bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 16.07.2018 | Vārda dienas: Hermīne, Estere
LatviaLatvija

Centrs MARTA: Seksa pircēji uztur prostitūcijas sistēmu Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā prostitūcija ir legāla. Teju ikviens var būt seksa piedzīvojumu meklētājs jeb seksa pircējs un palikt nesodīts, kamēr sievietes, kuras prostitūcijā nonākušas piespiedu kārtā, maksā sodu. BNN devās aprunāties ar resursu Centra MARTA juristi Zani Zvirgzdiņu, lai noskaidrotu, kādi ir vervētāju mehānismi un ko īsti nozīmē legalizācijas aspekts mūsu valstī.

Latvijā prostitūcija ir legāla

Juriste skaidro, ka Latvijā šobrīd ir spēkā esoši Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi, ko izveidojis Ministru kabinets. Šie noteikumi neaizliedz prostitūciju, bet paredz dažādus ierobežojumus. «Līdz ar to, ja valsts kaut ko regulē, tad tas nozīmē, ka prostitūcija ir legāla, citādā gadījumā šos ierobežojumus nevajadzētu paredzēt,» skaidro Centra MARTA juriste.

Ar Prostitūcijas ierobežošanas noteikumiem var iepazīties šeit.

Vai bērnībā sapņoji kļūt par prostitūtu?

Ja prostitūcija ir legāls maksas pakalpojums, ironiski jājautā, vai prostitūtām jāmaksā nodokļi, varbūt viņas var definēt kā pašnodarbinātas personas? Jautājot juristei, viņa apstiprina, ka prostitūtām, protams, nodokļi nav jāmaksā. «Faktiski brīdī, kad valsts no prostitūcijas sāks iekasēt nodokļus, valsts kļūst par suteneru, jo tādā gadījumā valsts iedzīvotos no prostitūcijas,» uzsver juriste Zvirgzdiņa, piebilstot, ka prostitūcija kā nodarbošanās pati par sevi nav aizliegta, bet ir šie Ministru kabineta augstāk minētie ierobežošanas noteikumi.

«Ja mēs paraugāmies uz prostitūciju kā uz sistēmu, jāsaprot, ka ir ne tikai personas, kuras ir iesaistītas prostitūcijā, bet ir arī seksa pircēji, bez kuriem tā sistēma neeksistētu. Reālā situācija ir tāda, ka ir pieprasījums un ir piedāvājums. Būtiska problēma Latvijas kontekstā ir tajā, ka pret seksa pircējiem neviens nevēršas,» ar bažām nosaka Centra MARTA juriste.

Centrs MARTA pārstāve šo nodarbošanos nesauc par profesiju, pamatojot savus uzskatus ar retorisku jautājumu: «Es gribētu vaicāt, vai kāds bērnībā ir sapņojis kļūt par prostitūtu? Vai kāds vēlētos, lai viņu bērni nākotnē izvēlētos šādu karjeru? Nemaz nerunājot par to, kādas psiholoģiskas, fiziskas un slimību sekas tas var radīt.»

Sabiedrības priekšstats par prostitūtām – Nabadzīgas, neizglītotas, pašas vainīgas

Publiskajā telpā atrodami pietiekami daudz materiālu par prostitūcijas pierādījumiem Latvijā. Viens no šādiem pierādījumiem ir teju trīs gadus atpakaļ interneta vidē ievietotais EDARTV sižets par prostitūciju Rumbulā. Video aprakstā teikts: «Jau kādu laiku bijām plānojuši izbraukt meitenēs, līdz izlēmām, ka šī diena ir pienākusi.»

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka ar prostitūciju var nodarboties dzīvoklī, kurš personai pieder vai kuru īrē, līdz ar to arī EDARTV sižetā atainotais gadījums Rumbulā ir nelegāla darbība.

Juriste pauž: «Komentējot EDARTV sižetu, jāpiebilst – lai arī ir ļoti svarīgi runāt par prostitūciju, svarīgi ir arī tas, kādā veidā par šo tēmu runā. Manuprāt, šis pasniegšanas veids bija tāda izņirgāšanās par vienu sievieti, kura ir prostitūcijā. Turklāt redzams, ka viņa ir grūtniece.»

