bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 15.11.2018 | Vārda dienas: Undīne, Leopolds, Unda
LatviaLatvija

Čigāne: Sudrabas «netīrie izgājieni» apliecina, ka vēlētāji nav ar «pliku roku ņemami»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lolita Čigāne

«Kad Latvijas bijušais prezidents Valdis Zatlers atlaida 10.Saeimu, kurā bija pārstāvēti oligarhi, tas bija viens no veidiem, kā sākt iet prom no dažu cilvēku kontrolētās valsts pārvaldes. Savukārt 2014.gadā Saeimas vēlēšanās toreizējai Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai bija ļoti labs reitings, lai viņa varētu veidot valdību. Tomēr, pateicoties tam, ka atklātībā nonāca informācija par viņas joprojām noliegto braucienu uz Maskavu, kā arī par viņas neapšaubāmo saikni ar Kremlim pietuvinātiem cilvēkiem, vēlētāji bija pietiekami informēti, lai izdarītu secinājumus. Lai gan Sudrabas partija ir Saeimā, tā neieguva nekādu nopietnu pārstāvniecību. Tas apliecina, ka mūsu vēlētāji «nav ar pliku roku» ņemami. Līdzīgā veidā mums ir jākļūst vēl neiecietīgākiem pret korupcijas gadījumiem arī nākotnē,» intervijā ar BNN uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja un Kustības Par! deputāte Lolita Čigāne.

Paslaucītās Oligarhu sarunas zem paklāja jeb «veču muldēšana»

Čigāne uzsver, ka Latvijā joprojām mēģina «paslaucīt Oligarhu sarunas zem paklāja» un pozicionēt tās kā «parastu veču muldēšanu». Pēc viņas domām, pieminētās personas, piemēram, Andris Ameriks,  Jānis Dūklavs un Aivars Lembergs, nevar turpināt darboties politikā. «Viņiem ir jānes atbildībā par šīm sarunām.»

Tāpat deputāte uzsver, ka Oligarhu sarunās pamanāms, ka tiek atrasti veidi, kā uzpirkt medijus. «Lembergam, piemēram, ir vesela mediju mašinērija, kas ārkārtīgi skarbi uzbrūk jebkuram, kas  izsaka kritiku par viņa darbību. Tāpat arī ļoti pieglaimīgi slavina viņu pašu un viņam pietuvinātos cilvēkus.»

Viena no būtiskākajām problēmām, viņasprāt, ir tieši tā, ka cilvēki joprojām balso par šiem politiķiem. Pēc deputātes domām, informācijas apjoms ir ļoti liels, un iedzīvotājam ir  ļoti grūti noorientēties un izveidot savu viedokli. «Šo oligarhu mērķis ir tādā veidā «saduļķot ūdeņus» un pateikt: «Mēs neesam tīri, bet neviens tāds nav, mēs neesam godīgi, bet neviens tāds nav»».

Runājot par tiesu varu, Čigāne uzsver, ka Lembergs tiek tiesāts ilgstoši un viņš izmanto visas iespējas, lai novilcinātu šo procesu. «Bet mums ir jābūt pietiekami prasīgiem, lai patiesība tiktu noskaidrota. Jābūt neiecietīgākiem pret šādiem gadījumiem, kur cilvēks principā ir brutālā veidā apzadzis valsti un, runājot rupjības, gatavs pārdot valsti. Turklāt pēc tam vēl ģērbjas ekstravaganti košās drēbēs, kurās acīmredzot ieguldīts daļa no naudas. Nu viņš vienkārši sēž un par mums visiem ņirgājas.»

Politiķu apvienošanai nav jābūt aprēķinu laulībām

Latvijā partijām vai partiju apvienībām, kuras vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās, turpmāk būs jābūt vismaz 500 biedriem. Tāpat vismaz gadu vecai, lai startētu uz Saeimas vēlēšanām. Pēc Čigānes domām, Kustības Par! partiju biedru skaits drīzumā sasniegs vajadzīgo skaitli. «Savukārt ierobežojums, ka partijām ir jābūt vismaz gadu vecai, mudināja uz izšķirošo soli veidot savu politisko partiju. Šobrīd ir ļoti aktīvs process, domājot par to, kā mēs darbojamies, kā mēs piesaistīsim cilvēkus, kam ir līdzīgas idejas. Un kā mēs visu to sabalansēsim kopīgā redzējumā,» bilst Čigāne.

Runājot par to, vai Kustība Par! Saeimas vēlēšanās apvienosies ar kādu citu politisko spēku, Čigāne nemin nevienu konkrēti. Vien piebilstot, ka tas, ka politiskajā spēkā būtu nepieciešama sadarbība, ir pilnībā skaidrs. Tāpat arī Vienotībā ir cilvēki, ar kuriem partijai joprojām ir līdzīgs redzējums.

