Budžeta «slaukšana» jeb ES mīl tikai bagātos lauksaimniekus

Pat laikā, kad Eiropu skārusi briesmīga parādu krīze, un valdības nodevušās neskaitāmiem taupības pasākumiem, pārāk daudz reģiona naudas tiek tērēta, lai subsidētu tieši turīgos lauksaimniekos, raksta izdevums The Economist.

Tiek norādīts, ka pēdējā Eiropas Savienības (ES) līderu samitā kļuva skaidrs, ka kopējā lauksaimniecības politika netiks mainīta, un lielāko atbalstu joprojām saņems rietumzemju lauksaimnieki. Tikmēr viņu kolēģi Austrumeiropā, piemēram, Baltijas valstīs nevarot cerēt uz vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem.

Jāatzīmē, ka ES lauksaimniecības subsidēšanai ik gadu tērē aptuveni 40% no sava budžeta. Neskatoties uz to, nozare parūpējusies vien par 2% pienesumu ES iekšzemes kopproduktam (IKP) un nodarbina tikai 5% no visa darbaspēka. Ne metālražošanas industrijas, ne kuģu būvētavas darbinieki un ogļrači tik labvēlīgu attieksmi nav redzējuši sen. Turklāt viņu «klubiņam» gatavojas pievienoties arī mašīnbūves industrijā nodarbinātie, kas masveidā tiek atlaisti no darba.

Subsīdijas lauksaimniecībai tiek skaidrotas ar nepieciešamību saglabāt ainavu, rūpēties par vides aizsardzību, samazināt nabadzību laukos, kā arī garantēt pārtikas kvalitāti. Taču izskatās, ka šīs lietas ir svarīgas, piemēram, Beļģijā un Nīderlandē, bet ne Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kur par vienu hektāru lauksaimniecības zemes pienākas līdz pat trīs un četras reizes mazāki tiekšmaksājumi, teikts rakstā.

Izdevums uzsver, ka ES nepieciešama saprātīgāka lauksaimniecības politika, proti, no tiešmaksājumiem jāatsakās pavisam. To vietā Briselei tiek ieteikts pētīt nodarbinātības palielināšanas iespējas lauku reģionos, subsīdiju piešķiršanu nododot pašu valdību rokās. Valstu līderiem būtu jārūpējas par stingriem noteikumiem attiecībā uz konkurenci un iespējām saņemt valsts atbalstu.

Tāpat tiek atzīmēts, ka jaunākais ES budžeta kompromisa priekšlikums, ar ko nācis klajā Eiropadomes prezidents Hermans Van Rompejs (Herman Van Rompuy) paredz pagarināt periodu, kurā tiešmaksājumi būtu kaut nedaudz jāizlīdzina starp visām ES dalībvalstīm.

Kā zināms, Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem šobrīd ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.

Turklāt arī Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs (Martin Schulz) ir atzinis, ka EP vairākums izprot un atbalsta Baltijas valstu mērķus un centienus lauksaimniecības tiešmaksājumu jautājumos un Eiropas struktūrfondu apjoma saglabāšanā līdzšinējā apjomā arī nākošajā budžeta plānošanas periodā.

«Tiešmaksājumu apjoms Baltijas valstīm ir kauns visai Eiropas Savienībai. Esmu devis savu solījumu baltiešu zemniekiem un valdību vadītājiem tos atbalstīt un tā arī rīkošos,» uzsvēris Šulcs.

Ref: 105.105.103.4044

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas