Būvnieku karteļa lietā CFLA varētu pārtraukt ES līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien, 31.augustā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacījusi CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu.

No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā «aizdomas par krāpšanu», nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā «aizliegta pretendentu vienošanās», finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju – atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie – būvnieka SIA Re&Re īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA Velve īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem – būvnieka SIA Arčers īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka Rere būve 1 īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA Velve īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka Rere būve īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka LNK Industries Group īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu,

kā arī VSIA Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» pasūtīto un būvnieka SIA LNK Industries Partnership īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka Merks – Ostas celtnieks īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtīto un būvnieka LNK Industries Group īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka Rere būve 1 īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS Valsts nekustamie īpašumi pasūtīto un būvnieka SIA Abora īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki Merks un Abora, kā arī SIA Latvijas energoceltnieks īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un Rere būve 1 īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Latvijas energoceltnieka īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, Velves īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus – būvnieka Rere būve, Re&Re un Campaign īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī Latvijas energoceltnieka īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat jau vēstīts, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles Latvija, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils Ziemeļblāzma, Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudassodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA Skonto būve, SIA Latvijas energoceltnieks, SIA Velve, SIA Arčers, SIA Rere būve, SIA Re & Re, SIA RBSSKALS būvvadība, SIA Abora, AS LNK Industries un SIA Merks. Tiesa RBSSKALS būvvadība patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudassods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma – 6,1% – tika piemērots diviem uzņēmumiem. Re & Re piemērots naudassods 170 635,91 eiro apmērā, bet Skonto būvei – 746 720,15 eiro apmērā.

Naudassods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. LNK Industries piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, Merks – 2 688 950,79 eiro apmērā, Arčers – 1 998 412,02 eiro apmērā un Abora – 1 115 910 eiro apmērā.

Latvijas energoceltniekam piemērots naudassods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma – 3 329 579,41 eiro, Rere būvei – 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet Velvei – 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas