bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Otrdiena 20.08.2019 | Vārda dienas: Bernhards, Boriss, Rojs

Ceturtā daļa igauņu «ceļotāju» kā galamērķi Latvijā izvēlas alkohola iegādes vietas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gandrīz divas trešdaļas jeb 600 tūkstoši Igaunijas iedzīvotāju vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā ir apmeklējuši Latviju. Ceturtdaļai jeb 25% iedzīvotāju alkohola iegāde bijis galvenais apmeklējuma iemesls, 23% – viens no apmeklējuma iemesliem, savukārt 51% iedzīvotāju, kas pēdējā Latvijas apmeklējuma reizē iegādājās alkoholiskos dzērienus vešanai uz Igauniju, tas nebija apmeklējuma iemesls, bet tika izmantota izdevība tos iegādāties, liecina SKDS aptaujas dati.

Uz to, ka alkohola tirdzniecība ir tikai atslēga ļoti ievērojamiem papildus ienākumiem valsts budžetā, kurus nodrošina kaimiņvalstu iedzīvotāji, šodien SKDS pētījuma datu prezentācijā uzsvēra Latvijas Alkohola ražotāju nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Latvijas Alus Darītāju Savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

“Aptaujas rezultāti apstiprina mūsu iepriekš pausto – pierobežas tirdzniecība nav tikai ienākumi no alkohola akcīzes. Pētījums liecina, ka visbiežāk iedzīvotāji, kas norādījuši alkohola iegādi kā galveno iemeslu Latvijas apmeklējumam, apmeklējuma reizē arī iegādājās pārtikas preces (36%), degvielu (34%) un cigaretes (22%), katrs trešais Igaunijas iedzīvotājs, kas apmeklējis Latviju, ir izmantojis viesnīcu pakalpojumus,” uzsver Latvijas Alkohola ražotāju nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

“Fakts, ka cenu atšķirība alkoholiskajiem dzērieniem ‘darbina’ papildus biznesus ir nepārprotams, tas atspoguļojas igauņu atbildēs, kuras pilsētas viņi ir visbiežāk šajā nolūkā apmeklējuši. Salīdzinoši biežāk alkoholu vešanai uz Igauniju iegādājušies iedzīvotāji, kas apmeklējuši Api (77%), Ainažus (76%) un Valku (74%). Bet, tai pat laikā aptauja parāda, ka tiek papildus pirktas arī citas preces, un tie nav mazi pirkumi. Viens Igaunijas iedzīvotājs, kas Latvijā iegādājies alkoholiskos dzērienus, vidēji vienā apmeklējuma reizē tērējis vidēji apmēram 298 eiro”, uzsver tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Pēc SKDS aptaujas datiem, Igaunijas iedzīvotāji, kas pēdējā gada laikā apmeklējuši Latviju, to apmeklējuši vidēji 3 reizes, no kā iespējams secināt, ka pēdējā gada laikā Igaunijas iedzīvotāji kopumā Latvijā ir atstājuši vismaz ap 273 000 000 eiro. No kopumā Latvijā pēdējā gada laikā atstātās naudas 124 500 000 eiro tērēti par veikalos iegādātajiem alkoholiskajiem dzērieniem un 38 500 000 par degvielu, no kā izriet, ka kopumā ap 110 000 000 eiro tērēti citām lietām.

Kā norāda LANA izpilddirektors, pēc Igaunijas valdības lēmuma samazināt akcīzes nodokli par 25%, jau pēc 1.jūlija alkohola cenas abās valstīs tikpat kā izlīdzināsies, un tas faktiski nozīmē pierobežas tirdzniecības izzušanu, kas nes līdzi zaudējumus valsts budžetam, zaudētas darba vietas reģionos un citas negatīvas ekonomiska rakstura sekas. “Latvijas risinājums ir mazināt akcīzes nodokli līdzīgi kā Igaunijā. Šādā gadījumā pierobežas tirdzniecība varētu saglabāties apmēram 75% apjomā, kā arī varētu parādīties papildus ieguvums – pierobežas tirdzniecība ar Lietuvu”, atzīmē LANA pārstāvis.