«Šobrīd ir pieteikušās vairākas politiskās partijas, kurām ir konkrēti un diezgan šauri mērķi, kurus tās vēlētos sasniegt. Bez šaubām, tie ir jāapvieno, bet vienlaicīgi tām nevajadzētu būt «aprēķina laulībām», jo sadarboties var tikai ar idejiski tuviem cilvēkiem.»

Kustība Par! valdē ir vienojušies, ka būs atvērti sarunām un runās ar ikvienu, kas vēlēsies sadarboties.

Jāatgādina, ka politiķis Andrejs Mamikins iepriekš paziņojis, ka dibina jaunu sabiedrisku organizācija un redz iespēju sadarbībai arī ar Kustību Par!  Tikmēr Čigāne BNN uzsvērusi, ka viņa paustā iecere par sadarbību raksturojama kā «pilnīgas muļķības». Viņas pārliecināta, ka Mamikins cenšas izmantot sensitīvās tēmas, piemēram, kā automātisku pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem nepilsoņiem, un tādejādi uz Kustības Par! rēķina mēģina izsist sev politisko kapitālu.

Āboltiņas politiskie risinājumi nav ilgtspējīgi

Viens no iemesliem, kāpēc Čigāne aizgāja no Vienotības un kāpēc, viņasprāt, Vienotība ir sliktā stāvoklī, ir partijas vienotā redzējuma trūkums – ko darīt ar iegūto publisko varu. «Vienotībai ir jāmainās dziļāk nekā tikai frakcijas vadības nomaiņā. Ir jāsaprot, ka gadiem ilgi šajā partijā bija cilvēki, kas šo Solvitas Āboltiņas vadību uzturēja pie dzīvības.»

Čigāne apgalvo, ka no Vienotības aizgājušajiem deputātiem jau 2014.gadā bija skaidrs, ka Āboltiņas vadība nav ilgtspējīga. «Risinājums, kur partijas priekšsēdētāja nav ievēlēta Saeimā, bet iekļūst Saiemā, piespiežot nolikt mandātu citai personai, nav dzīvotspējīga domāšana.»

Politiķe norāda, ka Vienotības pēdējā iespēja mainīties bija Andra Piebalga kļūšana par partijas priekšsēdētaju, un tas arī bija iemesls, kādēļ viņa neizšķīrās par iešanu prom. «Mums bija arī vairākas konsultācijas un sarunas ar Piebalgu. Aizgājušos Vienotības deputātus aizrāva viņa degsme. Viņiem bija cerība, ka viņš varētu situāciju Vienotībā stabilizēt un arī atgriezties pie partijas sākotnēji izvirzītajiem mērķiem. Tāpēc visu šo gadu, kamēr Piebalgs «turēja» Vienotību, mēs centāmies viņu atbalstīt. Taču viņa aiziešana no partijas bija signāls, ka Vienotībā pārmaiņām bija jābūt citādām un faktiski tur vairs nebija tajā situācijā ko mainīt.»

«Vienotībā ir palikuši ļoti daudzi domubiedri, kas ir ar līdzīgu redzējumu par to, kā Latvijā būtu jāveido politika. Bet līdz šim viņi nav bijuši vairākumā, viņu skatījums nav dominējošais,» uzsver politiķe.

Politika, kura nešķiro

«Man šķiet, ka mums šobrīd ir pienācis laiks vairs nerunāt par krievu un latviešu vēlētājiem, bet gan runāt par Latvijas sabiedrību kopumā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka Latvijā ir politiskais spēks, kas runā par integrāciju, politiskais spēks, par kuru var nobalsot, nebaidoties, ka tiec «šķirots». Politika, kura joprojām turpina veicināt sabiedrības šķelšanos un atdalīšanos, ir nederīga. Tie ir radikāli spēki, kas grib uzturēt tās vecās emocijas un kam, šķiet, ir ļoti interesanti šķelt un dalīt Latvijas sabiedrību,» uzsver Čigāne.

Politiķe norāda, ka Latvijā  ir ļoti daudz krievu izcelsmes cilvēku, kas mājās runā krievu valodā un kas, iespējams, ir viņu dzimtā valodā. «Mums arī publiskajā pārvaldē strādā ļoti daudz cilvēku, kas ir labi integrēti. Pēc vārda un uzvārda jūs, iespējams, nojaušat, ka tas ir cilvēks, kuram dzimtā valoda ir krievu, bet pēc kādām citām pazīmēm tas vairs nav svarīgi. Tāpēc ir ļoti svarīgi veicināt sabiedrības integrāciju, lai šie cilvēki nedomātu, ka viņiem Latvijā nav par ko balsot.»


