Būvniecības nozare manifestā topošajai valdībai definē prioritāros uzdevumus

Lielākās būvniecības nozares organizācijas sagatavojušas Būvniecības nozares manifestu par prioritārajiem uzdevumiem 2019.–2022.gadam, ko 10.janvārī nosūtījušas valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem. Ņemot vērā būvniecības nozares vitāli svarīgo lomu Latvijas ekonomikā, manifestā pausts aicinājums nozares definētos uzdevumus iekļaut topošās valdības deklarācijā, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

Manifests ir tapis kā publisks nozares aicinājums jaunievēlētajiem Saeimas deputātiem un valdībai uzņemties stingru politisko līderību un savā pilnvaru termiņā īstenot pasākumus kvalitatīvas, drošas un ilgtspējīgas būvniecības veicināšanā.

Definējot desmit svarīgākos uzdevumus būvniecības nozares attīstībai, manifests rosina būvniecību attīstīt par centrālo dzinuli modernas vides, stipras ekonomikas un apmierinātas sabiedrības veidošanā.

Manifestā tiek prasīts noteikt skaidru būvniecības procesu dalībnieku atbildības sadalījumu Būvniecības likumā, lai par katru procesu ir viens civiltiesiski atbildīgais un citi būvniecības procesa dalībnieki var paļauties, ka iepriekšējā posma process ir paveikts atbilstošā kvalitātē.

Tāpat tiek prasīts izstrādāt jaunu visu risku apdrošināšanas likumu, nosakot efektīvu apdrošināšanas sistēmu pēc obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) principa, kas ņem vērā apdrošināmā pieredzi, kā arī paredz efektīvu mehānismu trešo personu zaudējumu vai citu būvniecības procesā radīto zaudējumu izmaksai.

Tiek prasīts arī ieviest vienotu praksi publisko iepirkumu būvdarbu līgumos, izstrādājot tipveida līgumu noteikumus pēc Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) parauga kā obligātus publiskajos būvdarbu iepirkumos, kā arī sabalansējot pasūtītāju prasības pēc dažāda veida nodrošinājumiem (bankas garantijas, apdrošināšana, depozīts), izvērtējot radītās izmaksas.

Manifestā tiek izteikts aicinājums izstrādāt būvkomersantu klasifikācijas modeli un normatīvo regulējumu tā piemērošanai publiskajos iepirkumos, lai veicinātu uz vienotiem kritērijiem balstītu, caurspīdīgu un vienkāršāku mehānismu būvkomersantu pieredzes pierādīšanai publiskajos iepirkumos.

No topošās valdības tiek arī prasīts atbalstīt grozījumus Darba likumā, lai veicinātu vispārsaistošu ģenerālvienošanās noslēgšanu nozarēs.

Tāpat manifestā tiek prasīts veicināt darbaspēka pieejamību būvniecībā, atvieglojot prasības atsevišķu profesiju viesstrādnieku piesaistīšanai, ieskaitot vienkāršās profesijas.

Publiskajos iepirkumos tiek aicināts nodrošināt paredzamās līgumcenas apmēra atbilstību tirgus cenām un to izmaiņām, kā arī atteikties no zemākās cenas kā vienīgā kritērija pretendentu atlasē, ieviešot saimnieciskā izdevīguma principu īstenošanu praksē. Tiek arī prasīts nodrošināt elektroenerģijas gala cenu patērētājiem, kas ir līdzvērtīga Baltijas reģiona valstīm, lai nodrošinātu ekonomiski stabilu un ilgtspējīgu rūpniecības, tajā skaitā, būvmateriālu ražošanas nozares attīstību.

Tiek arī prasīts izstrādāt stratēģisku valdības plānu lielāko objektu būvniecībai, tajā skaitā Rail Baltica īstenošanai, kā arī ilgtermiņa redzējumu infrastruktūras uzturēšanai, nodrošinot vienmērīgu un stabilu investīciju plūsmu, līdzsvarojot Eiropas Savienības fondu apguvi un veicinot infrastruktūras atbilstošu kvalitāti, kā arī prognozējamu un vienmērīgu visas būvniecības nozares izaugsmi.

Manifestā tiek prasīts pilnveidot būvspeciālistu un citu būvniecības nozarē nepieciešamo speciālistu izglītības sistēmu, uzlabojot mācību programmas, mācību kvalitāti, kā arī veicinot studentu praksi un mūžizglītību, lai nodrošinātu darbaspēka atbilstību tirgus prasībām.

Tāpat tiek prasīts veicināt būvniecības nozares digitalizācijas attīstību, atbalstot digitālo instrumentu, tajā skaitā, BIM, vienmērīgu ieviešanu visos būvniecības procesa posmos ar finansiālu, izglītojošu un, iespējams, normatīvu instrumentu palīdzību.

«Šodien būvniecības nozare Latvijā ir strauji progresējusi, kļūstot par septīto lielāko Latvijas tautsaimniecības nozari un nodarbinot vairāk nekā 60 tūkstošus darbinieku. Tomēr Latvijas būvniecības konkurētspēja joprojām atpaliek no citām ekonomikām, turklāt valstij nav tālredzīgas vīzijas par būvniecības attīstību nākotnē, kuru lielā mērā ietekmē publiskie pasūtījumi. Tādēļ esam izstrādājuši priekšlikumus būtiskākajiem uzdevumiem, kurus ceram ieraudzīt arī topošās valdības rīcības plānos nākamajiem četriem gadiem,» norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Manifestu parakstījusi Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Ceļu būvētājs, Būvmateriālu ražotāju asociācija, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija, Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība, kā arī Latvijas Būvnieku asociācija.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas