bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte

Būtiski vēstures pagrieziena punkti – septiņas Otrā pasaules kara kaujas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Otrā pasaules kara laikā kaujas notika teju visur uz planētas: vairākas no tām norisinājās vien dažas dienas, citas – mēnešiem vai pat gadiem. Bet kuras cīņas izrādījās pašas svarīgākās? 

«Svarīgākās» – tas noteikti nenozīmē «izšķirošās», «lielākās», «asiņainākās» vai «veiksmīgākās». Ar to domātas kaujas, kurām bijusi liela ietekme uz vēlākajiem militārajiem un politiskajiem notikumiem, bet ne vienmēr uz kara galīgo iznākumu. Īsākā svarīgākā kauja Otrā pasaules kara laikā ilga 90 minūtes, garākā – trīs mēnešus.

Svarīgākās kaujas apkopojis televīzijas kanāls National Geographic, gatavojoties raidījumam Otrā pasaules kara noslēpumi.

Francija, 1940. gada maijs

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ātrā un negaidītā Beniluksa valstu un Ziemeļfrancijas iekarošana, ko izdevās īstenot tikai četrās nedēļās, kļuva par labāko vāciešu mobilās kara meistarības paraugu. Francijas armijas «mugurkauls» tika salauzts. Hitleram izdevās iegūt kontroli pār Rietumeiropu, kam sekoja fašistiskās Itālijas iesaistīšanās karā. Visi pārējie notikumi  no 1940. līdz 1945.gadam bija šīs uzvaras sekas.

Tomēr vācu bruņotie spēki pārrēķinājās un pieļāva liktenīgu kļūdu, kas izrādījās ārkārtīgi nozīmīga – viņi ļāva britu ekspedīcijas spēkiem bēgt caur ostas pilsētu Denkerku Francijas ziemeļos. Rezultātā Lielbritānija joprojām radīja vāciešiem nozīmīgus draudus, un Hitlera uzvara nebija pilnīga. Ja britu ekspedīcijas korpusa karavīri būtu iznīcināti vai saņemti gūstā, grūti iedomāties, kā Lielbritānija varētu turpināt cīņu.

Savukārt Staļina cerības uz ilgu, abpusēji  postošu konfliktu starp kapitālistiskajām valstīm nepiepildījās: pati Padomju Savienība nonāca draudu priekšā.

Kauja par Lielbritāniju, 1940.gada augusts – septembris

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Cenšoties sagatavot iebrukumu, Vācijas gaisa spēki Luftwaffe bombardēja Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku bāzes, bet vēlāk arī Londonu, lai iegūtu pārsvaru gaisa telpā un piespiestu valsti noslēgt mieru. Tomēr Lielbritānijai bija pretgaisa aizsardzība, kas izmantoja radiolokācijas iekārtas, un spēcīga flote. Sabiedrības morālais gars saglabājās augstā līmenī.

Vācieši cieta ievērojamus zaudējumus un septembra vidū bija spiesti pāriet no dienas bombardēšanām uz sporādiskiem un mazāk efektīviem uzlidojumiem. Kauja par Lielbritāniju parādīja Vācijai (un ASV), ka britus nav tik vienkārši izslēgt no karadarbības. Amerikāņi viņiem sāka sūtīt palīdzību, bet Hitlers nolēma pārorientēties uz Padomju Savienības iekarošanu.

Operācija Barbarosa, 1941.gada jūnijs – jūlijs

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Negaidītais uzbrukums PSRS bija visgraujošākā Hitlera uzvara visā kara vēsturē: kaujas izvērtās milzīgā teritorijā. Tika sasniegts vērmahta pirmais mērķis: strauja Sarkanās armijas iznīcināšana Krievijas rietumdaļā. Taču globālāks mērķis – padomju varas gāšana un visas Krievijas Eiropas daļas sagrābšana – palika neizpildīts. Tomēr vāciešu vērienīgais uzbrukums lika Sarkanajai armijai atkāpties gandrīz 1000 kilometrus, līdz Ļeņingradas un Maskavas nomalēm. Tai bija vajadzīgs laiks, lai atjaunotu spēkus; padzīt okupantus izdevās tikai 1944.gadā.

Maskava, 1941.gada decembris

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Negaidītais un veiksmīgais Sarkanās armijas pretuzbrukums pie Maskavas, kas sākās 5.decembrī, kļuva par otro nozīmīgāko kauju visā kara laikā. Šī vāciešu sakāve pie Maskavas nozīmēja, ka Hitlera zibenskara stratēģija ir izgāzusies: PSRS zaudēja kaujas spējas tikai uz vairākiem mēnešiem.

Pērlhārbora, 1941.gada 7.decembris

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šī kauja ilga tikai 90 minūtes un bija vienpusēja, taču nešaubīgi ierindojas vēsturiski svarīgāko vidū. Seši aviācijas bāzes kuģi un vairāk nekā 400 lidmašīnu uzbruka amerikāņu flotes galvenajai bāzei un pieteica karu ASV, Apvienotajai Karalistei un Nīderlandei.

Paralizējot pretinieka floti, Japāna varēja netraucēti sagrābt visu Dienvidaustrumu Āziju. ASV, kas pirms tam izturējās atturīgi pret iesaistīšanos karā, krasi izmainīja savu nostāju, sākot pilnvērtīgu karu ar Japānu un Vāciju, lai gan nepieciešamība dot prettriecienu Klusajā okeānā neļāva savlaicīgi nosūtīt amerikāņu spēkus uz Eiropu. Pērlhārboras notikumu dēļ ASV sabiedrībā krasi pieauga pret Japānu vērsts noskaņojums, kas pamudināja Otrā pasaules kara beigās nomest kodolieročus uz Hirosimu un Nagasaki.

Staļingrada, 1942.gada novembris – 1943.gada janvāris

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Triju mēnešu ilgās kaujas bieži dēvē par kara pavērsiena punktu, jo pēc Staļingradas vērmahtam vairs neizdevās iekarot jaunas teritorijas PSRS teritorijā.Abu pušu kopējiem zaudējumiem sasniedzot apmēram divus miljonus cilvēku, šī kauja kļuva par vienu no lielākajām un asiņainākajām Otrajā pasaules karā. Pēc vairāku mēnešu sīvām cīņā sarkanarmiešiem izdevās ielenkt un pilnībā iznīcināt 6. Vācijas armiju. 31. decembrī notika pirmā nacistu kapitulācija, pēc kuras kļuva skaidrs, ka tagad Trešais reihs ir ieņēmis aizsardzības pozīcijas.

Normandija, 1944. gada jūnijs – jūlijs

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

1944.gada vasarā aptuveni 160 tūkstoši britu, ASV, Francijas un citu sabiedroto spēku ieradās Francijas rietumos – Normandijā, ko tolaik bija okupējusi Vācija. Ar šo operāciju tika sākts iebrukums Vācijas okupētajā Rietumeiropas daļā, un tas veicināja sabiedroto uzvaru Otrajā pasaules karā. Sabiedroto izcelšanos Normandijā pazīst ar nosaukumu D-diena (6.jūnijs), un tiek uzskatīts, ka tā ir «svarīgākā kauja», kuras dēļ kļuva iespējama strauja Rietumeiropas atbrīvošana no nacistiem.


Pievienot komentāru

  1. archivārs teica:

    Laikam jau “Bagrations”, arī ir piemināšanas vērts…

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 1,5%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7,13 miljardi

Valsts pamValsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.


-->