Centieni atstādināt Seima spīkeri izgaismo plaisas Lietuvas koalīcijā un apdraud 2020.gada budžeta pieņemšanu

No kreisās: Ramūns Karbausks un Viktors Pranckiets

Šķiet, tikai viens vīrs Seimā met sprunguļus Lietuvas 2020.gada budžeta pieņemšanai Seimā – parlamenta priekšsēdētājs Viktors Pranckietis (Viktoras Pranckietis). Vairākkārtējie mēģinājumi atstādināt spīkeri bijuši nesekmīgi, un liek vaicāt – vai Lietuvas Zemnieku un zaļo savienībai aizvien ir pārliecinošs parlamenta vairākums?

Ja izrādās, ka tā nav, viss nākamā gada budžeta pieņemšanas process var nonākt strupceļā.

Pēc neveiksmēm ar Pranckieta atstādināšanu Zemnieku un zaļo līderis Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis) gan steidza visus mierināt, ka zemniekiem parlamentā aizvien ir vairākums un budžetu izdosies pieņemt bez problēmām. Vienlaikus vairākas pazīmes liecina, ka par 2020.gada budžetu notiks pamatīgs cīniņš.

Eksperts: Koalīcija ir trausla

Pēc tam, kad Lietuvas premjerministram Sauļum Skvernelim (Saulius Skvernelis) neizdevās pārliecināt parlamentu par nepieciešamību piemērot auto un nekustamā īpašuma nodokļus, pastāv draudi, ka politiskā spriedze varētu uzliesmot, kaitējot valsts finansēm, spriež Mīkola Romera Viļņas universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbliausks (Vytautas Dumbliauskas).

«Valdošā koalīcija kļuvusi ļoti trausla un pat ievainojama,»

BNN komentē Dumbliausks. «Līdz ar to atlikušais valdīšanas posms zemniekiem būs ļoti grūts. Lakmusa tests viņiem un koalīcijas vienotībai būs jaunā budžeta pieņemšana. Tik tālu lietas nevedas pārāk labi.»

Pašlaik valdība apsver vairākus scenārijus. Pārliecināt likumdevējus mainīt domas? Atlikt plānus par bērnu pabalstu palielināšanu, bet tomēr to paaugstināt mazturīgajām ģimenēm vai arī palēnināt darba nodokļa samazināšanu? Viss tā vārdā, lai sabalansētu ienākumus un izdevumus.

Līdera trūkums

Eksperti spriež, ka spriedze ir rezultāts politiķu bailēm pieņemt nepopulārus lēmumus pirms parlamenta vēlēšanām, premjerministra Skverneļa līderības trūkumam, kā arī Karbauska strīdam ar Pranckieti.

«Nav skaidras vienošanās par svarīgajām pozīcijām, un koalīcija turpinās vājināties. Es nebūtu pārsteigts, ja galu galā izveidotos mazākuma valdība. Zemnieku un zaļo izredzes man nešķiet sevišķi spožas – daudzi viņu deputāti parlamentā nonākuši nejauši. Tagad tas kļūst ļoti skaidrs,» teica Dumbliausks.

Viļņas Universitātes profesors un pazīstamais politikas vērotājs Toms Janeļūns (Tomas Janeliūnas) BNN atzīst, ka nespēja vienoties par svarīgiem likumprojektiem pierāda, ka parlamentā nav skaidra vairākuma, kas atbalstītu valdības priekšlikumus.

Pēc Janeļūna domām, valdības izgāšanās, nenodrošinot lielākus ienākumus, varētu likt tai atteikties no ieceres palielināt sociālos maksājumus, kas savukārt iznīcinātu mērķi mazināt sociālo nevienlīdzību.

Kas tālāk gaidāms?

Lietuvas Biznesa konfederācijas analītiķis Marjus Dubnikovs (Marius Dubnikovas) medijiem paudis, ka nodokļu izmaiņas parlamentā iesniedz nekompetenti cilvēki un lēmumi tiek pieņemti pēdējā brīdī.

Dubnikovs parlamentā notiekošās diskusijas nosauca par «cīņu starp vidusšķiru un vakardienas cilvēkiem, kuri tic valsts stingrajai un skarbajai rokai».

Luminor bankas ekonomists Žīgimants Maurics (Žygimantas Mauricas) uzskata, ka haosu parlamentā izraisījuši diezgan vēli iesniegtie ieteikumi nodokļu izmaiņām, jo nedz sabiedrībai, nedz Seimam nepietika laika, lai ar tiem pilnībā iepazītos. Viņš paredz, ka valdība varētu kompensēt zaudētos budžeta ieņēmumus, palēninot ar nodokļiem neapliekamā ienākuma pieaugumu.

«Nedomāju, ka valdība un Seims uzdrošinātos ierosināt jebkādus tēriņu samazinājumus. Viņi ir devuši dāsnus solījumus, un nākamgad ir vēlēšanas,» Lietuvas medijiem paudis Maurics.

Lietuvai tomēr varētu nākties palielināt nodokļus, lai mazinātu budžeta deficītu ekonomikas bremzēšanās un krīzes draudu laikā. Pieaug Lietuvas saistības, nodokļu ieņēmumi samazinās un valsts sektoru neizdodas padarīt efektīvāku – valdībai varētu nākties attiekties no ekonomikas stimulēšanas, spriež Maurics.

Lietuvas finanšu ministrija tuvāko gadu laikā paredzējusi ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos. Šajā gadā Lietuvas ekonomika varētu pieaugt par 3,7%, nākamgad par 2,4%, bet par 2,3% 2021. un 2022.gadā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Ziņas