bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 11.12.2018 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

Budžetā vēsturiski augstākais pārpalikums – 678,1 miljona eiro apmērā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Konsolidētajā kopbudžetā gada pirmajos septiņos mēnešos veidojies vēsturiski augstākais pārpalikums 678,1 miljona eiro apmērā, par 384,5 miljoniem eiro pārsniedzot pērnā gada attiecīgo līmeni, vēsta Finanšu ministrijā (FM).

Augsto pārpalikuma pieaugumu pamatā nodrošina kopbudžeta ieņēmumu kāpums par 15,7%, salīdzinot ar 2017.gada septiņu mēnešu periodu. To veicināja ievērojamās atmaksas (Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums) pamatbudžetā no Eiropas Komisijas (EK) gan par esošā plānošanas perioda ES fondu projektu izdevumiem, gan arī saņemtie noslēguma maksājumi par 2007.–2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām, skaidro ministrijā.

Turpinot: «Tāpat nozīmīgi auguši pamatbudžeta ne-nodokļu ieņēmumi, ievērojami palielinoties AS Latvenergo iemaksāto dividenžu apmēram par iepriekšējo gadu peļņu. Ne-nodokļu ieņēmumi palielinājušies, arī saņemot vienreizēju maksājumu – papildemisijas prēmiju 22,4 miljonu eiro apmērā.»

Tādējādi lielākais pārpalikums veidojas valsts konsolidētajā budžetā (634,9 miljoni eiro), pieaugot par 435,1 miljonu eiro salīdzinājumā ar septiņu mēnešu periodu pērn. Tajā pašā laikā pašvaldību budžetā pārpalikums bija par 50,6 miljoniem eiro mazāks kā pērn un veidoja 43,3 miljonus eiro. To galvenokārt ietekmē intensīvāka ES fondu investīciju projektu ieviešana un atlīdzības izdevumu kāpums, kā arī salīdzinoši nelielais nodokļu ieņēmumu pieaugums (par 1,7%), ņemot vērā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) diferencētās likmes ieviešanu.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos ieņēmumu kāpums vērojams visās galvenajās ieņēmumu grupās. Ieņēmumi kopumā palielinājušies par 882,3 miljoniem eiro jeb 15,7% un veidoja 6 498,2 miljonus eiro. EK atmaksas par ES fondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda projektu īstenošanu nodrošināja par 318,7 miljoniem eiro jeb 61,8% augstākus ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumus. Savukārt labi izaugsmes rādītāji šā gada 1. pusgadā, nodokļu likmju pārskatīšana un ēnu ekonomikas apkarošana nodrošināja nodokļu ieņēmumu palielināšanos par 443,4 miljoniem eiro jeb 9,8%. Jāatzīmē, ka nozīmīgākais ieņēmumu palielinājums, salīdzinot ar 2017. gada septiņu mēnešu periodu, vērojams uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN), pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu un akcīzes nodokļa ieņēmumos. Ne-nodokļu ieņēmumi pārskata periodā palielinājušies par 105,9 miljoniem eiro jeb 29,0%.

Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā septiņos mēnešos izpildīts par 100,3%, veidojot 15,6 miljonu eiro virsplāna ieņēmumus. Jāatzīmē UIN ieņēmumu plāna pārpilde par 71,2 miljoniem eiro jeb 32%, kas skaidrojama ar labākiem darbības rezultātiem un atliktā UIN iekļaušanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā rezultātā palielinājusies uzņēmumu kopējā peļņa un līdz ar to arī maksājamais nodoklis.

Savukārt PVN ieņēmumi un IIN ieņēmumi bija mazāki nekā budžetā plānots, plānu nesasniedzot par attiecīgi 26,3 miljoniem eiro jeb 1,9% un 26,9 miljoniem eiro jeb 2,8%. PVN plāna neizpildi ietekmē ar standarta likmes apliekamo darījumu vērtības samazināšanās, kas lielā mērā skaidrojama ar PVN samazinātās likmes ieviešanu Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem un tādu darījumu pieaugumu, par kuriem PVN maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs reversās maksāšanas kārtībā. Savukārt IIN plāna neizpilde saistīta ar mazākiem nekā plānots IIN ieņēmumiem par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas. Pārējiem nodokļiem novirzes no plāna vērojamas mazākā apmērā.

