bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte
LatviaLatvija

Čaulas kompāniju ierobežojošo likumu papildinās ar stingrākām prasībām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Ministru kabinets uz nedēļu atliks jautājumu par čaulas kompāniju ierobežošanu, jo nepieciešams tajā iestrādāt stingrākas prasības, pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Valdības sēdes dienaskārtībā bija iekļauts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumu projekts, kura mērķis ir ierobežot čaulas kompānijas.

Pēc ministres teiktā, iesaistītās puses likuma grozījumus atbalsta, bet valdība par tiem lems nākamnedēļ, jo likumprojektu plānots papildināt ar vēl vienu iniciatīvu – izveidot sadarbības platformu starp bankām un tiesībsargājošajām institūcijām.

«Šī platforma kalpos kā pamats informācijas apmaiņai, lai bankas būtu tiesīgas sniegt informāciju tiesībsargājošajām iestādēm par darījumiem, to saturu, atsevišķiem klientiem. Tāpat informāciju sniegtu tiesībsargājošās iestādes. Patlaban šāda sadarbība ir ierobežota, tāpēc ir apgrūtināts sarežģītu finanšu noziegumu izpētes darbs,» skaidro ministre.

Tāpat likumā plānots iestrādāt nosacījumu, ka finanšu iestādēm aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm. Pirmkārt, ja uzņēmums reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu. Otrkārt, ja uzņēmums nespēj pierādīt, ka tam ir reāla saimnieciskā darbība. «Patlaban šādi nosacījumi ir trīs, bet piedāvātie divi nosacījumi paredz stingrāku aizliegumu nekā patlaban definēts likumā,» piebilst Reizniece-Ozola.

Tāpat plānots noteikt, ka 14 dienu laikā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās bankām būs jāinformē klienti par sadarbības izbeigšanu, bet 60 dienu laikā stāsies spēkā aizliegums veikt jebkādas darbības ar čaulas kompānijām konkrētā likuma izpratnē.

Ministre norāda, ka šis aizliegums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī citām finanšu institūcijām, piemēram, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeriem u.c., kas apkalpo riskantas čaulas kompānijas.

Iepriekš tika plānots, ka Saeimā likuma grozījumi pirmajā lasījumā tiks pieņemti 15.aprīlī, bet 26.aprīlī – otrajā lasījumā.

Patlaban, atbilstoši normatīvajam regulējumam par čaulas kompāniju uzskatāms uzņēmums, kuram nav pierādāma saistība ar faktisku saimniecisko darbību un kompānijas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību, kā arī uzņēmumi, kas nesagatavo un neiesniedz pārraudzības institūcijām gada finanšu pārskatus par savu darbību un kuriem nav fiziskas darbības vietas, bet tikai pasta kastīte vai saziņas adrese.

Jau ziņots, ka Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā Finanšu sektora attīstības padome 21.martā atbalstīja čaulas kompāniju aizliegšanu. «Mēs esam vienojušies par čaulas kompāniju aizliegšanu Latvijā,» teica Kučinskis, piebilstot, ka, ja minēto normu atbilstoši koalīcijā esošajai norunai pieņems aprīlī, tā varētu stāties spēkā šogad maijā.

Savukārt Reizniece-Ozola norādīja, ka mērķis, aizliedzot čaulas kompānijas, ir panākt, lai finanšu sektors Latvijā ir stabils, ilgtspējīgs, drošs un piedāvātu tādus pakalpojumus, kas atbalsta tautsaimniecību, nevis rada riskus. «Mēs esam vienojušies par pasākumu plānu. Kopumā 22 priekšlikumi, kas ir nākuši gan no regulatora, gan no Finanšu ministrijas, gan no Latvijas Komercbanku asociācijas, gan no nevalstiskajām organizācijām, ir izvērtēti un piedāvāts plāns, kura galvenais mērķis ir būtiski samazināt riskanto klienti īpatsvaru banku sektorā,» viņa sacīja.

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem, starp Latvijas banku klientiem visvairāk ir Apvienotajā Karalistē reģistrētas čaulas kompānijas. Apvienotajā Karalistē reģistrēti 32% no kopumā Latvijas bankās esošo čaulas kompāniju skaita.

Tai seko Britu Virdžīnas, kur reģistrēts 18,1% no Latvijas bankās esošajām čaulas kompānijām, Beliza – 7%, Kipra – 6,8%, Seišelu salas – 6,6%, Honkonga – 6,4%, Panama – 6% un pārējās valstis – kopumā 17,2%.

Vienlaikus FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja atzīmēja, ka, neiekļaujot ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, kā arī piecas ārvalstu banku filiāles Latvijā, 2018.gada februāra beigās starp Latvijas banku klientiem bija 17 107 čaulas kompānijas. Savukārt iepriekš FKTK vēstīja, ka, iekļaujot ABLV Bank, čaulas kompāniju skaits ir 26 081.


Pievienot komentāru

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 1,5%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7,13 miljardi

Valsts pamValsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.


-->