvotāju pirktspējai, vērojams arī nozīmīgs pieaugums PVN ieņēmumos, kas pērn bijuši par 269,2 miljoniem eiro jeb 12,3% lielāki nekā 2017. gadā. Tāpat par 122,2 miljoniem eiro jeb 13,5% palielinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi, ko ietekmē ne vien pirktspējas kāpums, bet arī akcīzes preču nodokļu likmju celšana, aktīvā tirdzniecība pierobežā un akcīzes preču nelegālās aprites ierobežošana.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts par 100,9% jeb pārsniegts par 76,7 miljoniem eiro. Lielāki nekā plānots bijuši UIN ieņēmumi (+71,3 miljoni eiro), kas skaidrojams ar iemaksu straujāku kāpumu pēc UIN deklarāciju par 2017.gada rezultātiem. Sociālās apdrošināšanas iemaksu plāns speciālajā budžetā tika pārsniegts par 15,8 miljoniem eiro jeb 0,6%, bet PVN un akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns kopbudžetā tika pārsniegts mazākā apmērā, attiecīgi par 5,8 miljoniem eiro jeb 0,2% un par 4,2 miljoniem eiro jeb 0,4%. Precīzi atbilstoši plānotajam kopbudžetā saņemti IIN ieņēmumi (100% plāna izpilde), turpretī par 13,8 miljoniem eiro jeb 5,8% mazāki nekā plānots bijuši nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi, ko noteica kadastrālo vērtību samazināšanās zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve un kurai kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis, kā arī pašvaldību noteiktie NĪN atvieglojumi.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi pērn palielinājušies līdzīgā apmērā kā ieņēmumi. Kapitālie izdevumi pieauga par 231,1 miljonu eiro jeb 24,1%, kas skaidrojams ar aktīvāku ES fondu investīciju ieplūdi tautsaimniecībā, izdevumiem strauji pieaugot tieši pašvaldībās. Aktīvāka nekā 2017. gadā ES fondu investīciju ieplūde pērn bija vērojama visa gada garumā. Lai šos ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības projektus varētu sekmīgi turpināt īstenot, vienlaikus sākot jaunus plānotos un apstiprinātos projektus, Ministru kabinets 2018. gada 16. oktobrī lēma atļaut paredzēt valsts budžetā papildu 232 miljonus eiro šo projektu īstenošanai, par ko paredzami ES un ārvalstu finanšu resursu ieņēmumi valsts budžetā turpmākajos gados.

Finansējuma palielinājums veselības nozarē, kā arī pieaugošas dotācijas publiskā sektora iestādēs un komersantos ES fondu projektu realizācijai, noteica subsīdiju un dotāciju izdevumu palielināšanos par 374,4 miljoniem eiro jeb 19,7%. Savukārt palielinoties izdevumiem Nacionālo bruņoto spēku darbības nodrošināšanai, preču un pakalpojumu izdevumi kopbudžetā kāpuši par 219,0 miljoniem eiro jeb 16,7%.

Izdevumi sociālajiem pabalstiem pērn palielinājās par 235,7 miljoniem eiro jeb 8,3%. Pensiju izdevumi, ko lielākoties ietekmē indeksācija un likumdošanas izmaiņas, kopbudžetā bija par 157,2 miljoniem eiro jeb 8,1% lielāki nekā 2017. gadā, tikmēr izdevumi pārējiem pabalstiem, ko vairāk ietekmē vidējās apdrošināšanas iemaksu algas izmaiņas, palielinājās par 78,5 miljoniem eiro jeb 8,9%. Ģimenes valsts pabalsta izdevumi palielinājušies par 31 miljonu eiro, bet slimības pabalstu un bezdarbnieka pabalstu izdevumiem vērojams attiecīgi 14,8 miljonu eiro un 7,1 miljona eiro kāpums. Ģimenes valsts pabalsta izdevumu palielināšanos ietekmēja no 2018. gada 1. marta ieviestā piemaksa par divu un vairāku bērnu audzināšanu, tāpat izdevumu pieaugumu ietekmēja saņēmēju loka paplašināšana.

Izdevumi atlīdzībai kopbudžetā bijuši par 163,7 miljoniem eiro jeb 7,2% augstāki nekā 2017. gadā, kas saistāms gan ar minimālās algas palielināšanu valstī, gan arī valdības lēmumiem par atalgojuma paaugstināšanu vairākās nozarēs. Lielākais izdevumu kāpums atlīdzībai vērojams aizsardzības, veselības un tieslietu resoros, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā, pašvaldību darbiniekiem un pedagogiem.


Pievienot komentāru

Jaunais Zviedrijas Swedbank padomes priekšsēdētājs: Banka neatstās Baltiju

Zviedrijas bankas Swedbank akcionāri ārkārtas pilnsapulcē bankas uzraudzības padomes priekšsēdētāja amatā apstiprināja bijušo Zviedrijas premjerministru Jēranu Pēšonu.

Atlaista Latvenergo padome

Atlaista AS Latvenergo padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Aptauja: 85% iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst – diploms noderējis karjerā

Vērtējot, cik noderīga bijusi izglītība, gatavojoties darba tirgum un karjeras izaugsmei, 85% Latvijas iedzīvotāju ar augstāko izglītību atzīst, ka tā bijusi patiesi vērtība, secināts Swedbank Finanšu institūta pētījumā.

Patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis

Šā gada četros mēnešos patēriņam Latvijā nodoto alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis par 9,3% salīdzinājumā ar 2018.gada četriem mēnešiem.

Pētnieki: Latgales pašvaldības veicina Krievijas ietekmes izplatīšanos Latvijā

Par spīti Latvijas sarežģītajām attiecībām ar Krieviju, Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības turpina izvērst sadarbību ar austrumu kaimiņvalsti un iesaistās tās interesēm atbilstošu iniciatīvu realizēšanā, secina pētnieki.

Nodibinājumu Riga.lv likvidēs

Pašvaldības dibinātā nodibinājuma Riga.lv valde nolēmusi sākt nodibinājuma likvidāciju, 19.jūnijā žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais.

Komisijā: nepieciešams efektīvāk izmantot bezdarba mazināšanai atvēlētos līdzekļus

Bezdarbnieku iesaistīšanai darba tirgū atvēlētie līdzekļi ir jāplāno un jāizlieto tā, lai tie dotu pēc iespējas lielāku atdevi, uzsver Saeimas Sociālu un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Eksperti par kompensāciju izmaksu ebreju kopienai: Laba ideja ar sliktu izpildījumu

Likumprojekts par kompensāciju izmaksu Latvijas ebreju kopienai, iemieso labu ideju, taču likuma pantiem un pieprasītajai summai trūkst skaidra pamatojuma, tā BNN komentē tieslietu eksperti.

Pūce: Pašvaldībām detalizētāk jāuzrāda piešķirtais finansējums biedrībām

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce rosina likumā Par pašvaldībām iekļaut prasību uzrādīt detalizētu informāciju par tām biedrībām un nodibinājumiem, kurām pašvaldība no budžeta piešķir līdzekļus.

Saeimā lems par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam Latvijā

Ceturtdien, 20.jūnijā, Saeima lems par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, kas paredzētu akcīzi samazināt par 15%.

Ķirurgs: Onkoloģisku izmeklējumu pieejamība kritiski pasliktinās

Audzēju primārās diagnostikas sistēma jeb tā sauktais «zaļais koridors» bija lozungs uz īsu brīdi, jo šobrīd tas kļūst arvien garāks, turklāt pieejamība izmeklējumiem un ķīmijterapijai kritiski pasliktinās.

Tramps oficiāli uzsāk kampaņu otrajam termiņam ASV prezidenta amatā

ASV prezidents Donalds Tramps oficiāli uzsācis kampaņu 2020.gada ASV prezidenta vēlēšanām, mudinot vēlētājus «noturēt komandu vietā» vēl četrus gadus.

Ministrijas nākamā gada budžetam iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro

Nākamā gada valsts budžetam ministrijas iesniegušas pieprasījumus par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, raidījumam Rīta Panorāma norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Parlamentārietis rosina Lietuvā aizliegt anonīmos komentārus

Lietuvas Seima deputāts rosina aizliegt anonīmos komentārus, bet tiesību eksperti norāda, ka par naidīgiem komentāriem atbild ne tikai to autori, bet arī platformas, kur tie publicēti.

Medijs: Nausēda par personīgo ārstu vēlas Lietuvas medicīnas «pelēko kardinālu»

Lietuvas jaunievēlētais prezidents Gitans Nausēda par vienu no personīgajiem ārstiem izvēlējies iepriekš skandālos ievīto mediķi Remigiju Žaļūnu, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Kesko Senukai Latvia: Nākamgad celtniecības apjomi varētu samazināties

Nākamajā gadā celtniecības apjomi varētu samazināties, salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju celtniecības nozarē.

Igauņi spriedīs, vai piešķirt piecus miljonus Kristofera Nolana jaunākajai filmai

Igaunijas valdības koalīcija gatavojas pārrunāt piecu miljonu eiro finansējuma piešķiršanu amerikāņu režisora Kristofera Nolana jaunajai filmai Tenet, kas pašlaik tiek filmēta Tallinā.

Īslaicīgs risinājums: skolotāju algas cels šogad, nākamais gads vēl neziņā

Valdība otrdien, 18.jūnijā, pieņēmusi grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos, paredzot no 1.septembra palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļi algu palielināšanai piešķirti tikai šā gada budžetā.

Latvijā trešā augstākā inflācija ES

Latvijā šogad maijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji. Augstāka inflācija nekā Latvijā maijā bijusi Rumānijā un Ungārijā.

Nordea birojā Dānijā veikta kratīšana

Nordea pirmdien, 17.jūnijā, paziņojusi, ka Dānijas prokuratūra veikusi kratīšanu tās birojos Dānijā saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu.

VUGD: Ugunsdrošības pārkāpumi Ventspils Mūzikas skolā novērsti

Pēc VUGD atkārtotas ugunsdrošības pārbaudes Ventspils Mūzikas vidusskolā un koncertzālē Latvija konstatēts, ka VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes 3.jūnija atzinumā norādītie ugunsdrošības prasību pārkāpumi ir novērsti.

Saeimas komisija aicina VM izvērtēt Stradiņa slimnīcas valdes darbību

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti vienojušies aicināt Veselības ministriju izvērtēt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes darbību.

ANO: Vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku nav pieejams dzeramais ūdens

Vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku visā pasaulē joprojām nav pieejams drošs dzeramais ūdens, liecina otrdien, 18.jūnijā, publiskots Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojums.

Olainfarm lielākā īpašnieka Olmafarm valdē izmaiņas – Beļevičai neuzticas

Paziņojumā Olainfarm valdes un padomes locekļiem norādīts, ka Beļeviča ir zaudējusi līdzmantinieku vairākuma uzticību, tāpēc ir atcelta no valdes locekles amata.