Ievērojama plāna pārpilde veidojās ne-nodokļu ieņēmumos. Valsts pamatbudžeta ne-nodokļu ieņēmumu plāns septiņos mēnešos ir izpildīts par 126,2% un ieņēmumu apjoms virs plānotā bija 85,4 miljoni eiro. Galvenokārt augstāki nekā plānots bijuši ieņēmumi no dividendēm (72,4 miljoni eiro virs plāna), kas skaidrojams ar pieminēto AS Latvenergo iemaksāto dividenžu apmēru. Tikmēr zemāki nekā plānots bija ieņēmumi no valsts un kancelejas nodevām, šiem ieņēmumiem pārskata periodā vērojama 15,1 miljona eiro jeb 15% plāna neizpilde.

Kopbudžeta izdevumi gada pirmajos septiņos mēnešos pieauguši par 497,7 miljoniem eiro jeb 9,4% un veidoja 5 820 miljonus eiro. Kopbudžetā izdevumu kāpumu veicina aktīvāka ES fondu investīciju ieplūšana tautsaimniecībā, tādējādi palielinot kapitālos izdevumus, kā arī subsīdiju un dotāciju izdevumus.

Kapitālie izdevumi kopbudžetā pārskata periodā palielinājušies par 89,9 miljoniem eiro jeb 25,8%, bet subsīdijas un dotācijas par 134,6 miljoniem eiro jeb 14%. Subsīdiju un dotāciju kāpums skaidrojams arī ar to palielinājumu veselības nozarē, tostarp kompensējamo medikamentu apmaksai. Sociālās apdrošināšanas izdevumi palielinājās par 117,7 miljoniem eiro jeb 7,2%. Šis kāpums kopumā bija mazāks nekā ieņēmumiem speciālajā budžetā (10,6%), līdz ar to uzlabojusies arī bilance speciālajā budžetā (par 57,1 miljonu eiro). Sociālās apdrošināšanas izdevumos jāatzīmē pensiju palielināšanās kopbudžetā par 72,8 miljoniem eiro jeb 6,5%, kamēr pārējie sociālās apdrošināšanas izdevumi kāpuši par 44,9 miljoniem eiro jeb 8,7%, tiešākā veidā korelējot ar vidējās apdrošināšanas iemaksu algas straujo kāpumu valstī.

Valsts aizsardzībai atvēlēto izdevumu pieaugums atspoguļojas preču un pakalpojumu izdevumu kāpumā kopbudžetā par 79,4 miljoniem eiro jeb 11,3%. Preču un pakalpojumu izdevumi nozīmīgā apmērā palielinājušies arī pašvaldībās. Izdevumi atlīdzībai palielinājušies par 87,5 miljoniem eiro jeb 6,7%, vienlīdz izdevumiem palielinoties valsts un pašvaldību budžetā. Atlīdzības izdevumu kāpumu lielā mērā ietekmēja minimālās algas palielināšana valstī, kā arī atalgojuma palielināšana aizsardzības un veselības resoros, tāpat arī skolotājiem un Valsts ieņēmumu dienestā.

Izdevumu samazinājums šā gada septiņos mēnešos kopbudžetā vērojams procentu izdevumiem. Ņemot vērā izdevīgas procentu likmes valsts un pašvaldību parāda finansēšanai, procentu izdevumi samazinājušies par 22,1 miljonu eiro jeb 10,1%.

Turpmākajos mēnešos kopbudžetā būs vērojams gan ieņēmumu mērenāks kāpums, gan arī straujāks izdevumu pieaugums. Ņemot vērā nodokļu reformu un UIN avansa maksājumu atcelšanu, gada turpmākajos mēnešos UIN ieņēmumu apmērs būs ievērojami zemāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Arī solidaritātes nodokļa reformēšana samazinās nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu turpmākajos mēnešos. Tāpat arvien lielākas investīcijas tiek veiktas saistībā ar ES fondu projektu īstenošanu, kas gada turpmākajos mēnešos veicinās izdevumu tālāku kāpumu kopbudžetā.


Pievienot komentāru

Trasta komercbankas administrators novembrī atguvis 48 200 eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad novembrī atguvis 48 191 eiro, kas ir 2,9 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 16 457 eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Aptieku īpašnieki: Kompensējamos medikamentus vajadzētu piegādāt ar rezervi

Zāļu ražotājiem valsts kompensējamos medikamentus vajadzētu piegādāt ar nelielu rezervi, stāsta Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.

Meja atliek draudīgo Brexit balsojumu, steidz uz Eiropu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir atlikusi otrdien, 12.decembrī, plānoto britu parlamenta balsojumu par Brexit nolīguma ratifikāciju, paredzot, ka deputāti to noraidīs.

Iesākusies apjomīga kanalizācijas vadu atjaunošana Stabu ielā

Iesākušies kanalizācijas vadu atjaunošanas darbi Stabu ielā, Rīgā, kurus plānots pabeigt astoņos mēnešos – līdz nākamā gada jūnijam. Lai gan darbi notiks ar beztranšejas metodi, turklāt lielākoties naktī, epizodiski iespējami transporta kustības ierobežojumi. Tie skars posmus no ēkas Stabu ielā 10 līdz ēkai Stabu ielā 99, tas ir, no Baznīcas ielas līdz Ādmiņu ielai.

Atlīdzībās par auto sadursmēm ar dzīvniekiem izmaksāts jau pusotrs miljons

Šoruden būtiski pieaudzis KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par tādiem ceļu satiksmes negadījumiem, ko izraisījuši uz ceļa pēkšņi izskrējuši dzīvnieki.

Makrona jaunie piedāvājumi Francijas protesta kustību nepārliecina

Uzrunājot Francijas iedzīvotājus ar mērķi apturēt masu protesta akcijas valstī, Francijas prezidents Emanuels Makrons paudis apņemšanos samazināt atsevišķus nodokļus un celt minimālo darba algu.

Latvija iesniedz ziņojumu ANO par jebkuras sieviešu diskriminācijas izpildi

Apvienoto Nāciju organizācijā iesniegts Latvijas kārtējais ziņojums par konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu izpildi.

KP neatbalsta auto tehniskās apskates sniedzēju izraudzīšanos publiskā iepirkumā

Ministru kabinets otrdien, 11.decembrī,skata Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par izmaiņām transportlīdzekļu valsts tehniskajā apskatē. Konkurences padome uzskata, ka tajā ietvertais risinājums – tehniskās kontroles veicējus noteikt publiskā iepirkumā – neatrisina konstatētās tirgus nepilnības.

Apledojums un migla apgrūtina braukšanu daudzviet Latvijā

Apledojums otrdien, 11.decembrī, daudzviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Papildus apgrūtinājumu rada arī biezā migla.

Eiropas biržu indeksi krītas, Mejai atliekot Breksita balsojumu

Eiropas biržu indeksi un britu mārciņas vērtība pirmdien, 10.decembrī, kritās pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņa atliek parlamenta balsojumu par viņas Breksita vienošanos, jo tā negūtu pietiekamu atbalstu.

Politiķi vēl redz iespējas vienoties par jauno valdību

Neskatoties uz nesekmīgi noslēgušos otro mēģinājumu izveidot valdību, politiķi vēl redz iespējas vienoties, vienlaikus saglabājas arī vairākas «sarkanās līnijas», liecina partiju pārstāvju paustais.

Vējonis drīzumā sāks konsultācijas ar partijām par jaunu premjera amata kandidātu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvākajā laikā uzsāks konsultācijas ar politiskajām partijām par jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu.

Makrons tiekas ar arodbiedrībām, lai apturētu «dzelteno vestu» nemierus

Pēc masu nemieriem Francijā, kuros nedēļas nogalē aizturēti 1,709 protestētāji, Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien tiekas ar arodbiedrībām un darbadevēju organizācijām, lai mēģinātu rast izeju no politiskas krīzes, ko izraisījuši mēnesi ilgi protesti.

