bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.09.2018 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija
LatviaLatvija

Budžetā vēsturiski augstākais pārpalikums – 678,1 miljona eiro apmērā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Konsolidētajā kopbudžetā gada pirmajos septiņos mēnešos veidojies vēsturiski augstākais pārpalikums 678,1 miljona eiro apmērā, par 384,5 miljoniem eiro pārsniedzot pērnā gada attiecīgo līmeni, vēsta Finanšu ministrijā (FM).

Augsto pārpalikuma pieaugumu pamatā nodrošina kopbudžeta ieņēmumu kāpums par 15,7%, salīdzinot ar 2017.gada septiņu mēnešu periodu. To veicināja ievērojamās atmaksas (Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums) pamatbudžetā no Eiropas Komisijas (EK) gan par esošā plānošanas perioda ES fondu projektu izdevumiem, gan arī saņemtie noslēguma maksājumi par 2007.–2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām, skaidro ministrijā.

Turpinot: «Tāpat nozīmīgi auguši pamatbudžeta ne-nodokļu ieņēmumi, ievērojami palielinoties AS Latvenergo iemaksāto dividenžu apmēram par iepriekšējo gadu peļņu. Ne-nodokļu ieņēmumi palielinājušies, arī saņemot vienreizēju maksājumu – papildemisijas prēmiju 22,4 miljonu eiro apmērā.»

Tādējādi lielākais pārpalikums veidojas valsts konsolidētajā budžetā (634,9 miljoni eiro), pieaugot par 435,1 miljonu eiro salīdzinājumā ar septiņu mēnešu periodu pērn. Tajā pašā laikā pašvaldību budžetā pārpalikums bija par 50,6 miljoniem eiro mazāks kā pērn un veidoja 43,3 miljonus eiro. To galvenokārt ietekmē intensīvāka ES fondu investīciju projektu ieviešana un atlīdzības izdevumu kāpums, kā arī salīdzinoši nelielais nodokļu ieņēmumu pieaugums (par 1,7%), ņemot vērā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) diferencētās likmes ieviešanu.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos ieņēmumu kāpums vērojams visās galvenajās ieņēmumu grupās. Ieņēmumi kopumā palielinājušies par 882,3 miljoniem eiro jeb 15,7% un veidoja 6 498,2 miljonus eiro. EK atmaksas par ES fondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda projektu īstenošanu nodrošināja par 318,7 miljoniem eiro jeb 61,8% augstākus ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumus. Savukārt labi izaugsmes rādītāji šā gada 1. pusgadā, nodokļu likmju pārskatīšana un ēnu ekonomikas apkarošana nodrošināja nodokļu ieņēmumu palielināšanos par 443,4 miljoniem eiro jeb 9,8%. Jāatzīmē, ka nozīmīgākais ieņēmumu palielinājums, salīdzinot ar 2017. gada septiņu mēnešu periodu, vērojams uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN), pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu un akcīzes nodokļa ieņēmumos. Ne-nodokļu ieņēmumi pārskata periodā palielinājušies par 105,9 miljoniem eiro jeb 29,0%.

Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā septiņos mēnešos izpildīts par 100,3%, veidojot 15,6 miljonu eiro virsplāna ieņēmumus. Jāatzīmē UIN ieņēmumu plāna pārpilde par 71,2 miljoniem eiro jeb 32%, kas skaidrojama ar labākiem darbības rezultātiem un atliktā UIN iekļaušanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā rezultātā palielinājusies uzņēmumu kopējā peļņa un līdz ar to arī maksājamais nodoklis.

Savukārt PVN ieņēmumi un IIN ieņēmumi bija mazāki nekā budžetā plānots, plānu nesasniedzot par attiecīgi 26,3 miljoniem eiro jeb 1,9% un 26,9 miljoniem eiro jeb 2,8%. PVN plāna neizpildi ietekmē ar standarta likmes apliekamo darījumu vērtības samazināšanās, kas lielā mērā skaidrojama ar PVN samazinātās likmes ieviešanu Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem un tādu darījumu pieaugumu, par kuriem PVN maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs reversās maksāšanas kārtībā. Savukārt IIN plāna neizpilde saistīta ar mazākiem nekā plānots IIN ieņēmumiem par izmaksātajām dividendēm no uzņēmumu iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas. Pārējiem nodokļiem novirzes no plāna vērojamas mazākā apmērā.

Ievērojama plāna pārpilde veidojās ne-nodokļu ieņēmumos. Valsts pamatbudžeta ne-nodokļu ieņēmumu plāns septiņos mēnešos ir izpildīts par 126,2% un ieņēmumu apjoms virs plānotā bija 85,4 miljoni eiro. Galvenokārt augstāki nekā plānots bijuši ieņēmumi no dividendēm (72,4 miljoni eiro virs plāna), kas skaidrojams ar pieminēto AS Latvenergo iemaksāto dividenžu apmēru. Tikmēr zemāki nekā plānots bija ieņēmumi no valsts un kancelejas nodevām, šiem ieņēmumiem pārskata periodā vērojama 15,1 miljona eiro jeb 15% plāna neizpilde.

Kopbudžeta izdevumi gada pirmajos septiņos mēnešos pieauguši par 497,7 miljoniem eiro jeb 9,4% un veidoja 5 820 miljonus eiro. Kopbudžetā izdevumu kāpumu veicina aktīvāka ES fondu investīciju ieplūšana tautsaimniecībā, tādējādi palielinot kapitālos izdevumus, kā arī subsīdiju un dotāciju izdevumus.

Kapitālie izdevumi kopbudžetā pārskata periodā palielinājušies par 89,9 miljoniem eiro jeb 25,8%, bet subsīdijas un dotācijas par 134,6 miljoniem eiro jeb 14%. Subsīdiju un dotāciju kāpums skaidrojams arī ar to palielinājumu veselības nozarē, tostarp kompensējamo medikamentu apmaksai. Sociālās apdrošināšanas izdevumi palielinājās par 117,7 miljoniem eiro jeb 7,2%. Šis kāpums kopumā bija mazāks nekā ieņēmumiem speciālajā budžetā (10,6%), līdz ar to uzlabojusies arī bilance speciālajā budžetā (par 57,1 miljonu eiro). Sociālās apdrošināšanas izdevumos jāatzīmē pensiju palielināšanās kopbudžetā par 72,8 miljoniem eiro jeb 6,5%, kamēr pārējie sociālās apdrošināšanas izdevumi kāpuši par 44,9 miljoniem eiro jeb 8,7%, tiešākā veidā korelējot ar vidējās apdrošināšanas iemaksu algas straujo kāpumu valstī.

Valsts aizsardzībai atvēlēto izdevumu pieaugums atspoguļojas preču un pakalpojumu izdevumu kāpumā kopbudžetā par 79,4 miljoniem eiro jeb 11,3%. Preču un pakalpojumu izdevumi nozīmīgā apmērā palielinājušies arī pašvaldībās. Izdevumi atlīdzībai palielinājušies par 87,5 miljoniem eiro jeb 6,7%, vienlīdz izdevumiem palielinoties valsts un pašvaldību budžetā. Atlīdzības izdevumu kāpumu lielā mērā ietekmēja minimālās algas palielināšana valstī, kā arī atalgojuma palielināšana aizsardzības un veselības resoros, tāpat arī skolotājiem un Valsts ieņēmumu dienestā.

Izdevumu samazinājums šā gada septiņos mēnešos kopbudžetā vērojams procentu izdevumiem. Ņemot vērā izdevīgas procentu likmes valsts un pašvaldību parāda finansēšanai, procentu izdevumi samazinājušies par 22,1 miljonu eiro jeb 10,1%.

Turpmākajos mēnešos kopbudžetā būs vērojams gan ieņēmumu mērenāks kāpums, gan arī straujāks izdevumu pieaugums. Ņemot vērā nodokļu reformu un UIN avansa maksājumu atcelšanu, gada turpmākajos mēnešos UIN ieņēmumu apmērs būs ievērojami zemāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Arī solidaritātes nodokļa reformēšana samazinās nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu turpmākajos mēnešos. Tāpat arvien lielākas investīcijas tiek veiktas saistībā ar ES fondu projektu īstenošanu, kas gada turpmākajos mēnešos veicinās izdevumu tālāku kāpumu kopbudžetā.


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Priekšvēlēšanu karstumā. Tiesiskums Latvijā. Baltijas valstu gatavošanās pāvestam

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Izaugsme; Nākotne; Cīņa; Saeimas vēlēšanas; Stagnācija; Pārmaiņas.

Tiesa Zeiļu patur apcietinājumā

Rīgas apgabaltiesa piektdien, 21.septembrī, nolēma paturēt apcietinājumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri Pāvelu Zeiļu, kurš tiek turēts aizdomās par seksuālu vardarbību un cilvēktirdzniecību.

Saeimas komisija vienojas par pensiju regulējumu Diasporas likumā

Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 21.septembrī, vienojās par pensiju regulējumu Diasporas likumā. Komisija iesniegtos priekšlikumus šajā jautājumā skatīja jau iepriekšējā sēdē, taču komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš norādīja, ka jautājums ir sarežģīts, tādēļ nepieciešamas tālākas diskusijas, kas norisinājās piektdien.

RAKUS uzlabojušās ārstēšanas iespējas Krona slimības pacientiem

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikā ir uzsākta pacientu ārstēšana ar pašlaik pasaulē pieejamo pēdējās paaudzes medikamentu Krona slimības ārstēšanai, kas no 2018.gada ir iekļauts arī kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā.

Viesmīlības nozarei nākamgad varētu piemērot PVN 12% apmērā

Viesmīlības nozarei no nākamā gada janvāra varētu piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 12% apmērā, līdzšinējo 21% vietā, paziņo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

No 25.septembra sāks izsniegt vēlētāja apliecības

No otrdienas, 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav pases, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās varēs izņemt vēlētāja apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā palielinājās par 1,0%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,0%.

Gapoņenko veselības stāvokļa dēļ tiesa pārceļ viņa krimināllietas izskatīšanu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Aptauja: Latvijā smēķē puse jauniešu 18 – 24 gadu vecumā

Latvijā smēķē puse jauniešu 18 –24 gadu vecumā, turklāt 28% no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Bīskaps: Aizdomās turētajam priesterim Zeiļam slimnīcā veiks smagu operāciju

Seksuālās vardarbības un cilvēktirdzniecības lietā aizdomās turētajam Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesterim Pāvelam Zeiļam piektdien, 21.septembrī, slimnīcā tiks veikta smaga operācija.

Pētījums: Bankomātos naudu izņem retāk, bet lielākas summas

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo diskusija par atteikšanos no fiziskas jeb skaidras naudas izmantošanas, respektīvi, no banknošu un monētu lietošanas.

Dodoties uz Aglonu jārēķinās ar intensīvu satiksmi un papildu laiku ceļā

Dodoties uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.

ASV soda Ķīnu par ieroču iegādi no Krievijas

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par sankciju ieviešanu Ķīnas bruņotajiem spēkiem, jo tie no Krievijas iegādājušies iznīcinātāju lidmašīnas un raķešsistēmas. Vašingtonas skatījumā darījumos ir pārkāpts ASV likums, ar ko Krievijai noteiktas plaši soda pasākumi par jaukšanos 2016.gada ASV vēlēšanās.

Karavīriem mācību komandējumu laikā nodrošinās ģimenes atbalsta pasākumus

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie nosaka vienādas sociālās garantijas valsts drošības dienestā esošām personām, kā arī ģimenes atbalsta pasākumus karavīriem ilgstošā mācību komandējumā.

ES draud britiem ar šķiršanos bez vienošanās, prasa drīzu pretimnākšanu

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi ir iecerējuši censties panākt, lai strīdi, kas saistīti Lielbritānijas izstāšanos tiktu atrisināti oktobra laikā.

VUGD priekšnieka vietnieku Sēli tur aizdomās par piesavināšanos nelielā apmērā

Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs aizturējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieku Intu Sēli un vēl vienu dienesta amatpersonu – vecāko inspektoru.

Latvijas skolās šogad par 309 audzēkņiem mazāk nekā pērn

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Tuvākajās dienās vasara noslēgsies un iestāsies rudenīgi laika apstākļi

Latvijā piektdien, 21.septembrī, vēl saglabāsies karsts laiks. Saule mīsies ar mākoņiem, tomēr būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Pastiprināsies dienvidu puses vējš, kas rietumu un centrālajos rajonos brāzmās sasniegs 15-17 m/s.

Lietuvas premjers pievērsies pārtikas dārdzībai, cenšas saasināt konkurenci

Daudzkārt veltījis kritiku pārtikas mazumtirdzniecības ķēdēm par augstām pārtikas cenām, Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ir pievērsies šim jautājumam. Viņš saskata kūtrumu konkurences uzrauga darbā un vēlas aicināt tirgū ienākt jaunus ārzemju mazumtirgotājus, vienlaikus pabalstot mazos vietējos veikalus.

Konceptuāli atbalsta ieceri stingrāk kontrolēt pakalpojumu sniegšanu internetā

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas nodokļu nomaksas jomā paredz stingrāk kontrolēt preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā būs jāiestāda jauni

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, ceturtdien, 20.septembrī, trešajā lasījumā lēma Saeima. 

Eksperti: Laika apstākļi reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, neuzmanība gan

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus Rīgas reģionā 2016.gadā, konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Tomēr laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus, lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība.

Tiesa noraida LDz lūgumu mainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Iesalnieku 

Tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.

Pieņem grozījumus pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu

Saeima ceturtdien, 20.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.