«Ja nerīkosimies un nesamazināsim akcīzes nodokli alkoholam, tad jārēķinās ne tikai ar neiekasētajiem nodokļiem no šīs jomas, bet paredzams multiplikatora efekts – samazināsies pierobežā nomaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākumu nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis utt. Mums jānodrošina konkurētspējīga sistēma, jo šajā reizē darbojas princips, ka mazāk ir vairāk jeb samazinot akcīzes nodokli, varēsim nopelnīt vairāk,» uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Uz to, ka alus nozarei pierobežas tirdzniecības izzušana nozīmē būtisku realizācijas kritumu norāda Latvijas Alus Darītāju Savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš: «2018.gadā Latvijā patēriņam nodotā alus apjoms ir audzis par 1,08%, kas ir ļoti neliels rādītājs, ņemot vērā kopējos valsts ekonomikas izaugsmes rādītājus. Bez tam jāņem vērā, ka Igaunijas – Latvijas pierobežā tika realizēti 15% no Latvijā realizētā alus.»

Pēc SKDS aptaujas datiem, domājot par mazāko vienas pudeles cenas atšķirību, kas mudinātu Igaunijas iedzīvotājus savu visvairāk pirkto stipro alkoholisko dzērienu turpmāk pirkt Igaunijā, nevis Latvijā, 7% stipro alkoholisko dzērienu pirkušo iedzīvotāju norādījuši 1 eiro, 9% – 2 eiro, 12% – 3 eiro, 11% – 4 eiro, un jau lielāks īpatsvars norādījuši 5 eiro – 23% un vairāk nekā 5 eiro – 39%.

SKDS aptauja Igaunijas iedzīvotāju paradumi saistībā ar alkoholisku dzērienu iegādi veikalos Latvijā, veikta laikā no 22.03.2019. līdz 28.03.2019., aptaujājot Igaunijas iedzīvotājus 18–74 g.v., kuri pēdējā gada laikā apmeklējuši Latviju. Kopumā aptaujāti 3 187 Igaunijas iedzīvotāji, no kuriem 2 008 atbilst mērķa grupai (pēdējā gada laikā ir apmeklējuši Latviju).


Pievienot komentāru

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.

MK vēlas palielināt atbalstu reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai

«Šis atbalsts ir svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām.»

Par Rīgas otro vicemēru ievēlēta saskaņiete Vladova

Par Vladovu balsoja 11 Gods kalpot Rīgai deputāti, četri Neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvji, trīs deputātu bloka Rīgai! biedri, kā arī 17 Saskaņas deputāti.

Virzienā uz risinājumu? Valdība konceptuāli atbalsta ekonomisko lietu tiesas izveidi

Ministru kabineta sēdes darba kārtībai pievienotajā konceptuālajā ziņojumā lasāms, ka ekonomisko lietu tiesai darbu paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī.

Veidojot sabiedrisko pasūtījumu, būs jāņem vērā arī ārzemju latviešu intereses

Ar mērķi veicināt ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā un paplašināt sabiedrisko mediju saturu, kā arī to pakalpojumu pieejamību ārzemju latviešiem, valdība akceptējusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Plāno izvērtēt 12 Rīgas pašvaldības uzņēmumu darbību

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja atbalstījusi lēmumprojektu par neatkarīga ārējā izvērtējuma veikšanu pašvaldības uzņēmumos un aģentūrās, piemēram, SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Rīgas ūdens.

Ministru viedokļiem daloties, valdība vēl nepieņem lēmumu par LU rektoru

Ministru viedokļiem daloties, valdība otrdien, 20.augustā, tomēr vēl nepieņēma lēmumu Latvijas Universitātes rektora jautājumā.

Daugavpils slimnīcā atsāktas plānveida operācijas

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Parakstīta Latvijas-Indijas sadarbības programma kultūrā

Sadarbības programma aptver abu valstu sadarbību mūzikā un dejā, kultūras mantojuma jomā, kino jomā, muzeju, kā arī bibliotēku un arhīvu starpā.

Apsūdzēti divi SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu krāpties ar OIK

Tiesai nodota krimināllieta, kurā apsūdzēti divi uzņēmuma SIA Rīgas enerģija valdes locekļi par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības nodot elektroenerģiju OIK ietvaros.