Pievienot komentāru

  1. zane teica:

    tu cigane vispar vareji aizvert savas pretigas zaunas

  2. Dzika teica:

    Nu jau visi pirms velesanam paliks tik labini, pukaini un patiesi…. Lai paskatas uz saviem netirajiem darbiem!!!

  3. Pindags teica:

    Klusē, Pindacīša!
    Tu nogremdēsi jebkuru partiju!

  4. Yes teica:

    Tūlīt, tūlīt “ļoti daudz krievu izcelsmes cilvēku” steigsies balsot par Cigāni. Vai nevar sarīkot vēlēšanas uzreiz, lai šamie var pagūt nobalsot?

  5. Antra teica:

    Beidziet izlikties,jo kāda esiet Jūs pati? Sudraba ir vienkārši intrigu upuris,kuram atriebjaties,jo negāja kopā ar Jums.Kur ir ieraksti ko runājusi Vienotība?Tos Strīķe atklātībā nenodeva vai ne? Tieši Jūsu un Vinķeles dēļ,Jūsu jaunais politiskais spēks izies uz nekurieni.

  6. ērce teica:

    Tā Sudraba ir mazliet apsūbējusi. Es viņu lieku vienā aplokā ar Griguli.

EP nākamā daudzgadu budžeta prioritātes – starp tām pētniecība un jaunieši

EP deputāti trešdien, 14.novembrī, apstiprinājuši EP nostāju sarunās par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, tostarp nosakot arī vēlamo līdzekļu sadalījumu starp ES programmām. EP deputāti mudina vairāk naudas atvēlēt jauniešiem, pētniecībai, ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī cīņai ar klimata pārmaiņām.

Pārrobežu zvani ES iekšienē nedrīkstēs būt dārgāki par 19 centiem minūtē, īsziņas – par 6 centiem

Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka Eiropas Savienības iekšzemes zvanu cenu griestus, padarīs iespējamu 5G tīklu izbūvi un radīs ārkārtas gadījumos izmantojamu brīdināšanas sistēmu, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Ražotājiem jāsamazina CO2 emisijas kravas autoparkos par 35%, lemj EP

Eiropas Parlaments atbalstījis plānu līdz 2030.gadam samazināt kravas auto un radītos CO2 izmešus.

Varšava: Krievijas «impēriskā politika» apdraud Lietuvu, Ukrainu un Poliju

Polijas parlamenta augšpalātas spīkers paziņojis, ka Maskavas «impēriskā politika» ir drauds Polijai un tās kaimiņvalstīm, Lietuvai un Ukrainai.

Conexus tiesā apstrīd regulatora lēmumu par akcionāru interešu konfliktu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS Conexus Baltic Grid tiesā apstrīdējis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumā par operatora sertificēšanu izvirzītās prasības akcionāriem Krievijas koncernam Gazprom un finanšu investoram no Luksemburgas Marguerite Fund.

Latvijā trešajā ceturksnī bijusi krietni straujāka IKP izaugsme nekā ES vidēji

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis krietni straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati, kas apkopoti par 20 bloka zemēm.

Valdības veidošanas sarunas – vecās shēmošanas turpinājums un necieņa pret vēlētājiem, tā Progresīvie

Politiskā partija Progresīvie izsaka nožēlu par valdības sarunu veidošanas pārtraukšanu. Pēc partijas domām, «pārtraukšanas» pamatojumam pielietotie argumenti ir liekulīgi un maldina sabiedrību.

Jūrmalas domes deputāts lūdz VK izvērtēt sešus sporta pasākumu iepirkumus

Jūrmalas domes deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt vairākus pašvaldības iepirkumus, kas saistīti ar sporta pasākumu rīkošanu Jūrmalā. Kā apstiprināja Parasigs-Parasiņš, kopumā viņam radušās aizdomas par vismaz sešiem iepirkumiem.

Ūdens atvades sistēmas sakārtošanas darbi pabeigti gandrīz 90% autoceļu posmos

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs pabeidzis gandrīz 90% no visiem šogad plānotajiem valsts autoceļu posmu ūdens atvades sistēmu sakārtošanas darbiem. Atlikušos darbus autoceļu posmos plānots pabeigt novembra laikā.

Gobzems: Pēc šiem notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu

Pēc trešdienas, 14.novembra. notikumiem visiem politiskajiem spēkiem vajadzētu nelielu psihoterapijas kursu, norāda KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.

Latvijas iedzīvotāji dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus

Šogad 79% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas. Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 30 kilometrus, un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Latvijas tūristu mītnēs par 6,5% pieaudzis apkalpoto viesu skaits

Latvijas tūristu mītnēs šī gada 3.ceturksnī apkalpoti 1,03 milj. viesu, kas ir par 6,5% vairāk nekā pērnā gada 3.ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3% un sasniedzis 1,95 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija divas naktis.

Izraēlas-Palestīnas karadarbību aptur trausls pamiers

Palestīna un Izraēla trešdien ievēro trauslu pamieru, ar ko apturēta nežēlīgākā un apjomīgākā karadarbība, kāda nesamierināmo pretinieku starpā pieredzēta kopš 2014.gada.

Trīs partijas izstājas no JKP vadītajām sarunām; Bordāna izredzes kļūt par premjeru mazinās

Jaunākā informācija liecina, ka trīs politiskās partijas – apvienība Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunā Vienotība nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas vadītajām valdības veidošanas sarunām.

Vairums igauņu gribētu iejūtīgāku alkohola politiku

Vairums igauņu gribētu mazāk stingru alkohola politiku nekā pašlaik, tā rāda sabiedriskās domas aptauja. Tikmēr Pasaules Veselības organizācijas ieskatā igauņi kopumā dzer neveselīgi daudz.

Pētījums: G20 lielvalstis joprojām palielina subsīdijas fosilajiem energoresursiem

Skaļā Parīzes apņemšanās samazināt CO2 izmešus nav vainagojusies ar darbiem, vismaz pasaules lielākajās rūpnieciskajās valstīs ne. No G20 valstu grupas 19 valdības ir vairāk ieklausījušās fosilo energoresursu nozarē, nevis zinātnieku ieteikumos, tā secināts Climate Transparency pētījumā.

Eiropas konservatīvie izvēlas čehu Zahradilu kā līderi EP vēlēšanām

Eiropas Parlamenta politiskais spēks ar nosaukumu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa ir izvēlējusies deputātu no Čehijas, Janu Zahradilu, kā savu «lokomotīvi» pavasarī gaidāmām EP vēlēšanām.

Ierobežos satiksmi gaismas festivāla Staro Rīga laikā

Gaismas festivāla Staro Rīga laikā tiks ierobežota satiksme pilsētas centra ielās. No 14.novembra plkst. 20.00 līdz 20.novembrim plkst. 9.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Zirgu ielā, posmā no Meistaru ielas līdz Doma laukumam un organizēta divvirzienu transportlīdzekļu satiksme Doma laukumā.

Lielbritānija un ES panāk Brexit vienošanos, pretinieki sola to noraidīt

Lielbritānija un Eiropas Savienība pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ir vienojušās par valsts izstāšanās līguma projektu. Britu premjerministrei Terēzai Mejai nu jākoncentrējas uz sīvu cīņu parlamentā, lai izstāšanās līguma projektam panāktu atbalstu, kas šobrīd nebūt nav drošs.

VNĪ plāno būtiskus ieguldījumus robežšķērsošanas vietu infrastruktūrā

VAS Valsts nekustamie īpašumi plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas Terehova - Burački attīstībā.

EP apstiprinātos 17,7 miljonus eiro ieguldīs meliorācijas infrastruktūras atjaunošanai

Eiropas Parlaments apstiprināja 17,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par ilgstošo lietavu izraisītajiem postījumiem 2017.gada vasaras nogalē un rudenī. Piešķirtos līdzekļus plānots izlietot infrastruktūras, piemēram, ūdens atvades sistēmas, bojāto caurteku, atjaunošanai.

Bordāns joprojām redz iespējas vienoties par topošās valdības darbu plānu

Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.

Sāk spriest par Latvijas gatavību Brexit, tai skaitā sliktākajam scenārijam

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības jeb Brexit, otrdien, 13.novembrī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ASV pieļauj sankciju noteikšanu par Nord Stream 2 gāzesvadu

Amerikas Savienotās Valstis pieļauj sankciju ieviešanu, lai mēģinātu apturēt Krievijas gāzesvada Nord Stream 2 būvniecību Baltijas jūrā uz Vāciju, tā apstiprinājis ASV vēstnieks Eiropas Savienībā.

Atbalsta iniciatīvu ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu

Ministru kabinets otrdien, 13. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz Latvijā ieviest pierādījumu elektroniskās apmaiņas sistēmu. Sistēma nodrošinās ātrāku, operatīvāku informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm elektronisko pierādījumu iegūšanā un nosūtīšanā, kā arī sekmēs efektīvāku un drošāku informācijas apriti dažādu atbilžu un pieprasījumu.