Keris: Pagaidām pāragri spriest par arodbiedrības atbalstu virsstundu skaita palielināšanai

Pagaidām ir pāragri spriest par arodbiedrības atbalstu virsstundu skaita palielināšanai, teica Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.

Tiesai nodod krimināllietu pret bijušo bērnunama Līkumi vadītāju Boķi

Zemgales tiesas apgabala prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzība uzrādīta bijušajam bērnunama Līkumi vadītājam Jurim Boķim.

Mainīgi laika apstākļi sarežģī braukšanas apstākļus uz grants autoceļiem

Mainīgos laika apstākļos īpaši uzmanīgiem ir jābūt uz reģionālās un vietējās nozīmes ceļiem ar grants segumu, kas ziemā tiek uzturēti ar sniega kārtu. Autoceļiem ar grants segumu pārsvarā ir C uzturēšanas klase, kas nozīmē, ka laiks autoceļu brauktuves kaisīšanai ar pretslīdes materiālu un rievu izveidošanai sasalušā vai piebrauktā sniegā uz ceļa brauktuves netiek normēts.

Jurašs: Likumdošanas procesam jāvieš uzticība sabiedrībā

Lobēšanas apkarošana un tās regulējums ir viens no pretkorupcijas politikas elementiem. Tas uzlabo lēmumu pieņemšanas procesu, padara to maksimāli godīgu, atklātu un vieš uzticību sabiedrībā. To pirmdien, 10.decembrī, atklājot Saeimā pasākumu par godu Starptautiskajai pretkorupcijas dienai, uzsvēra Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.

ANO konferencē pieņemts globālais migrācijas pakts

Neskatoties uz vairāku valstu izstāšanos, ANO konferencē Marrākešā pirmdien, 10.decembrī, parakstīts globālais migrācijas pakts.

Vējonis atsauks Gobzema nomināciju premjera amatam

Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa, KPV LV pārstāvja Alda Gobzema nomināciju premjera amatam.

Ekonomisti: Turpmāk inflāciju diktēs ārējie faktori

Šobrīd Latvijā nav pārāk straujas inflācijas, kas liecinātu par ekonomikas pārkaršanu, taču nav arī deflācijas, kas vairumā gadījumu arī nav vēlama. Algu kāpums ir straujš, bet neaiziet tādās galējībās kā Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs Centrāleiropā, norāda Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Turpinās Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvprojekta iepirkumi Latvijā un Igaunijā

Rail Baltica kopuzņēmums izsludinājis otrās kārtas iepirkumu par būvprojektēšanas un autoruzraudzības pakalpojumu sniegšanu posmiem Vangaži–Salaspils–Misa Latvijā un Tallina–Rapla Igaunijā.

RD pārņems Kalnciema ielas grausta sakārtošanu, kuram pēkšņi mainījušies īpašnieki

Ja Kalnciema ielā 2B esošā nama īpašnieki neturpinās nama bīstamo daļu demontāžu, otrdien, 11.decembrī, to sāks pašvaldības pieaicinātie speciālisti, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē paziņoja tās vadītājs Oļegs Burovs.

Valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls audzis par 10,2%

Šā gada deviņos mēnešos valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānos Latvijā uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 10,2% jeb 334,8 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 3,61 miljardu eiro.

KPV LV frakcija pauž atbalstu Gobzemam

Partijas KPV LV Saeimas frakcija paudusi atbalstu Ministru prezidenta amata kandidātam Aldim Gobzemam kā valdības veidošanas sarunu vedējam.

Publisko Finanšu ministrijas un LIKA izstrādātās FIDIC līgumu veidnes

Finanšu ministrijas darba grupa, kurā piedalījās arī Latvijas inženierkonsultantu asociācijas pārstāvji, pabeigusi darbu pie divām FIDIC standarta būvniecības līgumu veidnēm. To galvenais uzdevums – standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu.

Jaunākie komentāri