Turpinot, viņa saka: «Video redzams, ka puiši sievietei lika izģērbties un reāli par viņu izņirgājās, filmējot, kā viņa dejo striptīzu. Manuprāt, tas bija cilvēka cieņu pazemojošs sižets.»

Pēc Centra MARTA domām, šis video materiāls parāda to reālo dzīves absurdu, ka lielākajā daļā gadījumu sievietes prostitūcijā nonāk nabadzības dēļ. Juriste norāda, ka tas, ka ar prostitūciju var nopelnīt daudz naudas, ir tikai mīts, jo bieži vien sievietēm, kuras darbojas prostitūcijā, nav pat naudas dzīvoklim, kur nu vēl, lai atmaksātu sodu par darbošanos šajā sfērā.

Jānorāda, ka pašvaldības policija kontrolē noteikumu izpildi, prostitūcijā iesaistītās sievietes tiek sodītas, taču nekāda vēršanās pret klientiem nenotiek. Soda apmērs, nodarbojoties ar prostitūciju neatļautās vietās, ir no 350 līdz 700 eiro, liecina Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.

«Tad jūs iedomājieties, ja sieviete prostitūcijā iesaistījusies nabadzības dēļ, kā viņa spētu atļauties samaksāt sodu. Tāpat neatbildēts jautājums ir, kā šis sods sievietei palīdzēs izkļūt no prostitūcijas. Savukārt seksa pircējiem, viņiem nav nekādas atbildības, kaut viņiem ir leģitīmā vara nopirkt citu cilvēku un izmantot viņu pēc savām iegribām,» uzsver Zvirgzdiņa.

Juriste min, ka šos puišus, kuri uzņēmuši video, lai arī nav fiksēts pats seksuālais akts, varētu atzīt pat seksa pircējiem plašākā nozīmē – viņi pērk seksuāla rakstura darbību, bet «viņus sodīt nevar, jo pret seksa pircējiem vērsties nevar».

Arī par to, ka video ir uzņemts un ievietots internetā, kaut seja ir aizklāta, par to sods nepienākas, jo sievietes identitāte nav atklāta. «To īsti arī nevar nosaukt par pornogrāfiska rakstura materiālu, jo tas paredzēts kā dokumentālais sižets, kas pieļauj tāda veida darbības. Kā jau teicu, doma ir laba, tikai jāsaprot pareizais veids, kā informēt sabiedrību,» uzskata Zvirgzdiņa, piebilstot, ka, viņasprāt, puišiem tas nebija izdevies.

Kad Tavs mīļotais kļūst par suteneru

Centra MARTA praksē nav reģistrēti tādi gadījumi, kad sievietes būtu apzināti, no brīva prāta, izvēlējušās kļūt par prostitūtām, lai arī pasaulē, iespējams, tādi gadījumi eksistē. «Brīva izvēle ir tad, ja ir alternatīvas, no kā izvēlēties. Ļoti būtiski ir arī tas, ka pieaugušās sievietes, kuras vēršas Centrā MARTA, atzīst, ka prostitūcijā jau nonākušas vēl tad, kad bijušas nepilngadīgas. Tātad šīs sievietes prostitūcijā jau iesaistītas kā bērni,» stāsta juriste.

Taujāta par to, kā šīs sievietes nonāk prostitūcijā, juriste uzsver, ka vienmēr ir kāds, kurš piedāvā. Turklāt cilvēku tirdzniecību var veicināt sekojoši faktori – bezdarbs, vāja sabiedrības ekonomiskā un sociālā struktūra, izglītības iespēju trūkums, kultūras iezīmes, labākas dzīves vilinājums ārzemēs, vardarbības pret sievietēm un bērniem, kā arī bruņoti konflikti.

Viens no «populārākajiem» vervēšanas mehānismiem ir tā saucamais Lover boy [mīļotā puiša] vai Boyfriend [drauga] stāstiem. «Tas nozīmē to, ka prostitūcijā sievieti iesaista faktiskais dzīves partneris. Šādi gadījumi ļoti spilgti ataino to, ka bērnībā nav bijis atbalsta personas, bērns bijis pamests novārtā, un šis aspekts būtiski palīdz īstenot vervētāja «shēmu»».