Swedbank: Reģionu iedzīvotāji mājoklim un pārtikai tērē vairāk nekā rīdzinieki

Latvijas reģionu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem, secināts Swedbank finanšu institūta pētījumā.

VNĪ samazina valstij piederošo degradēto būvju skaitu

Valsts nekustamie īpašumi šogad pirmajā pusgadā vidi degradēto būvju skaitu samazinājusi par 28 būvēm – no tām 23 pārdotas izsolēs, piecas nojauktas.

Valsts kanceleja: Nevar pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu

Izvērtējot precizēto IZM sagatavoto rīkojuma projektu par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā, nav iespējams pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu, teikts Valsts kancelejas sagatavotajā atzinumā.

El Salvadorā cer uz abortu aizliegumu mīkstināšanu; attaisno sievieti par nedzīva bērna laišanu pasaulē

El Salvadoras tiesa attaisnojusi 21 gadu vecu sievieti, kurai saistībā ar valsts striktajiem abortu aizliegumiem tika piespriest cietumsods par to, ka viņa laidusi pasaulē nedzīvu bērniņu, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

PTAC: 34% iedzīvotāju atzīst, ka pēc atvaļinājuma saskaras ar finanšu grūtībām

77% iedzīvotāju atvaļinājuma laikā atļaujas lielākus tēriņus nekā plānots, bet 34% atzīst, ka pēc atvaļinājuma saskaras ar finanšu grūtībām, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati.

Lielbritānija: Izbeigsim ES pilsoņu brīvu ieceļošanu 31.oktobrī

Lielbritānija izbeigs Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu brīvu ieceļošanu valstī uzreiz pēc izstāšanās no bloka 31.oktobrī, tā pavēstījusi britu valdība, kas gatavojas straujai aiziešanai no ES bez vienošanās.

Cerībās uz tirdzniecības kara atrisinājumu akciju cenas kāpj

Pasaules akciju tirgos bija kāpums, pieaugot optimismam par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem Ķīnā un Vācijā un cerībām uz progresu sarunās ASV-Ķīnas tirdzniecības kara atrisināšanai.

Reirs: Tādi uzņēmumi kā Rīgas satiksme nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem

Plānots noteikt, ka uzņēmumi, kas atbilstoši Eiropas Savienības kritērijiem ir iekļaujami vispārējā valdības sektorā, nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Plašā divstāvu mājas ugunsgrēkā gājis bojā nepilngadīgs jaunietis

Tā kā dzīvojamā ēka uz ugunsdzēsēju glābēju ierašanās brīdi jau dega pilnā platībā, ugunsdzēsējiem glābējiem nebija iespējams iekļūt ēkā, lai to pārmeklētu.

Cilvēktiesību komisija: nepieciešams rīkot konkursu uz vakanto NEPLP locekļa vietu

Nepieciešams rīkot konkursu, lai aizpildītu pēc Guntas Līdakas atkāpšanās no amata vakanto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa vietu.

Kariņš: Koalīcija gatava panākt kompromisu par 2020.gada budžetu

Valdību veidojošās partijas vēl nav panākušas vienošanos par 2020.gada budžetu, tomēr tās ir gatavas kompromisam.

Izdevies sarunāt – Burovs kļuvis par Rīgas mēru

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien, 19.augustā, Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Iekļaujot Rīgas satiksmi valsts budžeta deficītā, fiskālā telpa samazinās par 72 milj.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kā to nosaka Eiropas Savienības kritēriji, ir iekļaujama vispārējā valdības sektorā, tādējādi 2020.gada valsts budžeta fiskālā telpa saruks par 72 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrijā.

Rīgas valdošās partijas atradušas kopsaucēju, vienojušās par koalīcijas līgumu

Rīgas Domē partijas Saskaņa un Gods kalpot Rīgai! ir pārvarējušas domstarpības un parakstījušas koalīcijas līgumu, pirmdien pēc abu domes frakciju kopsēdes norādīja partiju pārstāvji.

VARAM nesaskata šķēršļus Rīgas atkritumu apsaimniekošanas līgumam uz 20 gadiem

Rīgas domes iecere noslēgt jaunu līgumu par atkritumu apsaimniekošanu uz 20 gadiem nepārkāpj normatīvos aktus, tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.


-->