Zvirgzdiņa turpina: «Vīrietis par sievieti rūpējas, materiāli nodrošina un tad kaut kādā brīdī vīrietis paziņo, ka nepieciešama nauda, neviļus aizvilinot sievieti prostitūcijā, iemānot ideju, ka tas palīdzēs abu kopdzīvei. Tā ir ļoti manipulatīva pieeja.» Par manipulatīvu juriste to sauc tāpēc, ka šīs sievietes, kurām bērnībā ir trūkusi uzmanība, nodomā – «bet viņš taču pret mani ir tik labs, viņš mani apgādā un neko ļaunu jau man nevēlēs». Bet noslēgumā parādās absurdais uzskats – «viņa jau pati…».

Centra praksē reiz bijis gadījums, kad policija veikusi kontrolzvanu, atsaucoties uz sludinājumu, kas ievietots internetā. Sieviete pacēlusi telefonu, un policistiem radies priekšstats, ka nekas jau tur nav – tā ir norma, viņas izvēle. Taču juristei policijas pārstāvjiem radies jautājums: «Ja sievieti var piespiest nodarboties ar prostitūciju, vai viņu tikpat labi nevar piespiest atbildēt uz telefona zvaniem un kas viņai būs par to, ja viņa to nedarīs?»

Centra pieredzē bijuši arī gadījumi, kad tā saucamie «draugi» iesaista prostitūcijā arī savas nepilngadīgās draudzenes, vēlāk draudzenēm liekot iesaistīt arī citas meitenes, ar nosacījumu, ka tas ir vienīgais veids, kā viņām pašām izkļūt no šīs ekspluatācijas.

Kāpēc Latvijā prostitūciju neaizliedz?

Centra MARTA mājas lapā atrodama informācija, kas liecina, ka Ministru kabinets 2015.gada 28.jūlijā uzdeva Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju, Tiesībsarga biroju un nevalstiskajām organizācijām, kuru starpā bija arī Centrs MARTA, izstrādāt likumprojektu prostitūcijas ierobežošanas jomā un līdz 2017.gada 1.janvārim noteiktā kārtībā iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā. Izstrādātais likumprojekts Prostitūcijas ierobežošanas likums stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī.

Būtiski atzīmēt juristes teikto, ka pastāvošie Ministru kabineta noteikumi par prostitūcijas ierobežošanu neatbilst Satversmei, jo Ministru kabineta noteikumu vietā būtu jābūt likumam. Tā ir juridiska nianse, kam it kā visi iesaistītie esot piekrituši un izveidoja grupu likumprojekta izstrādei, taču noteikumus tā arī neatcēla jeb darba grupa lēma, ka prostitūcijas aizliegums Latvijā nav atbalstāms, skaidro juriste.

Turklāt, pēc Zvirgzdiņas teiktā, Satversmes tiesā Centrs MARTA nevar vērties bez klienta, taču «klientes nevēlas publiskot savu vārdu, tā kā tas nozīmē atklāt savu identitāti, un sievietes no tā baidās.»

Zvirgzdiņa uzsver arī to, ka joprojām pastāv daudz mītu, kas kļūst par šķēršļiem cīņā pret cilvēku ekspluatāciju. «Policijai ir bail par to, ja tiks noņemta atbildība no upuriem un tiks sodīti seksa pircēji, tad prostitūcija kļūs latenta. Respektīvi ir bažas, ka vairs nevarēs atrast nevienu upuri, kaut pieredze Zviedrijā, Kanādā un citās pasaules valstīs pierāda pretējo – iespēju tieši vairāk palīdzēt upuriem. Jo vairāk – prostitūcija nevar kļūst latenta, ja pastāv seksa pircēji. Ja seksa pircēji var atrast prostitūciju, tad arī policijai ir pieejamas tieši tās pašas metodes un viņiem ir jāspēj atrast gan upurus, gan viņu izmantotājus.»

Centrs MARTA sadarbību ar policiju nevērtē augstā līmenī, drīzāk pretēji. Juriste skaidro, ka pašvaldības policija ir tā iestāde, kas liek šos sodus, un MARTA to neatbalsta.

Tuvojoties sarunas beigām, Centrs MARTA norāda, kā atpazīt, ka sieviete cieš no partnera, minot vairākas pazīmes – pēc sievietes un/vai citu teiktā, partneris ir – apvainojis, draudējis, atņēmis ienākumus, grūdis, sitis, spēris vai žņaudzis, piespiedis veikt seksuālas darbības pret pašas gribu. Svarīgi ir arī personīgie novērojumi – acīmredzami miesas bojājumi, sabiedriskā vietā notikušas vardarbīgas attiecības, veselības pasliktināšanās sievietei, sievietes materiālā atkarība no vardarbības veicēja vai vardarbības veicēja materiālā atkarība no sievietes. Centrs MARTA aicina neklusēt un vērties pēc palīdzības.

Centrā MARTA iespējams saņemt profesionālu palīdzību un atbalstu grūtās dzīves situācijās.Centrs piedāvā sociālā darbinieka, psihologa, psihoterapeita, jurista un citu speciālistu konsultācijas. Pieteikties, zvanot: 67378539 vai rakstot: centrs@marta.lv.


Pievienot komentāru

  1. ZUKS teica:

    negrib ne mācīties ,ne arī strādāt ,tad pelna naudu ar p***.

  2. Ann teica:

    Patiess prieks,ka par šādām tēmām runā arī no cita aspekta. Ļoti izskaidrojošs raksts,kas liek aizdomāties par prostitūcijas ēnas pusēm!

BNN nedēļas apkopojums: IKP atvēlēšana aizsardzībai. ABLV Bank anulētā licence. Iedzīvotāju skaita kritums Latvijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Nākotne ; Izaugsme; Darījums; Turpinājums.

Vairāk saules kopā ar LTRK aicinās Kozlovski izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā

Restorānu tīkls Vairāk saules kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru plāno aicināt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski izvērtēt policijas darbu izmeklēšanas gaitā par iejaukšanos uzņēmuma kases aparātu sistēmā.

FOTO: Uz applūdušajiem ielu posmiem nosūta lietus ūdens atsūknēšanas mašīnas

Rīgas domes Satiksmes departaments, ņemot vērā spēcīgās lietavas Rīgā, pārvietošanās apstākļu uzlabošanai uz applūdušajiem ielu posmiem nosūtījis lietus ūdens atsūknēšanas tehniku, vēsta domē.

Reklāmas aģentūras McCann Rīga radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku

Reklāmas aģentūras SIA McCann Rīga radošais direktors Valters Jonāts kļuvis par uzņēmuma līdzīpašnieku, liecina Lursoft informācija.

Latvijā nodotā piena apmērs šā gada pirmajā pusgadā samazinājies par gandrīz 2%

Latvijā nodotā svaigpiena apmērs šā gada pirmajā pusgadā samazinājies par 1,95% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu un bija 385 218 tonnas.

VID vadītāju nosauks pēc Saeimas vēlēšanām, lai mazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu laiks

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata konkursu izsludinās līdz augustam, taču pieteikšanās termiņš būs garš un uzvarētājs tiks nosaukts pēc Saeimas vēlēšanām, piektdien, 13.jūlijā, žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

SEB apvienos Baltijas valstīs strādājošās dzīvības apdrošināšanas kompānijas

SEB apvienos Baltijas valstīs strādājošās dzīvības apdrošināšanas kompānijas, BNN informē SEB bankas pārstāve Agnese Strazda.

Saeimas deputāts Kļaviņš kļuvis par aizdomās turēto

Kriminālprocesā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu iesaistītajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Eiropas Komisija aicina aptaujā paust viedokli par pāreju uz vasaras laiku

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību Eiropas Savienībā, tāpēc Eiropas Komisija nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Čakša: E-veselības darbība ir stabilizējusies, taču sistēmas uzlabošana jāturpina

E-veselības portāla darbība ir stabilizējusies. Regulārie pārrāvumi, kas bija, šobrīd ir novērsti, bet vienalga ir jāturpina darbs pie [sistēmas] uzlabošanas, un mēs visu laiku strādājam pie tā, 13.jūlija intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja veselības ministre Anda Čakša.

ABLV Bank varētu strādāt seši līdz astoņi FKTK pilnvarnieki, tā Putniņš

Likvidējamajā ABLV Bank varētu strādāt seši līdz astoņi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieki, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Papildinātais likuma grozījumu projekts depozīta sistēmas ieviešanai iesniegts MK

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Ministru kabinetā iesniegusi papildinātu likumprojektu Grozījumi Iepakojuma likumā un likumprojektu Grozījumi Dabas aizsardzības likumā, lai tos izvērtē Valsts kanceleja.

Biržu indeksi pieaug, naftas cenas krītas Ņujorkā un kāpj Londonā

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien, 12.jūlijā, pieauga, investoriem gaidot labu firmu peļņas rādītāju publicēšanas sezonu, lai gan 11.jūlijā tās bija kritušās pēc bažām par tirdzniecības kara pastiprināšanos pēc ASV paziņojuma par plānotu 10% muitas tarifu noteikšanu jaunai Ķīnas preču grupai 200 miljardu ASV dolāru vērtībā un Pekinas solījuma īstenot pretpasākumus.

NMPD veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā

Lai esošo resursu ietvaros efektīvāk nodrošinātu savu pamatfunkciju – neatliekamās palīdzības sniegšanu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā, vienlaikus saglabājot esošo brigāžu skaitu un izvietojumu.

Latvija nevarēs izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai

Latvijas drošības vajadzības ir nepieciešams attīstīt, līdz ar to mēs nevarēsim izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta atvēlēšanu aizsardzībai, šādu viedokli no Briseles pauž aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš piedalījās NATO samitā.

Karstums Latvijā saglabāsies; bieži gaidāmas pērkona lietusgāzes

Nākamajā nedēļā gaidāms vasarīgi silts laiks, vietām pat karsts, termometra stabiņam tuvojoties +30 grādu atzīmei. Tomēr teritorijas lielākajā daļā gaidāms lietus un pērkona negaiss, atsevišķās dienās arī brāzmains vējš.

Krievija pagarina embargo pārtikas produktiem līdz nākamā gada beigām

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 12.jūlijā, pagarinājis embargo pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības un citām valstīm līdz nākamā gada beigām.

Maršruts nedēļas nogalei: Jūras svētki un lielā liliju izstāde

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai – rožu svētki, Jūras svētki vai lielā apavu maiņa.

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

Ceturtdien, 12.jūlijā, Ministru prezidents Māris Kučinskis un Telia Company prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas mobilais telefons turpmāku attīstību.

Trasta komercbankas administrators jūnijā atguvis piecus tūkstošus eiro

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators šogad jūnijā atguvis 5 054 eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 97,4 tūkstoši eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

Nākamgad testēs atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmas

Sperot nākamo soli ceļā uz plānoto elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, 2019.gada vasarā plānots testēt Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmas, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Aija Ikstena.

Kažoka: Godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams

«Ja runājam atklāti par partiju iespējām piesaistīt sev finansējumu, piemēram, no lielajiem uzņēmumiem, tad secinājums ir skumjš – godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams,» tā intervijā BNN par valsts nespēju nodrošināt pienācīgu finansējumu partijām saka domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.

Tramps paziņo par «milzu progresu» aizsardzības izdevumu jautājumā

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien, 12.jūlijā, paziņojis, ka viņam NATO samitā izdevies panākt «milzu progresu» jautājumā par pārējo alianses dalībvalstu izdevumu palielināšanu.

Gada sākumā Latvijā pirmspensijas vecumā bija 13,9% iedzīvotāju

Šī gada sākumā Latvijā bija 269,8 tūkstoši jeb 13,9% pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Katru gadu šīs vecuma grupas iedzīvotāju skaits palielinās – no 2010. līdz 2018.gadam vērojams pieaugums par 9,1%.

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji paļaujas uz zināšanām un smagu darbu, nevis veiksmi

Teju katrs trešais jeb 30% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumu veiksmes formula ir ne tikai gadu desmitu ilga darbība un liela peļņa, bet arī ilggadēji un apmierināti darbinieki, secina jaunākajā Baltic International Bank Latvijas barometra pētījumā.